Antanas Kraujelis
Antanas Kraujelis
- Dzimšanas datums:
- 25.10.1928
- Miršanas datums:
- 17.03.1965
- Mūža garums:
- 36
- Dienas kopš dzimšanas:
- 35113
- Gadi kopš dzimšanas:
- 96
- Dienas kopš miršanas:
- 21822
- Gadi kopš miršanas:
- 59
- Papildu vārdi:
- Антанас Крауялис-Шяубунас Kraujalis
- Kategorijas:
- Padomju represiju (genocīda) upuris, Partizāns, Tautas varonis
- Tautība:
- lietuvietis
- Kapsēta:
- Viļņa, Antakalnu kapi
Antanas Kraujelis - viens no pēdējiem Lietuvas partizāņiem, kurš līdz pēdējam cīnījās pret padomju okupācijas varu.
***
Mācījies Aluntas pilsētas (Utenas rajons, Alunta) sporta skolā, kuru pabeidza pēc kara, pēc padomju okupācijas varas atjaunošanas Lietuvā.
1946.-1947. Kraujelis darbojās kā partizānu sakarnieks.
Tomēr nepārtrauktu vajāšanu, piedāvājumu kļūt par aģentu un nodot partizānus dēļ viņš vairs nevarēja palikt mājās un 1948. gada rudenī aizbrauca uz mežu.
Viņš ieguva segvārdu Pabaisos ("Putnubiedēklis"), bija Vītautas apriņķa "Liepas" ("Liesma") apriņķa loceklis Mykolas Urbonas vadībā.
1949. un 1950. gadā viņš kā austrumu Aukštaitijas pārstāvis devās uz sapulcēm ar Dzūkijas partizāniem, lai nodibinātu kontaktus.
1950. gadā Kraujelis pievienojās Henrika Ruškula Liutas (Lauvas) nodaļai Zeručio reģionā, kas darbojās Utenas, Molētu un Anykščiai rajonos. Vēlāk viņš kļuva par apgabala štāba locekli un ieguva segvārdu Siaubūnas ("Zvērs").
1952. gads partizāniem izrādījās traģisks - daudzi no mežabrāļiem tika nogalināti, daļas komandieris tika notverts.
1954. gadā Kraujelis - Siaubunas palika viens.
Viņš dzīvoja Utenas rajona Papiškės ciematā, svaiņa Antana Pinkeviča mājā, zem krāsns aprīkojis slēpni.
1965. gada 17. martā VDK ģenerālmajora Nahmana Dušanska vadītās operācijas laikā Kraujelis tika nošauts šajā namā, pirms viņš paspēja iznīcināt dokumentus. Viņa ķermenis tika nosūtīts uz Utenu. Identifikācijas aktu parakstīja VDK jaunākais leitnants Marionis Misyukonis. Ilgāku laiku nebija zināms, kur apglabātas A. Kraujeļa mirstīgās atliekas.
Tomēr 2019. gadā apbedījums tika atklāts un identificēts Viļņas Naslaiciu kapsētā.
Ģimene
A. Kraujelim bija sešas māsas (divas no tām bija partizānu sakarnieces). Attiecībā uz Kraujeli visi viņa ģimenes locekļi tika nopratināti un vajāti. Viņa vecāki un māsas tika izsūtītas divreiz.
1955. gadā apprecējās ar Janīnu Snukišķīti, piedzima dēls Antanas. Janina tika arestēta un izcieta cietumsodu, kamēr viņas dēls auga bērnunamā. Pēc atgriešanās no cietuma ar tiesas starpniecību tika atjaunotas viņas dēla aizbildnības tiesības.
Bijušo okupantu (Krievijas) pārstāvji pēc raksta parādīšanās par Kraujeli 1998. gadā izplatīja ziņas, kurās centās nomelnot lietuviešu varoņa piemiņu, apgalvojot, ka tas piedalījies vismaz 8 cilvēku nošaušanā. Konkrētās epizodes gan nav pierādītas, un saistītas ar Lietuvas kolaboarntu ar krievu okupantiem vai partizānu nodevēju likvidāciju.
Avoti: wikipedia.org
Nav pesaistītu vietu
Nav saiknes
15.06.1940 | PSRS Sarkanā Armija okupē Lietuvu
23.07.1940 | ASV Samnera Velsa deklarācija par Baltijas aneksijas neatzīšanu
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.
22.06.1941 | Negaidīts pavērsiens 2. Pasaules kara gaitā - pēc 2 gadu sadarbības Vācija iebrūk sabiedrotās - PSRS teritorijā. Plāns Barbarosa
23.06.1941 | Lietuvas Aktīvistu Fronte pasludināja Lietuvas neatkarību no Padomju Savienības, ko pēc dažām nedēļām pārtrauca vācu okupācija
08.05.1945 | Līdz ar 2. Vācijas kapitulāciju, karadarbību beidz Kurzemes Cietoksnis
Par Kurzemes cietoksni vai Kurzemes katlu tiek saukts krievu spēku ielenkts vācu (tsk. latviešu 19. divīzijas) grupējums Kurzemes pussalā Otrā pasaules kara laikā. Tas izveidojās 1944. gada 9.-10. oktobrī Sarkanajai armijai sasniedzot Baltijas jūru pie Mēmeles un nogriežot vācu armijas grupai ”Ziemeļi” atkāpšanās ceļu pa sauszemi. 1945. gada 15. janvārī armijas grupa ”Ziemeļi” tika pārdēvēta par armijas grupu ”Kurzeme”. Tā beidza pretošanos uzbrūkošajiem krievu spēkiem tikai pēc Vācijas kapitulācijas 1945. gada 8. maijā.
17.03.1949 | Īles kauja
1949. gada 17. martā 24 "mežabrāļi", kas tobrīd atradās bunkurā, izcīnīja savu pēdējo kauju pret 760 vīru lielo PSRS okupācijas spēku- Valsts drošības ministrijas jeb čekas karaspēku. Bojā gāja 15 partizāni, deviņi tika sagūstīti un kopā ar atbalstītājiem izsūtīti uz Sibīriju.
25.03.1949 | PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,000
02.04.1951 | PSRS komunistu noziegumi pret cilvēci. Operācija "Ziemeļi". Deportētas 8576 personas
Operācija pret "Jehovas lieciniekiem"
20.09.1951 | PSRS komunistu noziegumi pret okupētajām nekrievu tautām. Lietuviešu Septembra deportācija. Izvesti 3087
Pretstatā pašu krievu vēsturnieku apzinātiem un paviršu Rietumu vēsturnieku centieniem sagrozīt vēstures faktus, apgalvojot, ka "komunistu represijas bija politiska šķiru cīņa", patiesībā jau sākot ar 1920. gadu pašā PSRS un sākot ar 1939. gadu- arī PSRS jaunokupētajās teritorijās, komunisti atsāka genocīdu pret vairumu nekrievu mazākumtautību. Šī "krievu apdzīvotās teritorijas pierobežu nostiprināšanas" metode nebija jauna- tā tika Krievijā izmantota izsenis,- gan pie ārējām - valsts robežām, gan milzīgās valsts iekšienē, - piemēram, iznīcinot tatārus, baškīrus, nogajus un kazahus, kuru kolonizētās zemes ar citām valstīm nerobežojās. Krievi represēja pat slāvu izcelsmes ukraiņus un poļus, kuru vēsturiskās teritorijas bija iekārojuši savas "dzīvestelpas" paplašināšanai. Krievijas Impērijas laikā proklamētā "slāvu aizstāvības" ideja arī bija tikai fikcija- "aizstāvēti" tika tikai tie slāvi- bulgāri, serbi, kuri pilnībā pakļāvās un kuru teritorijas šķita interesantas Impērijas stratēģiskajiem mērķiem un noderēja kā iegansts sākt karu pret kaimiņzemēm.
23.01.1952 | Padomju genocīds pret nekrievu tautām. Lietuviešu Janvāra deportācija. Izvestas 2,195 personas
1 no 35 lietuviešu deportāciju akcijām pēc Lietuvas okupācijas. Deportētie nonāca Krasnojarskas apgabalā