Tiek atklāts Brīvības piemineklis Rīgā

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
6Personu saraksts
Notikumi:
17Notikumu saraksts
Vietas:
1Vietu saraksts
Datums:
18.11.1935
Papildu lauki

Pieminekļa celtniecību finansēja no privātpersonu saziedotiem līdzekļiem. Celtniecībai tika izvēlēta vieta, kur jau agrāk atradās viens no galvenajiem pilsētas pieminekļiem — Pētera I bronzas statuja.

Brīvības pieminekļa atklāšana 1935. g. 18. novembrī

 Pieminekli 1935. gada 18. novembrī atklāja toreizējais Valsts prezidents Alberts Kviesis.

 Toreiz tika lēsts, ka četru celtniecības gadu laikā akmeņu laušanai un apstrādei vien patērētas 308 000 darba stundas — lai tādu darbu paveiktu viens cilvēks, pat strādājot ar vismodernāko tā laika tehniku, viņam būtu nepieciešami 130 gadi, bet izmantoto materiālu kopsvars esot bijis 2500 tonnas — lai šādu materiālu daudzumu pārvietotu pa dzelzceļu, vajadzētu 200 vagonu.

1940. gadā PSRS okupējot Latviju, sākās masveidīga Latvijas simbolu nojaukšanas kampaņa. Karam sākoties, tā netika ea;izēta, taču Krievijas (PSRS) okupācijas spēkiem atgriežoties Latvijā un atsākot jaunu tās okupāciju kampaņa atsākās ar jaunu sparu. 

Kā rakstīts  Viktora Gricova 2007. gadā sarakstītajā grāmatā par Veru Muhinu, 

1944. gadā Maskavā notikusi Kara padomes sēde, un Muhina, pretēji komisijas locekļu gaidītajam, kā pieaicināta eksperte kaismīgi aizstāvējusi Brīvības pieminekli un uzsvērusi tā māksliniecisko vērtību, kā arī to, ka piemineklis pauž vispārcilvēcīgās vērtības, nevis kādu ideoloģiju vai reliģijas pārliecību. Viņa arī paskaidrojusi, ka kāškrustam tajā nav nekāda sakara ar hitleriešiem, bet tā ir sena zīme.

Tas netraucēja pašu latviešu kolaborantiem censties pašiem sagraut savas vēstures liecības.

1945. gada 29. septembrī Latvijas PSR Tautas komisāru padome ir vērsusies pie Vissavienības Komunistu (boļševiku) partijas Centrālās komitejas aģitācijas un propagandas daļas priekšnieka Aleksandrova ar lūgumu atjaunot Rīgā Pētera I pieminekli. Dokumenta teksta fragmenti tulkojumā no krievu valodas.

«Rīgas pilsētas izpildu komiteja ir ierosinājusi LPSR Tautas komisāru padomē un LK(b) P CK jautājumu par Pētera Lielā pieminekļa atjaunošanu, ko Rīgā uzstādīja 1910. gada 4. jūlijā pēc Rīgas pilsētas pašvaldības un sabiedrības iniciatīvas sakarā ar divsimt gadu jubileju kopš Vidzemes atbrīvošanas un pievienošanas Krievijai».

Dokumenta pēdējā rindkopa:

«LPSR Tautas komisāru padome un LK(b)P CK uzskata par aktuālu un savlaicīgu pieminekļa atjaunošanu, atbalstot Rīgas pilsētas izpildu komitejas priekšlikumu šajā sakarā, saskatot tajā Latvijas tautas vēlmi parādīt vēsturisko draudzību ar krievu tautu.»

Dokumentu kirilicā ir parakstījuši LPSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs Vilis Lācis (arhīvos neatrast nevienu dokumentu, ko Lācis būtu parakstījis latviešu valodā) un LK (b) P CK 1. sekretārs Jānis Kalnbērziņš.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Andreja Jansona no jauna veidotā Jelgavas Atbrīvošanas cīņu pieminekļa "Lāčplēsis un Melnais bruņinieks" atklāšanaAndreja Jansona no jauna veidotā Jelgavas Atbrīvošanas cīņu pieminekļa "Lāčplēsis un Melnais bruņinieks" atklāšana18.11.1992lv
2Rīgā tiek demontēts Ļeņina piemineklisRīgā tiek demontēts Ļeņina piemineklis24.08.1991lv
3Pirmo reizi Atmodas sākumā publiski Rīgas centrā tiek pacelts Latvijas Republikas karogsPirmo reizi Atmodas sākumā publiski Rīgas centrā tiek pacelts Latvijas Republikas karogs14.06.1988lv
4Notiek simbolisks grupas Helsinki-86 gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā deportēto piemiņas dienāNotiek simbolisks grupas Helsinki-86 gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā deportēto piemiņas dienā14.06.1987lv
5Esplanādē atklāj Raiņa pieminekliEsplanādē atklāj Raiņa pieminekli11.09.1965lv
6"Bērnu pasaules" atklāšana"Bērnu pasaules" atklāšana25.07.1964lv
7Pēc Rēzeknes pilsētas kompartijas komitejas pavēles kā "tautai naidīgu" nogāž pieminekli "Latgales Māra" un aizved uz lopkautuviPēc Rēzeknes pilsētas kompartijas komitejas pavēles kā "tautai naidīgu" nogāž pieminekli "Latgales Māra" un aizved uz lopkautuvi06.11.1940lv
8
Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas CK Politbirojs apstiprina Latvijas PSR Konstitūciju13.08.1940lv
9Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrikas galvenā korpusa iesvētīšana Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrikas galvenā korpusa iesvētīšana 10.12.1938lv
10Tiek atklāts Kārļa Jansona veidotais piemineklis "Lāčplēsis un Melnais bruņinieks"Tiek atklāts Kārļa Jansona veidotais piemineklis "Lāčplēsis un Melnais bruņinieks"22.06.1932lv
11Jelgavā pie Jelgavas Klasiskās ģimnāzijas Academia Petrina atklāj pieminekli Latvijas valsts pirmajam prezidentam Jānim ČakstemJelgavā pie Jelgavas Klasiskās ģimnāzijas Academia Petrina atklāj pieminekli Latvijas valsts pirmajam prezidentam Jānim Čakstem31.08.1930lv
12Krustpilī atklāts piemineklis brīvības cīnītājiemKrustpilī atklāts piemineklis brīvības cīnītājiem27.09.1925lv
13Prezidents Jānis Čakste Cēsīs atklāj Pauļa Kundziņa projektēto Uzvaras pieminekli "No zobena saule lēca"Prezidents Jānis Čakste Cēsīs atklāj Pauļa Kundziņa projektēto Uzvaras pieminekli "No zobena saule lēca"16.11.1924lv
14Esplanādē atklāj Barklaja de Tolli pieminekliEsplanādē atklāj Barklaja de Tolli pieminekli13.10.1913lv
15Ziņas par pirmo no cukurbietēm ražojošo cukura fabriku Kurzemē, ZūrāsZiņas par pirmo no cukurbietēm ražojošo cukura fabriku Kurzemē, Zūrās16.03.1839lv
16Rīgā, Pils laukumā uzstādīta Uzvaras kolonna par godu Krievijas Impērijas uzvarai 1812. gada karāRīgā, Pils laukumā uzstādīta Uzvaras kolonna par godu Krievijas Impērijas uzvarai 1812. gada karā27.09.1817lv
17Anna Ģertrūde Vērmane uzdāvina Rīgai parku Anna Ģertrūde Vērmane uzdāvina Rīgai parku 08.06.1817de, en, lv, ru

Karte

Avoti: news.lv, wikipedia.org

Vietas

Nosaukums No Līdz Valodas
1Brīvības piemineklisBrīvības piemineklislv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Kārlis ZemdegaKārlis Zemdega04.07.189411.09.1963lv
    2Vera MuhinaVera Muhina01.07.188906.10.1953lv, ru
    3Kārlis ZāleKārlis Zāle28.10.188819.02.1942de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    4Jānis BalodisJānis Balodis20.02.188108.08.1965lv, pl, ru
    5Kārlis UlmanisKārlis Ulmanis23.08.187720.09.1942en, lv, pl, ru
    6Teodors ZaļkalnsTeodors Zaļkalns30.11.187606.09.1972fr, lv, ru
    Birkas