Dzimis Valmieras apriņķa Kocēnu pagasta viensētā "Draņķis" kalpa ģimenē. Pēc Valmieras pamatskolas 4 klasēm strādā par rakstveža palīgu ,rakstvedi un lietvedi Valmierā,Tartu, Kocēnos.1920.gada februārī kara komisariāts J.Vēveri aizkomandē uz Jeņisejas apriņķa kara komisariātu Sibīrijā. Valsts drošības orgānos darbojās no 1922.gada.

Ģenerālmajors. Apbalvots ar 7 ordeņiem, 9 medaļām un 2 goda zīmēm. 1963.gadā atvaļināts no Valsts drošības komitejas sakarā ar "diskreditācijas faktiem".

Pēc 1919.g. - dienējis Krievijā, PSRS NKVD daļās, arī GULAG nometnēs. Pratis izvairīties no pret latviešiem vērstā genocīda 1937-38.g. 

Vēl vairāk - izkalpojies un kopā Sarkano armiju pēc kara ierodas Latvijā.

Bijis LPSR Iekšlietu ministra vietnieks operatīvajā darbā. 

Bija ar īpašu lomu pretpadomju elementu un galvenkārt - nacionālo partizānu apkarošanā. Par aktīvu dalību represījās pret latviešiem pat izpelnījies īpašu PSRS valsts apbalvojumu.

Bijis Latvijas VDK vadītājs 1954.g - 1963.g.

No izvešanas lietām var identificēt LPSR valsts drošības orgānu amatpersonas, kuras apstiprināja slēdzienus par Latvijas iedzīvotāju deportācijām 1941. g., 1949.g.-1953.g.

1941.gadā:

par 6.636 personām;

par 1.915 personām;

1. Šustins Semjons (1908.g.), LPSR iekšlietu tautas komisāra vietnieks -
2. Cinis Jānis (1911.g.), LPSR iekšlietu tautas komisāra vietnieks - par 2.479 personām;
3. Krivickis Zinovijs /Zjama/ (1910.g.), NKVD 1.specdaļas priekšnieks -
4. Brezgins Aleksandrs, LPSR iekšlietu tautas komisāra vietnieks -

par 1.138 personām.

Daži paraksti: Vēvers - 5; Mende, Barkovskis - 2; Jenukidze, Lagovskis, Latkovskis, Martirosovs, Sproģis - 1.

No 1949. līdz 1953.gadam:

par 41.544 personām (1949. g.);

par 141 personu (1949.g.-1953.g.);

1. Noviks Alfons (1908.g.), valsts drošības ministrs -
2. Pešehonovs Fotijs (1913.g.), VDM izmeklēšanas daļas priekšnieka vietnieks -
3. Vēvers Jānis (1899.g.), valsts drošības ministra vietnieks operatīvajā darbā - par 51 personu (1951. g.-1953. g.).

***

PSKP b. no 1919. g.

V.d.d. no 1922. g.; ģenerālmajors.

PSRS IeTK Ceļu transporta daļas pr-ka vietn.

Latvijas dzelzceļā 1940.XI–1941.III;

LPSR VDTK Izmeklēšanas daļas pr-ks 1941.III–VI,

Izmeklēšanas grupas pr-ks Vjatlagā 1941.VII–1942.II;

PSRS IeTK–VDTK 4. pārvaldes vec. operat. pilnv. un nod. pr-ka vietn. (atbildīgs par darbu nacistiskās Vācijas okupētajā LPSR teritorijā) 1942.II–1944.I;

LPSR VDTK operat. grupas pr-ka vietn. 1944.I–VII;

LPSR valsts drošības tautas komisāra vietn. kadru lietās 1944.VII–XI,

operatīvajā darbā (no 1946.III – ministra vietn.) 1944.XI–1952.VI;

LPSR VDM Rīgas apg. pārvaldes pr-ks 1952.VI–1953.IV;

LPSR iekšlietu ministra vietn. 1953.IV–1954.IV;

LPSR MP VDK pr-tājs 1954.IV–1963.II;

LPSR MP biroja loceklis 1962.V–1963.II