1988. gada 14. jūnijā, klātesot lielām tautas masām, pirmo reizi padomju okupācijas apstākļos Konstantīns Pupurs veica tam laikam neiedomājamu varoņdarbu - publiski paceļot sarkanbaltsarkano karogu pašā Rīgas centrā pie kafejnīcas Luna (tagad McDonald’s ēstuve), aiznesa to augsti virs galvas turētu līdz Brīvības piemineklim, tad līdz Raiņa piemineklim un tālāk uz Brāļu kapiem. Tauta sāka mosties, lai gan liela daļa vēlāko Atmodas notikumu aktīvi dalībnieki nebija gatavi tam, ko šajā dienā redzēja.

K. Pupura solis, no oficiālās varas viedokļa, bija neredzēti nekaunīga pārdrošība. Jā, togad laiks ritēja neparasti strauji, un jau pēc dažām nedēļām karogs plīvoja folkloras festivāla Baltica - 88 laikā. Tieši šis starptautiskais festivāls reabilitēja valsts karogu un ļāva tam atgriezties. Vēlāk jūlijā bija Vides aizsardzības kluba organizētais karogu gājiens no Esplanādes līdz Mežaparka lielajai estrādei un žurnālista Ilmāra Latkovska raksts Padomju Jaunatnē. Taču tas viss bija pēc tam. Pēc K. Pupura, nebaidos sacīt, varoņdarba, jo biju tur klāt un redzēju, cik ārprātīgu nervu pārslodzi šis solis prasīja no paša Konstantīna.  (Bens Latkovskis, NRA).