Rīgā atklāja divus dzelzceļa pārvadus– Mazās Altonavas ielas viaduktu pār Rīgas–Tukuma dzelzceļu un Torņakalna ielas viaduktu vietā, kur no Tukuma līnijas nodalās sliedes uz Jelgavu.

Abu būvē tika izmantots dzelzs un betons

28,5 metrus garais arkveida Altonavas ielas tilts liets tikai no betona un šajā ziņā bija garākais Krievijas impērijā, kamēr Torņakalna tilts ir klasiska dzelzsbetona konstrukcija.

20. gadsimtā dzelzsbetons skaitījās novatorisks materiāls.

Ar celtniecību nodarbojās Vācijas firma “Weiß und Freitag”.

Pārvadu konstruktors un celtniecības darbu vadītājs uzstājās būvinženieris Johans Knolls.