Pēteris I izdod pavēli par Jaunā gada pārcelšanu Krievijā no 1. septembra uz 1. janvāri

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
1Personu saraksts
Notikumi:
26Notikumu saraksts
Datums:
20.12.1699
Papildu lauki

Jaunā gada pārcelšana Krievijā nenozīmēja pāreju no Jūlija kalendāra uz precīzāko Gregora kalendāru.

Latvijas neatkarīgā valsts- Kurzemes - Zemgales hercogiste tobrīd Krievijas sastāvā vēl nebija nonākusi (okupēta 100 gadus vēlāk - 1795. gadā). Atkarīgās Latvijas daļas -Zviedru okupētā Vidzeme (Krievija okupēja 1701-1710) izmantoja Jūlija kalendāru (bet Jaunais gads tika svinēts 1. janvārī). Polijas sastāvā esošā Latgale (Krievijas okupēta 1772. gadā) izmantoja Gregora kalendāru, gads sākās ar 1. janvāri. Bez Jaunā gada dienas noteikšanas arī visādi citādi Latvijā laiks dažādās tās daļās nereti skaitīts dažādi.

Latvija ir viena no nedaudzajām valstīm, kuras teritorijā pāreja no Jūlija kalendāra uz Gregora kalendāru un atpakaļ politisko iemeslu dēļ notika vairākas reizes:

  • 1582. Pirmo reizi jaunais kalendārs ar Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieka pavēli tika ieviests 1582. gada oktobrī (4. oktobris kļuva par 15.oktobri) Livonijas Pārdaugavas hercogistē (tagadējā Vidzemē un Latgalē). Rīgas pilsēta jauno kalendāru nepiekrita lietot, kas izraisīja Kalendāra nemierus. Sekojoši, luteriskajās Kurzemes un Zemgales hercogistes un Rīgas pilsētas teritorijā turpināja lietot veco Jūlija kalendāru.
  • 1622. Pēc Vidzemes pievienošanas Zviedrijai, tajā atjaunoja Jūlija kalendāra lietošanu,
  • 1772.  Latgalē beidza lietot Gregora kalendāru līdz ar tās pievienošanai Krievijas impērijai, kura dzīvija pēc Juliāna kalendāra līdz pat 1918.g.
  • 1915. Pēc Kurzemes un Zemgales okupācijas Oberosts šeit ieviesa Gregora kalendāru. Paralēli pastāvēja vācu okupācijas un Krievijas impērijas oficiālie pieraksti- kaut vai par Ziemassvētku kauju datumu gadu vēlāk - tie būs datēti ar dažādiem datumiem.
  • 1918. Latvijā uz Gregora kalendāru līdz šim pēdējo reizi pilnībā pārgāja 1918. gadā, kad starpība starp kalendāra laiku un astronomisko laiku bija jau 14 dienas. Sekojoši, 1918. gada 1. februāris "kļuva" par 15. februāri. Reāli pāreja pilnībā ieviesās 1919.g.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Šodien sveču diena Šodien sveču diena 02.02.2013lv
2Jaunbebros (Aizkraukles novads) izceļas “kartupeļu nemieri”Jaunbebros (Aizkraukles novads) izceļas “kartupeļu nemieri”08.09.1841lv
3Krievijas Impērijā aizliedz spīdzināšanu pratināšanas laikāKrievijas Impērijā aizliedz spīdzināšanu pratināšanas laikā14.04.1801lv, ru
4Kurzemes - Zemgales hercogiste tiek iekļauta Krievijas impērijas sastāvāKurzemes - Zemgales hercogiste tiek iekļauta Krievijas impērijas sastāvā24.10.1795lv
5
Pēteris I pavēl nogādāt viņa sievas ķeizarienes Katrīnas I (Martas Skavronskas) radus- māsas Kristīni un Annu ar ģimenēm un brāli Frīdrihu uz Krievijas galvaspilsētu29.01.1726lv
6Pēteris I izdod ukazu par Pēterburgas Universitātes izveidi- pirmo KrievijāPēteris I izdod ukazu par Pēterburgas Universitātes izveidi- pirmo Krievijā28.01.1724lv, pl, ru
7Pēteris I izdod ukazu par prasību valsts kalpotājiem obligāti pārzināt likumusPēteris I izdod ukazu par prasību valsts kalpotājiem obligāti pārzināt likumus22.01.1724lv, ru
8Pēteris I atceļ "bārdas nodokli" KrievijāPēteris I atceļ "bārdas nodokli" Krievijā06.04.1722en, lv
9Pēteris I veic pirmo tautas skaitīšanu KrievzemēPēteris I veic pirmo tautas skaitīšanu Krievzemē04.02.1719lv, ru
10cars Pēteris I liek uz Sibīriju izsūtīt Rīgas birģermeistaru Brokhūzenucars Pēteris I liek uz Sibīriju izsūtīt Rīgas birģermeistaru Brokhūzenu07.02.1716lv
11Pēteris I atver Kunstkameru. Pirmo muzeju KrievijāPēteris I atver Kunstkameru. Pirmo muzeju Krievijā31.01.1714lv, ru
12Lielais Ziemeļu karš: Pēc vairāk kā 500 gadu cīņām Rīga un Vidzeme uz 208 gadiem nonāk krievu rokās. Kurzeme brīva vēl 85 gadusLielais Ziemeļu karš: Pēc vairāk kā 500 gadu cīņām Rīga un Vidzeme uz 208 gadiem nonāk krievu rokās. Kurzeme brīva vēl 85 gadus17.07.1710lv, ru
13Lielais Ziemeļu karš. Mūrmuižas kauja. Zviedru karavadonim Ā. Lēvenhauptam vēlreiz izdodas sakaut iebrukušos krievusLielais Ziemeļu karš. Mūrmuižas kauja. Zviedru karavadonim Ā. Lēvenhauptam vēlreiz izdodas sakaut iebrukušos krievus16.07.1705lv
14Lielais Ziemeļu karš: krievu armija ieņem Narvas cietoksniLielais Ziemeļu karš: krievu armija ieņem Narvas cietoksni09.08.1704lv
15Lielais Ziemeļu karš: Kaujā pie Jēkabpils zviedru karaspēks Ādama Lēvenhaupta vadībā sakāva iebrukušo  krievu karaspēkuLielais Ziemeļu karš: Kaujā pie Jēkabpils zviedru karaspēks Ādama Lēvenhaupta vadībā sakāva iebrukušo krievu karaspēku26.07.1704lv
16Krievijas cars Pēteris I lika uzcelt Petropavlovskas cietoksni, šī diena pieņemta par Sanktpēterburgas dibināšanas dienuKrievijas cars Pēteris I lika uzcelt Petropavlovskas cietoksni, šī diena pieņemta par Sanktpēterburgas dibināšanas dienu26.05.1703en, lv
17Lielais Ziemeļu karš: Kara sākumsLielais Ziemeļu karš: Kara sākums11.02.1700lv
18Ar Pētera I ukazu Jaunais gads un jaunais gadsimts Krievijā sākas 1. janvāriAr Pētera I ukazu Jaunais gads un jaunais gadsimts Krievijā sākas 1. janvāri02.01.1700lv
19Pētera I ukazs par bārdas aizliegumu un obligātu "vācu" apģērbu valkāšanu krievu aristokrātijaiPētera I ukazs par bārdas aizliegumu un obligātu "vācu" apģērbu valkāšanu krievu aristokrātijai28.08.1698lv, ru
20Pēteris I veic apvērsumu un sagrābj Krievijas troniPēteris I veic apvērsumu un sagrābj Krievijas troni27.08.1689lv

Karte

Avoti: news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Pēteris I RomanovsPēteris I Romanovs30.05.167208.02.1725de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    Birkas