Zlēkas: Aizmirstais 2. Pasaules kara nacistu noziegums

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
11Personu saraksts
Notikumi:
29Notikumu saraksts
Vietas:
1Vietu saraksts
Datums:
09.12.1944
Papildu lauki

Otrā pasaules kara laikā, kad lielāko Latvijas daļu jau kontrolēja PSRS okupācijas spēki, bet Kurzemi pārvaldīja Hitlera Lielvācijas vietvalži,  kurelieši Kurzemē uzsāka cīņu par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu, cerot uz Rietumvalstu palīdzību

Izmisīgā kureliešu leitnanta Roberta Rubeņa bataljona militārā pretošanās vācu 16. armijas daļām, SD un SS vienībām ilga no 1944. gada 14. novembra līdz 9. decembrim Ugāles, Usmas, Rendas un Zlēku pagastā un 1944. gada 9. un 10. decembrī beidzās ar traģiskiem notikumiem Ventspils apriņķa Zlēku pagastā.

Šajās divās dienās, cīņā ar nacionālajiem un padomju partizāniem, vācieši nolēma sodīt tos atbalstošos vietējos iedzīvotājus – kartē ap Zlēkām novilka apli un ielenca to.

Tika nogalināti visi, kas tajā atradās, kā arī nodedzinātas visas astoņas iezīmētajā zonā esošās mājas. Lielākā daļa noslepkavoto bija bēgļi no pavisam citām Latvijas malām, no kuriem daudzi bija ieradušies pavisam nesen.

Akadēmiķis J. Lielauss 1944. gada decembrī bija 14 gadus un trīs mēnešus vecs un joprojām var pastāstīt par tajā laikā notikušo, kā arī atceras vairākas spilgtas epizodes:

Aplis varēja būt lielāks

"[Rubeņa bataljona] kājnieki gāja gar Abavu, bet vezumnieki gāja caur Cirkali. Tur bija ceļš. Atceros, Cirkalē bija pilns ar bēgļiem. Karavīri ienāca vienā lielākā ēkā, kura vairs nav saglabājusies. Viņi interesējās par ieročiem, kādi ir vāciešiem. Vai ir kājnieku, vai cits bruņojums. Cilvēki runāja, ka ratos ved ievainoto leitnantu Rubeni.

Cirkales tuvumā ir mājas, kuras [vācieši laikā no 1944. gada 7. līdz 10. decembrim] nodedzināja, - "Grauči", "Graučiem" blakus ir "Jaunarāji", kur dzīvoja mani radinieki, kurus visus nošāva. Pavisam nodedzināja astoņas mājas. Augstākā vācu SS un policijas amatpersona Ostlandē Jekelns it kā esot uz kartes uzvilcis vēl lielāku riņķi, ieskaitot Cirkali, kur bija jāveic sodīšana, bet tas noprotestēts.

Vislielākā netaisnība ir tā, ka šeit nošāva ap 160 cilvēku. Galvenokārt visi runā par karavīru varonību, bet kā to sasaistīt ar traģisko? Pat pie Zinātņu akadēmijas nodibināja speciālu komisiju, lai saglabātu vēsturei liecības par Zlēku traģēdiju, bet šī lieta pačibēja un līdz šim nekādi neizdodas to nopietni iekustināt."

Kara laika jukas un kuriozi

Jautāts, vai šīs nebija lielākās kaujas, kur latvieši ļoti nopietni saķērās ar vāciešiem, Lielauss norāda, ka vietām nebijis neviena vācieša. "Pie Abriņām, pāri Abavai, lamājušies krieviski, jo tur bija Vlasovieši, bet šajā pusē savukārt bija latgalieši. Tolaik bija tāda mode, ka būdīgākie vīri šāvuši ar smago krievu ložmetēju "Maksim" no pleca. Un viens no viņiem latgalietis, šaujot nolamājies krieviski, viņam pretī no otra krasta arī atskanējušas lamas krieviski."

"Cirkalē dzīvoja mana krustmāte ar vīru mežzini. Pie viņiem biju apmeties vasarā. Cirkalē mitinājās vācu "Jagdverband" vienība, kura skaitījās SD pakļautībā. Tajā bija ap 40 līdz 50 cilvēku, bet starp viņiem vāciešu praktiski nebija, bet bija ungāri, tatāri, latvieši. Vācieši viņus komandēja. Šī vienība uzpasēja "Sarkano bultu" [padomju partizānus]. Atceros epizodi, ka vienā kūtī lielā katlā dzina kandžu, jo zaldāti, pirms gāja mežā, apdzērās, un tas tā bija no abām pusēm.

Vēl otra epizode - Cirkalē, kur bija vācu vienība, bija saņemti ciet divi latviešu karavīri un iespundēti vienā lielā klētī. Viņus arī sargāja latvieši. Atceros, ka viens no viņiem teica: "Janson, ej pasaki fričiem, ka viens izšpudīja". Sargi konstatēja, ka loga restes izkustinātas un viens no aizturētajiem, ugālnieks, aizmucis, bet otram aizturētajam bija atvaļinājuma apliecība, kas skaitījās drošs dokuments, un, lai arī viņš varēja bēgt, to nedarīja.

Ieradās sardzes priekšnieks, unteršārfīrers, austrietis, kas bija skaists puisis un ļoti patika meitām. Viņš iznāca un tajā sajukumā, civilajiem bēgļiem klātesot, nošāva aizturēto ar atvaļinājuma apliecību, kurš nebija bēdzis. Apjukums palika vēl lielāks, apjucis šāvējs, jo negadījums viņa sardzes maiņā, apjukuši visi klātesošie. Vācieši tūlīt nošauto aizvāca…

Vēl epizode Cirkalē - mans tēvs bija uzmunsturējis radio aparātu, lai varētu klausīties angļu ziņas. Vienreiz viņš vienā istabiņā tās klausījās un viņam aiz muguras ienāca vācu komandieris.

Tēvs domāja, ka nu būs liela šmuce, bet nē, vācietis viņu mierināja un interesējās par to, kur tagad Rietumos ir fronte. Viņam ģimene bija kaut kur Vācijā, un viņš interesējās, vai tur nav ienākuši angļi, franči vai amerikāņi.

Tā situācija bija tāda, ka arī vācieši nezināja, kas notiek viņu mājās. Tā bija tolaik Cirkalē.

Zlēku traģēdijas piemiņas vieta

"Krievu laikā bija pieņemts: katrā republikā bija jābūt augstceltnei, mums tāda ir Zinātņu akadēmija, un bija pieņemts: katrā republikā, kā likums, ir vajadzīgi vācu briesmu darbi. Baltkrievijā, Ukrainā to, cik gribi, bet pie mums to nebija, vienīgi Audriņos.

Vēl nesen Zinātņu akadēmijā spriedām, ka Zlēkās ir pastrādāts lielākais kara noziegums Latvijas teritorijā, kas līdz šim ir aizmirsts. Zlēku traģēdijas lietu padomju laikā pētīja akadēmiķis Vilis Samsons, kurš pats bija cīnījies padomju partizānos.

Kara noslēguma posmā daudzi Zlēku pagasta iedzīvotāji sniedza palīdzību padomju partizāniem un izlūkiem, atbalstīja vācu fašistu armijas dezertierus. Saniknota par neveiksmi cīņā pret partizāniem, ģenerāļa Fridriha Jekelna vadītā soda ekspedīcija zvēriski atriebās vietējiem iedzīvotājiem.

Bet padomju partizāni Jekelnu nebija saniknojuši - "Sarkanā bulta" pie Zlēkām sēdēja krūmos un vēroja, kas notiek. Jekelnu bija saniknojusi kureliešu cīņa un rubeniešu militārā pretošanās, un par to ar savām dzīvībām samaksāja ap 160 nevainīgu cilvēku, gan lielu, gan mazu, gan vietējo, gan bēgļu, kas militārajā apvidū bija uzturējušies labi ja nedēļu."

Šodien Zlēkās ir Karātavkalns. Tur ir pārapbedīti daļa no nogalinātajiem. Ap divdesmit laukakmeņu ar nogalināto cilvēku vārdiem veido apli, bet centrā ir ap trīs metru augsts melna marmora obelisks. Tas ir it kā ņemts no vecajiem "Žīdu kapiem" Rīgas Maskavas forštatē.

Vai nebūtu laiks to atgriezt atpakaļ un tā vietā uzstādīt Latvijas laukakmeni ar šodienas uzrakstu un krusta zīmi? Domāju, ka Zlēku traģēdijā cietušajiem ir jāparāda pienācīgs gods un šī goda atdošanas vieta simboliski būtu Karātavkalns Zlēkās.

160 cilvēku tika iznīcināti par kureliešu cīņu par Latvijas neatkarības atjaunošanu, un šie cīnītāji nederēja ne vācu, ne padomju okupācijas varai."

Eduards Juhņevičs, "Talsu Vēstis"

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Budapeštas memorandsBudapeštas memorands05.12.1994en, lv, pl
2OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 815.01.1991lv
3Cīņa pret padomju okupāciju. Legalizējas "Pana" mežabrāļu grupa Cesvaines apkaimēCīņa pret padomju okupāciju. Legalizējas "Pana" mežabrāļu grupa Cesvaines apkaimē30.10.1956lv
4Īles kaujaĪles kauja17.03.1949lv
5Izdots slepens LK(b)P Tukuma apriņķa komitejas biroja LĒMUMS “ Par pasākumiem cīņas pret bandītismu pastiprināšanā Tukuma  apriņķa teritorijā”Izdots slepens LK(b)P Tukuma apriņķa komitejas biroja LĒMUMS “ Par pasākumiem cīņas pret bandītismu pastiprināšanā Tukuma apriņķa teritorijā”12.12.1947lv
6Čeka iznīcina latviešu mežabrāļu Krēmeru grupuČeka iznīcina latviešu mežabrāļu Krēmeru grupu14.12.1946lv
7Divas igauņu skolnieces Tallinā, Igaunijā uzspridzina krievu okupācijas spēku pieminekliDivas igauņu skolnieces Tallinā, Igaunijā uzspridzina krievu okupācijas spēku pieminekli08.05.1946en, lv
8Zūru kauja Zūru kauja 23.02.1946lv
9
Kurzemes nacionālo partizānu vadītāji nodibina Ziemeļkurzemes partizānu organizāciju (ZPO)09.09.1945lv
10Otrais Pasaules karš: admirālis Karls Dēnics pavēlēja visām vācu zemūdenēm pārtraukt kaujas operācijas un atgriezties to bāzēsOtrais Pasaules karš: admirālis Karls Dēnics pavēlēja visām vācu zemūdenēm pārtraukt kaujas operācijas un atgriezties to bāzēs05.05.1945lv
11Virs Reihstāga tiek pacelts PSRS karogsVirs Reihstāga tiek pacelts PSRS karogs02.05.1945lv
12Sākas Kurzemes cietokšņa 6.lielkauja, kas risinās līdz 3.aprīlimSākas Kurzemes cietokšņa 6.lielkauja, kas risinās līdz 3.aprīlim17.03.1945lv
13Latviešu cīņas pret padomju okupāciju. Stompaku (Stampaku) kaujaLatviešu cīņas pret padomju okupāciju. Stompaku (Stampaku) kauja02.03.1945lv
14Sākās Drēzdenes bombardēšana. 22,000- 500,000 upuruSākās Drēzdenes bombardēšana. 22,000- 500,000 upuru13.02.1945de, ee, en, fr, lv, pl, ru, se
15Beidzas Jelgavas ugunsgrēks pēc masīviem Sarkanās armijas uzlidojumiem vācu spēkiemBeidzas Jelgavas ugunsgrēks pēc masīviem Sarkanās armijas uzlidojumiem vācu spēkiem31.07.1944lv
16 Otrais pasaules karš: Vācijas spēki nodedzināja Baltkrievijas ciemu Hatiņu (Хаты́нь), dzīvus sadedzinot visus tā iedzīvotājus. Otrais pasaules karš: Vācijas spēki nodedzināja Baltkrievijas ciemu Hatiņu (Хаты́нь), dzīvus sadedzinot visus tā iedzīvotājus.22.03.1943en, lv, pl, ru
17Vācijā izdota pavēle par Latviešu leģiona izveidošanuVācijā izdota pavēle par Latviešu leģiona izveidošanu10.02.1943lv
18Otrais Pasaules karš. Sabiedroto spēki sāk cīņas par Tobruku Ziemeļāfrikā. Tās beidzas ar Sabiedroto uzvaruOtrais Pasaules karš. Sabiedroto spēki sāk cīņas par Tobruku Ziemeļāfrikā. Tās beidzas ar Sabiedroto uzvaru12.11.1942lv, pl
19Sākas Staļingradas kauja. 2 miljoni kritušo un pagrieziena punkts 2. Pasaules karāSākas Staļingradas kauja. 2 miljoni kritušo un pagrieziena punkts 2. Pasaules karā23.08.1942en, lv
20Rīgu okupē vācu karaspēksRīgu okupē vācu karaspēks01.07.1941lv

Karte

Avoti: news.lv, delfi.lv

Vietas

Nosaukums No Līdz Valodas
1Zlēku muižas centrs. Pils un drupasZlēku muižas centrs. Pils un drupaslv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1
    Gizelda Leite00.00.194309.12.1944lv
    2
    Herberts Leitis00.00.194209.12.1944lv
    3
    Harijs Leitis00.00.194009.12.1944lv
    4
    Renāte Leite00.00.193809.12.1944lv
    5
    Oļģerts Leitis00.00.193709.12.1944lv
    6
    Austra Leite30.12.190922.10.1991en, lv
    7
    Jānis Koklačs00.00.190908.12.1944lv
    8
    Žanis Leitis00.00.190400.00.1970lv
    9Frīdrihs JekelnsFrīdrihs Jekelns02.02.189503.02.1946de, ee, en, fr, lv, pl, ru
    10
    Bārbala Koklača08.12.1944lv
    11
    Viktors Koklačs08.12.1944lv
    Birkas