Rīgas miera līgums

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
8Personu saraksts
Notikumi:
37Notikumu saraksts
Datums:
18.03.1921
Papildu lauki

Rīgas miera līgums (traktat ryski, Рижский договор, Ризький мир) bija starptautisks līgums, ko 1921. gada 18. martā parakstīja Rīgas Melngalvju nama lielajā zālē.

Līguma parakstītājas puses - Polija un Padomju Krievija/ un Krievijas okupētā Padomju Ukraina pārtrauca Poļu-padomju karu, kas bija pēdējais lielais Pirmā pasaules kara seku karš. Tas pārtrauca Brestļitovskas miera līgumā paredzētās un panāktās ukraiņu un baltkrievu tautu tiesības uz pašnoteikšanos, jo Sarkanā Armija bija abu šo tautu 1918.g. izveidot valstu teritorijas iekarojusi un izveidojusi Maskavai paklausīgus "padomju režīmus" formāli "patstāvīgu sociālistisku republiku" veidolā. Bez rupja militāra spēka pielietošanas padomju Krievijas puse savā propagandā samērā veiksmīgi izmantoja arī to apstākli, ka Polijas armija, kur cīnījās par savas valsts neatkarības atjaunošanu, pretendēja arī uz teritorijām, uz kurām pretendēja Krievija, bet kuras neapdzīvoja poļi.

Līgumā noteiktais Austrumeiropas politiskais sadalījums saglabājās līdz 1939. gada Polijas kampaņai, kad Vācija un Padomju Savienība apvienojot spēkus aizsāka Otro Pasaules karu.

Miera sarunu laikā Rīga 1920.-1921. gadā uz brīdi kļuva par vienu no svarīgākajiem Eiropas politiskajiem centriem, kam bija pievērsta liela preses uzmanība.

Poļu-padomju karš (1919–1921) sākās 1919. gada pavasarī.

1920. gada sākumā Polijas karaspēks ieņēma Baltkrievijas rietumu daļu, bet aprīlī kopā ar Ukrainas Tautas Republikas armijas daļām arī Ukrainas rietumu daļu līdz pat Kijevai.

1920. gada vasarā Sarkanā armija veica pretuzbrukumu, kas beidzās ar kauju pie Varšavas 1920. gada 12.–25. augustā.

Varšavas kauju laikā 17. augustā Minskā uz sarunām ieradās poļu delegācija. Padomju delegācija, ko vadīja latviešu komunists Jūlijs Daniševskis pieprasīja Polijai izformēt savu armiju un atteikties no tās austrumu teritorijām.

Savukārt, pēc poļu uzvaras kaujā pie Varšavas Polijas delegācija pieprasīja sarunu pārcelšanu uz Rīgu, kam 2. septembrī padomju delegācija piekrita. Pamiers netiika noslēgts un Polijas armija pretuzbrukumā vēlreiz izspieda Sarkano armiju no Baltkrievijas un Ukrainas rietumu daļām un ieņēma Viļņas apgabalu.

1920. gada 13. septembrī Rīgā ieradās apvienotā Padomju Krievijas un Padomju Ukrainas delegācija 44 cilvēku sastāvā ar Ādolfu Joffi priekšgalā, kas apmetās Pēterburgas viesnīcā pretī Rīgas pilij, bet 16. septembrī Polijas delegācija 60 cilvēku sastāvā ar ārlietu viceministru Janu Dombski priekšgalā, kas apmetās viesnīcā "Roma" un "Komerz". Rīgā ieradās 64 preses reportieri no gandrīz no visām Eiropas valstīm un Ziemeļamerikas.

21. septembrī Z. Meierovics atklāja pirmo sarunu sēdi ar runu, kurā uzsvēra miera nepieciešamību Eiropai. Turpmākās sarunās Polijas atzina Padomju Ukrainas pārstāvja tiesības sarunās (de facto ignorējot Ukrainas Tautas Republikas atzīšanu), bet padomju puse piedāvāja jaunu pamiera projektu.

12. oktobrī Melngalvju namā tika parakstīja pamieru, kurš stājās spēkā 18. oktobrī. To no Polijas puses parakstīja Jans Dombskis, no Padomju Krievijas puses Ādolfs Joffe, no Padomju Ukrainas puses Dmitro Manuiļskis.

Saskaņā ar pamieru poļu karaspēks atkāpās no ieņemtās Minskas, Kameņecas u. c. vietām.

2. novembrī Liepājas pilsētas domes zālē tika apmainīti pamiera ratifikācijas dokumenti.

Sarunu laikā 25. septembrī viesnīcā no vēdera tīfa nomira padomju delegācijas eksperts Aleksejs Poļivanovs, savukārt 28. februārī Polijas delegācijas eksperts Juzefs Kožeņovskis.

Rezultāti

  • Līgums izbeidza kara stāvokli starp Poliju un Padomju Krieviju, noteica kopējo robežu, pusēm atsakoties no jebkādām pretenzijām vienai pret otru, apņemoties cienīt otras puses suverenitāti un neiejaucoties iekšējās lietās
  • Padomju Krievija apņēmās izmaksāt Polijai 30 miljonus zelta rubļu kā kompensāciju par tās dalību Krievijas saimnieciskajā attīstībā.

Latvijas ārlietu ministrs Z. Meierovics sarunu noslēgumā izteica pārliecību, ka notikumam ir ļoti liela nozīme Eiropas mērogā un tas atklāj jaunu posmu vēsturē:

"Ja visām pasaules tautām miers nepieciešams, lai ķertos pie tā uzbūves, kas uzcītībā celts no veselām paaudzēm un ko karš izpostījis dažos gados, tad miera atjaunošanai Austrumeiropā vēl daudz plašāka nozīme, jo te ieinteresētas ne vien karojošās zemes un viņu kaimiņi, bet visa Eiropa. Ik dienas jo vairāk novērojams, ka mūsu kontinentu apdzīvojošās tautas saimnieciskā ziņā ir viens vienīgs organisms, kura veselībai un nokārtotām funkcijām visu daļu kopdarbība nepieciešama. Tautas gaida, ka no šīs konferences izplūdīs spilgtas gaismas stari un beidzot izkliedēs nakts tumsu, kas jau kopš 6 gadiem nolaidusies pār visu pasauli un sevišķi sabiezējusi šinī Eiropas daļā."

2011. gada 2. jūnijā Melngalvju namā Rīgā norisinājās Rīgas Miera līguma parakstīšanas 90. gadskārtai veltīta starptautiska zinātniskā konference, ko organizēja Polijas un Krievijas dialoga un vienošanās centrs un Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts (MGIMO). Dienu pirms konferences Rīgā notika Polijas-Krievijas sarežģīto jautājumu grupas sesija.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1
Baltkrievijā Neatkarības dienas salūtā gājis bojā viens cilvēks un astoņi ievainoti03.07.2019lv
2Kravas auto ietriecies Ziemassvētku tirgū Berlīnē - 12 upuri Kravas auto ietriecies Ziemassvētku tirgū Berlīnē - 12 upuri 19.12.2016de, en, lv, pl, ru
3Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
4 Atbildot uz Krievijas agresiju Eiropā, NATO nolemj savās dalībvalstīs Baltijā un Polijā izvietot starptautiskos spēkus Atbildot uz Krievijas agresiju Eiropā, NATO nolemj savās dalībvalstīs Baltijā un Polijā izvietot starptautiskos spēkus08.07.2016lv
5Krievijas mediji publicējuši "melno sarakstu" ar personām, kuras atbalsta UkrainuKrievijas mediji publicējuši "melno sarakstu" ar personām, kuras atbalsta Ukrainu19.08.2014lv, ru
6Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs Maskavā parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs Maskavā parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.27.03.2007lv, pl
7Budapeštas memorandsBudapeštas memorands05.12.1994en, lv, pl
8Notiek simbolisks grupas Helsinki-86 gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā deportēto piemiņas dienāNotiek simbolisks grupas Helsinki-86 gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā deportēto piemiņas dienā14.06.1987lv
9Rīgai pievieno jaunas teritorijas. Tā iegūst mūsdienu robežasRīgai pievieno jaunas teritorijas. Tā iegūst mūsdienu robežas16.08.1974lv
10Varšavas Pakta valstis izsaka ultimātu ČehoslovākijaiVaršavas Pakta valstis izsaka ultimātu Čehoslovākijai16.07.1968lv, pl
11Beidzas Teherānas konferenceBeidzas Teherānas konference01.12.1943lv, pl, ru
12Atriebjoties par Golodomoru Ukrainas nacionālists Mikola Lemiks nogalina padomju konsulāta Ļvovā darbinieku Alekseju MajlovuAtriebjoties par Golodomoru Ukrainas nacionālists Mikola Lemiks nogalina padomju konsulāta Ļvovā darbinieku Alekseju Majlovu21.10.1933lv, pl
13Schlacht bei WarschauSchlacht bei Warschau15.08.1920de, en, fr, pl, ru, ua
14Kijevas ofensīva (1920)Kijevas ofensīva (1920)07.05.1920en, lv, pl
15Minskas operācija. Poļu armija atbrīvo Minsku no iebrukušās Krievijas Sarkanās armijas spēkiemMinskas operācija. Poļu armija atbrīvo Minsku no iebrukušās Krievijas Sarkanās armijas spēkiem08.08.1919en, lv, pl
16Latvijā izveidojas trīsvaldība: A. Niedra Liepājā izveido vāciešiem lojālu valdību paralēli K. Ulmaņa Pagaidu valdībai un P. Stučkas Krievijas lielinieku valdībaiLatvijā izveidojas trīsvaldība: A. Niedra Liepājā izveido vāciešiem lojālu valdību paralēli K. Ulmaņa Pagaidu valdībai un P. Stučkas Krievijas lielinieku valdībai26.04.1919lv
17Beidzas Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongress, kurš apstiprina P. Stučkas valdībuBeidzas Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongress, kurš apstiprina P. Stučkas valdību15.01.1919lv
18Inčukalna kaujaInčukalna kauja31.12.1918lv
19Jozefs Pilsudskis iecelts par Polijas augstāko militāro vadoni un Valsts pagaidu Priekšnieku. Polijas neatkarības dienaJozefs Pilsudskis iecelts par Polijas augstāko militāro vadoni un Valsts pagaidu Priekšnieku. Polijas neatkarības diena11.11.1918en, lv, pl
20Kompjenas pamiers. Rietumeiropā 1. Pasaules karš praktiski beidziesKompjenas pamiers. Rietumeiropā 1. Pasaules karš praktiski beidzies11.11.1918en, lv, pl

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1
    Stanisław Kauzik09.01.189125.04.1959pl
    2Henryk Leon StrasburgerHenryk Leon Strasburger28.05.188702.05.1951de, en, pl
    3Zigfrīds Anna MeierovicsZigfrīds Anna Meierovics05.02.188722.08.1925de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    4Jūlijs DaniševskisJūlijs Daniševskis15.05.188408.01.1938en, lv, pl, ru
    5Jānis KurelisJānis Kurelis06.05.188205.12.1954de, en, lv, ru
    6Jan DąbskiJan Dąbski10.04.188005.06.1931de, en, pl
    7Leon WasilewskiLeon Wasilewski24.08.187010.12.1936de, en, pl, ru, ua
    8ĻeņinsĻeņins22.04.187021.01.1924de, en, lv, pl, ru
    Birkas