Antanas Kraujelis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
25.10.1928
Miršanas datums:
17.03.1965
Papildu vārdi:
Антанас Крауялис-Шяубунас Kraujalis
Kategorijas:
Padomju represiju (genocīda) upuris, Partizāns, Tautas varonis
Tautība:
 lietuvietis
Kapsēta:
Viļņa, Antakalnu kapi

Antanas Kraujelis - viens no pēdējiem Lietuvas partizāņiem, kurš līdz pēdējam cīnījās pret padomju okupācijas varu.

***

Mācījies Aluntas pilsētas (Utenas rajons, Alunta) sporta skolā, kuru pabeidza pēc kara, pēc padomju okupācijas varas atjaunošanas Lietuvā.

1946.-1947. Kraujelis darbojās kā partizānu sakarnieks.

Tomēr nepārtrauktu vajāšanu, piedāvājumu kļūt par aģentu un nodot partizānus dēļ viņš vairs nevarēja palikt mājās un 1948. gada rudenī aizbrauca uz mežu.

Viņš ieguva segvārdu Pabaisos ("Putnubiedēklis"), bija Vītautas apriņķa "Liepas" ("Liesma") apriņķa loceklis Mykolas Urbonas vadībā.

1949. un 1950. gadā viņš kā austrumu Aukštaitijas pārstāvis devās uz sapulcēm ar Dzūkijas partizāniem, lai nodibinātu kontaktus.

1950. gadā Kraujelis pievienojās Henrika Ruškula Liutas (Lauvas) nodaļai Zeručio reģionā, kas darbojās Utenas, Molētu un Anykščiai rajonos. Vēlāk viņš kļuva par apgabala štāba locekli un ieguva segvārdu Siaubūnas ("Zvērs").

1952. gads partizāniem izrādījās traģisks - daudzi no mežabrāļiem tika nogalināti, daļas komandieris tika notverts.

1954. gadā Kraujelis - Siaubunas palika viens.

Viņš dzīvoja Utenas rajona Papiškės ciematā, svaiņa Antana Pinkeviča mājā, zem krāsns aprīkojis slēpni.

1965. gada 17. martā VDK ģenerālmajora Nahmana Dušanska vadītās operācijas laikā Kraujelis tika nošauts šajā namā, pirms viņš paspēja iznīcināt dokumentus. Viņa ķermenis tika nosūtīts uz Utenu. Identifikācijas aktu parakstīja VDK jaunākais leitnants Marionis Misyukonis. Ilgāku laiku nebija zināms, kur apglabātas A. Kraujeļa mirstīgās atliekas.

Tomēr 2019. gadā  apbedījums tika atklāts un identificēts Viļņas Naslaiciu kapsētā.

Ģimene

A. Kraujelim bija sešas māsas (divas no tām bija partizānu sakarnieces). Attiecībā uz Kraujeli visi viņa ģimenes locekļi tika nopratināti un vajāti. Viņa vecāki un māsas tika izsūtītas divreiz.

1955. gadā apprecējās ar Janīnu Snukišķīti, piedzima dēls Antanas. Janina tika arestēta un izcieta cietumsodu, kamēr viņas dēls auga bērnunamā. Pēc atgriešanās no cietuma ar tiesas starpniecību tika atjaunotas viņas dēla aizbildnības tiesības.

Bijušo okupantu (Krievijas) pārstāvji pēc raksta parādīšanās par Kraujeli 1998. gadā izplatīja ziņas, kurās centās nomelnot lietuviešu varoņa piemiņu, apgalvojot, ka tas piedalījies vismaz 8 cilvēku nošaušanā.  Konkrētās epizodes gan nav pierādītas, un saistītas ar Lietuvas kolaboarntu ar krievu okupantiem vai partizānu nodevēju likvidāciju.

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        15.06.1940 | PSRS Sarkanā Armija okupē Lietuvu

        Pievieno atmiņas

        23.07.1940 | ASV Samnera Velsa deklarācija par Baltijas aneksijas neatzīšanu

        Pievieno atmiņas

        14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija

        Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.

        Pievieno atmiņas

        22.06.1941 | Negaidīts pavērsiens 2. Pasaules kara gaitā - pēc 2 gadu sadarbības Vācija iebrūk sabiedrotās - PSRS teritorijā. Plāns Barbarosa

        Pievieno atmiņas

        23.06.1941 | Lietuvas Aktīvistu Fronte pasludināja Lietuvas neatkarību no Padomju Savienības, ko pēc dažām nedēļām pārtrauca vācu okupācija

        Pievieno atmiņas

        08.05.1945 | Līdz ar 2. Vācijas kapitulāciju, karadarbību beidz Kurzemes Cietoksnis

        Par Kurzemes cietoksni vai Kurzemes katlu tiek saukts vācu spēku ielenkums Kurzemes pussalā Otrā pasaules kara laikā, kas izveidojās 1944. gada 9.-10. oktobrī Sarkanajai armijai sasniedzot Baltijas jūru pie Mēmeles un nogriežot vācu armijas grupai ”Ziemeļi” atkāpšanās ceļu pa sauszemi. 1945. gada 15. janvārī armijas grupa ”Ziemeļi” tika pārdēvēta par armijas grupu ”Kurzeme”. Tā beidza karadarbību tikai pēc Vācijas kapitulācijas 1945. gada 8. maijā.

        Pievieno atmiņas

        17.03.1949 | Īles kauja

        1949. gada 17. martā 24 "mežabrāļi", kas tobrīd atradās bunkurā, izcīnīja savu pēdējo kauju pret 760 vīru lielo PSRS okupācijas spēku- Valsts drošības ministrijas jeb čekas karaspēku. Bojā gāja 15 partizāni, deviņi tika sagūstīti un kopā ar atbalstītājiem izsūtīti uz Sibīriju.

        Pievieno atmiņas

        25.03.1949 | PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,000

        Pievieno atmiņas

        02.04.1951 | PSRS komunistu noziegumi pret cilvēci. Operācija "Ziemeļi". Deportētas 8576 personas

        Operācija pret "Jehovas lieciniekiem"

        Pievieno atmiņas

        20.09.1951 | PSRS komunistu noziegumi pret okupētajām nekrievu tautām. Lietuviešu Septembra deportācija. Izvesti 3087

        Pretstatā pašu krievu vēsturnieku apzinātiem un paviršu Rietumu vēsturnieku centieniem sagrozīt vēstures faktus, apgalvojot, ka "komunistu represijas bija politiska šķiru cīņa", patiesībā jau sākot ar 1920. gadu pašā PSRS un sākot ar 1939. gadu- arī PSRS jaunokupētajās teritorijās, komunisti atsāka genocīdu pret vairumu nekrievu mazākumtautību. Šī "krievu apdzīvotās teritorijas pierobežu nostiprināšanas" metode nebija jauna- tā tika Krievijā izmantota izsenis,- gan pie ārējām - valsts robežām, gan milzīgās valsts iekšienē, - piemēram, iznīcinot tatārus, baškīrus, nogajus un kazahus, kuru kolonizētās zemes ar citām valstīm nerobežojās, vai pat slāvu izcelsmes ukraiņus un poļus, kuru vēsturiskās teritorijas bija iekārojuši krievi savas "dzīvestelpas" paplašināšanai. Krievijas Impērijas laikā proklamētā "slāvu aizstāvības" ideja arī bija tikai fikcija- "aizstāvēti" tika tikai tie slāvi- bulgāri, serbi u.c., kuru teritorijas šķita interesantas Impērijas stratēģiskajiem mērķiem un noderēja kā iegansts sākt karu pret kaimiņzemēm.

        Pievieno atmiņas

        23.01.1952 | Padomju genocīds pret nekrievu tautām. Lietuviešu Janvāra deportācija. Izvestas 2,195 personas

        1 no 35 lietuviešu deportāciju akcijām pēc Lietuvas okupācijas. Deportētie nonāca Krasnojarskas apgabalā

        Pievieno atmiņas

        Birkas