Pārbaudes laikā sagāžas Ķeguma hidroelektrostacijas tilts

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Notikumi:
19Notikumu saraksts
Datums:
20.09.1986
Papildu lauki

1986.gada 20.septembrī sagāzās Ķeguma hidroelektrostacijas tilts, gāja bojā 11 un guva ievainojumus 13 cilvēki. Tā ir viena no neizprotamākajām gadsimta katastrofām Latvijā. Katastrofa notika tilta pārbaudes laikā. To vadīja kvalificēti, pieredzējuši speciālisti. Viņu rīcība, traģiski kļūdainais tilta pārbaudes plāns, kas paredzēja konstrukciju bīstamu pārslodzi, arī būtībā ir pats mīklainākais.

Tā kā pārbaudes vadītājs gāja bojā un viņa galvenais konsultants nomira dažus gadus vēlāk, nav iespējams uzzināt, ko abi zinātnieki domāja, pirms izšķīrās par šādu noziedzīgi riskantu tilta pārbaudi. Ētisku apsvērumu dēļ neminu abu uzvārdus. Viņi, pēc aptaujāto speciālistu un notikuma aculiecinieku domām, bija galvenie traģēdijas vaininieki, tomēr nekādā ziņā viņu vaina nebija tīša.

Vēl jāpiebilst, ka 1988.gadā lietu izskatīja arī LPSR Augstākā tiesa. Toreiz, kaut arī prokuratūra bija stingri noteikusi, ka vainīgais jāatrod, tiesnesis Pāvils Gruziņš tam laikam drosmīgi attaisnoja profesoru Albertu Skudru, kurš kā Rīgas Politehniskā institūta Būvmehānikas katedras vadītājs bija tīri formāli atļāvis Ķeguma tilta pārbaudi. 

***

 Piektdien, 19.septembrī, RPI vīri ieradās Ķegumā un uzstādīja uz tilta mērinstrumentus. Darbs bija ietilpīgs. Turklāt pārbaudāmais laidums, smagajām automašīnām bieži vien ar pārsniegtu ātrumu joņojot pāri Daugavai, ne tikai drebēja, bet pat šūpojās... Sestdienas, 20.septembra, rītā virs ūdeņiem jau krietni juta rudens drēgnumu. No Jumpravas grantskarjera atbrauca 16 piepildītas un nosvērtas ogrēniešu smagās automašīnas. Tilta pārbaudei bija jāsākas pulksten 12. Tomēr iznāca aizķeršanās, jo iepriekšējā dienā uzstādītās izlieču mērītāju stieplītes vairākās vietās bija putnu vai kā citādi norautas. Pasniedzējs A.Gailis steidzīgi ķērās pie mērinstrumentu sakārtošanas, docents Valentīns M. kopā ar Ogres autokombināta inženieri Ēriku Leimani - pie automašīnu grupēšanas. Jumpravas karjera ekskavatorists automašīnas bija pārlādējis. Docents Valentīns M. nolēma, ka divas mašīnas laiduma slogošanā nav jāizmanto.

Atlikušās 14 tika sadalītas divās grupās - septiņas pārbrauca Daugavas kreisajā krastā, septiņas palika labajā. Taču automašīnu kopējais svars sanāca ne plānotās 270, bet 336,1 tonna.

Kas tā bija - docenta Valentīna M. pārrēķināšanās aritmētikas uzdevumā vai pakļaušanās ārprātīgam eksperimentētāja azartam?

Diemžēl, to neviens vairs nevar pateikt. Kaut kādu kolektīvo atbildību prasīt nevar. Nevienam no klātesošajiem speciālistiem, izņemot pārbaudes vadītāju un galveno konsultantu, nebija informācijas, ka noslodzes programmā dotās 270 tonnas ir tuvas kritiskajai tilta sabrukšanas robežai. Aizsaulē aizgājušais konsultants Žanis S. post factum kolēģiem esot izteicies, ka ievērojis tikai to, ka slogošanā izmantotas 14 automašīnas. Tas bijis tikpat, cik viņa vadītajā Ķeguma tilta pārbaudē 1970.gadā. Vecajam vīram nemanīta palika būtiskā atšķirība. Proti, 1970.gada pārbaudē tika izmantoti vienīgi 15 tonnu MAZ, bet šoreiz maksimālās slodzes brīdī uz tilta stāvēja seši pārlādēti 23 tonnu KrAZ, viens 19 tonnu KamAZ un tikai seši mazākās celtspējas, bet arī pārlādētie MAZ. Šie tonnu un slodžu pārrēķini notika vēlāk.

20.septembra pusdienlaikā uz tilta valdīja pārliecība, ka pārbaudes vadītājs un konsultants zina, ko dara, un katram atliek tikai precīzi veikt savu uzdevumu. Pēc pusstundas, kad beidzās mērinstrumentu uzstādīšana, tilta slogošana beidzot sākās. Automašīnas pa divām, četrām, astoņām nostājās pārbaudes vadītāja norādītajās vietās. Docents Žanis S. sēdēja krēslā, kas atradās tieši virs tilta balsta, un, ja tā var teikt, diriģēja mērinstrumentu nolasītājus. Aparatūra līdz pēdējam sevišķas novirzes neuzrādīja. Jāņem vērā, ka nepieļaujamas pārslodzes momentu ne vienmēr var noteikt pēc viena vai atsevišķu mērinstrumentu rādījumiem, bet mērījumu apkopošana bija paredzēta pārbaudes beigās.

NE-EbrAUC! Ap pulksten 13.40 sākās pēdējais tilta slogojuma variants, kurā bija paredzēts pielietot maksimālo svaru. Pulksten 13.47 uz septītā laiduma nostājās visas 14 pārbaudē iesaistītās automašīnas. Asfaltā starp tilta balsta un laiduma konstrukciju izpletās plaisas, iespējams, dziļākas, nekā pieļaujams. Tomēr likās, ka tilts šo slodzi iztur, kaut bija jau sākusies, kā speciālisti apzīmē, tērauda tecēšana - pēc brīža konstrukcija sagāztos, pat nepalielinot slodzi. Valentīnam M. radās šaubas, vai pēdējā automašīna - 23 tonnu KrAZ nostājusies paredzētajā vietā. Pēc viņa rīkojuma tā nobrauca no septītā laiduma, un šoferis, cenšoties precīzāk ievērot slogojuma shēmu, gatavojās braukt vēlreiz. Paredzot, ka tūlīt būs jānolasa mērījumi, speciālisti devās pie instrumentiem. Ap pulksten 13.50, kad pēdējā KrAZ priekšējie riteņi uzripoja uz pārbaudāmā laiduma, tilta pašā augstākajā punktā (10,5 metrus virs brauktuves) ar drošības jostu pie tilta kopnes piesaistītais Uldis Čečiņš ieraudzīja, ka tenzometra rādītājs pēkšņi pārsniedz skalas galējās atzīmes. «Ne-ebrauc!» paspēja uzsaukt stāvokļa nopietnību sapratušais vīrs. Troksnī sauciens palika nesadzirdēts. Līdz tilta sabrukšanai palika varbūt pāris sekunžu.

Neviens, ieskaitot pārbaudes vadītāju un viņa konsultantu, nedomāja, ka reāli tilts var sabrukt. Katastrofas mirklī docents Valentīns M. atradās starp automašīnām aptuveni desmit metrus no laiduma gala. Nokritis, no gūtajām traumām nenācis pie samaņas, viņš nomira. Līdzīgi, nokrītot no aptuveni divdesmit metru augstuma, gāja bojā vienpadsmit cilvēki - četri Politehniskā institūta darbinieki, pieci Ogres autokombināta šoferi un divi tilta pārbaudē neiesaistīti vīri. Docents Žanis S. palika sēžam savā krēslā. Tikai invalīda kruķi, kas bija atstutēti pret margām sprīdi nostāk, iekrita Daugavā....

Kā atceras pasniedzējs A.Gailis, viņu paglāba tas, ka gadījās paslīdēt zem kādas automašīnas un tādējādi izvairīties no triecieniem, lūstot desmit metru augstajām tilta loku tērauda konstrukcijām. Piecdesmit sešus gadus vecais augstskolas pasniedzējs U.Čečiņš, zaudējot samaņu, nokļuva ūdenī no vairāk nekā trīsdesmit metru augstuma. Par pārdzīvoto pēc vairāk nekā divpadsmit gadiem viņš stāstīja:

«Zem ūdens atģidos no gaisa burbuļiem, kas cēlās no dēla aizdotā biezā karavīru vateņa. Tajā brīdī es kā tādā filmā ieraudzīju savu ģimeni. Sapratu, ka esmu piesiets pie Daugavā iegrimušā tilta loka, atrodos dzīvības briesmās un man jātiek virspusē. Rāvu vaļā drošības jostas sprādzes. Viena padevās. Otra, kas bija sagriezusies, ne. Tad atcerējos, ka virvi, kas manu jostu savienoja ar tiltu, tā kā no augstuma nebaidos, biju nevis stingri piesējis, bet tikai aptinis ap kopnes metāla konstrukciju. Sakopojot spēkus, virvi izritināju tik tālu, ka varēju iznirt, ievilkt gaisu un saukt pēc palīdzības.»

Kinožurnāls “Latvijas skaņu hronika” Nr. 523, 1939. gads (fragments)

Filmas par Ķeguma HES tapšanu pirmizrāde Madonā

Atmiņu Daugava

Fragmenti: Autors: Gaitis Grūtups, Diena. 1999. gada 22. maijs

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
118 bojāgājušie Bavārijā, autobusam aizdegoties pēc sadursmes ar kravas auto 18 bojāgājušie Bavārijā, autobusam aizdegoties pēc sadursmes ar kravas auto 03.07.2017en, lv, ru
2Autoavārijā uz Bauskas šosejas dzīvību zaudē divi cilvēkiAutoavārijā uz Bauskas šosejas dzīvību zaudē divi cilvēki12.01.2017lv
3Lidmašīnas avārijā Jelgavā gājis bojā tās pilotsLidmašīnas avārijā Jelgavā gājis bojā tās pilots25.06.2014lv
4Zolitūdes traģēdija - lielveikala Maxima sabrukšanaZolitūdes traģēdija - lielveikala Maxima sabrukšana21.11.2013en, lv, pl, ru
5
Dzelzceļa katastrofa Rīgā. 4 bojāgājušie02.02.2005lv
6OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 815.01.1991lv
7Rīgā oficiāli atklāj Vanšu tiltuRīgā oficiāli atklāj Vanšu tiltu21.07.1981lv
8Notika jaunuzceltā Vanšu tilta pārbaude RīgāNotika jaunuzceltā Vanšu tilta pārbaude Rīgā11.07.1981lv
9Lidmašīnas avārija pie LiepājasLidmašīnas avārija pie Liepājas30.12.1967lv
10Atklāta satiksme pa Akmens tiltu RīgāAtklāta satiksme pa Akmens tiltu Rīgā05.11.1957en, lv, ru
11Rīgā nogrimst tvaikonis MajakovskisRīgā nogrimst tvaikonis Majakovskis13.08.1950lv
12PSRS pie Liepājas notriec ASV lidmašīnu. Padomju puse apgalvo, ka  lidmašīna bijusi B-29, ASV- ka PB4Y-2 PrivateerPSRS pie Liepājas notriec ASV lidmašīnu. Padomju puse apgalvo, ka lidmašīna bijusi B-29, ASV- ka PB4Y-2 Privateer08.04.1950en, lv, ru
13Somu līcī nogrimst pirmais Latvijas Kara flotes flagmanis- VirsaitisSomu līcī nogrimst pirmais Latvijas Kara flotes flagmanis- Virsaitis02.12.1941lv
14
Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas CK Politbirojs apstiprina Latvijas PSR Konstitūciju13.08.1940lv
15Darbu sāk Latvijā pirmā lielā hidroelektrostacija - Ķeguma HESDarbu sāk Latvijā pirmā lielā hidroelektrostacija - Ķeguma HES15.10.1939en, fr, lt, lv, ru
161937. gada 22. maijā notika Ķeguma spēkstacijas pamatakmens ielikšana un iesvētīšana.1937. gada 22. maijā notika Ķeguma spēkstacijas pamatakmens ielikšana un iesvētīšana.22.05.1937lv
17Lidmašīnas avārija pie Vaives Cēsu novadāLidmašīnas avārija pie Vaives Cēsu novadā26.08.1928lv
18Atklāj patstāvīgu gaisa satiksmi līnijā Karalauči-Rīga-Rēvele-HelsinkiAtklāj patstāvīgu gaisa satiksmi līnijā Karalauči-Rīga-Rēvele-Helsinki20.04.1925lv
19Ledus iešana Daugavā pie KlīversalasLedus iešana Daugavā pie Klīversalas24.03.1795lv

Karte

Avoti: news.lv, diena.lv

Nav piesaistītu vietu

    Nav piesaistītas personas

    Birkas
    hes