Ēkas celtniecību ierosinājis Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis. Tā celta bijušā vecā Senāta un tiesu palātas ēkas (Miertiešu sapulces nams)vietā. Tika aizbūvēts Ravelīna laukums un Mazais Vērmanes dārzs. Konkursā par ēkas projektu uzvarēja Aleksandrs Klinklāvs, taču galīgā būvmeta autors bija Frīdrihs Skujiņš. 

Ēkas pamatakmeni iemūrēja Latvijas kara ministrs Jānis Balodis, pamatakmens likšanas ceremoniju atklāja Latvijas tieslietu ministrs Hermanis Apsītis, ceremonijā piedalījās ar tieslietu resora pārstāvji no Lietuvas un Igaunijas. Pamatos ticis iemūrēts Igaunijas tieslietu ministra pārstāvju dāvinātais akmens un pergamenta rullis. Ēkas pirmās kārtas celtniecība notika no 1936. līdz 1938. gadam būvuzņēmēja M. Vaitnieka vadībā.

Pilī bija 130 sēžu zāles, kabineti un kancelejas telpas. Ēkas apšuvums un fasādes detaļas veidotas no Latvijas vietējā granīta. Interjerā izmantotas tautas mākslas tradīcijās veidotas detaļas.

Būvdarbi izmaksāja 2,479,700 latu.

Amatnieki un strādnieki nostrādāja 250,000 darbadienu. 

29.09.1936. Ministru kabineta sēdē tika pieņemts ēkas projekts 

04.12.1936. iemūrēts Tiesu pils pamatakmens

18.11.1938. Pilī tika noturēts Pirmais svinīgais akts (valsts pastāvēšanas 20 gadu atceres gadadienā)

09.12.1938. notiek oficiālā Tiesu pils atklāšana.

1939. gadā ēkas galvenā vestibila sārtajā nišā novietoja Karāras marmorā veidotu Kārļa Zemdegas skulptūru “Taisnība” – jaunas sievietes tēlu ar vainagu galvā, kura vienā rokā tur zobenu, bet otrā – likumu grāmatu. Uzskata, ka tā ir Laima, kas latviešu folklorā dēvēta par likteņa lēmēju un taisnas tiesas spriedēju.

Šobrīd daļu ēkas izmanto Ministru kabinets