Pēc ilgstošiem kariem Krievijas Impērija okupē un anektē Krimu

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
1Personu saraksts
Notikumi:
41Notikumu saraksts
Datums:
08.04.1783
Papildu lauki

Krimas haniste (Qırım Hanlığı, قريم خانلغى, Кримське ханствоKırım Hanlığı) bija Krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441. līdz 1783. gadam tagadējās Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijā.

Oriģinālais valsts nosaukums bija Kirimjurtu, "Krimas jurta" (krimas tatāru valodā: Qırım Yurtu قريم يورتى) un tā bija visilgāk pastāvējusī haniste, starp valstīm, kas izveidojās, sabrūkot Zelta Ordas impērijai.

Hanistē, bez Krimas pussalas, ietilpa arī zemes starp Donavu un Dņepru un liela daļa no mūsdienu Krievijas sastāvā esošā Krasnodaras novada. 

1478. gadā Krimas haniste oficiāli kļuva par Osmaņu impērijas vasaļvalsti, bet pēc Kučuk-Kainardžas līguma noslēgšanas (1774) hanisti anektēja Krievijas impērija (1783).

Pēc Krimas hanistes iekarošanas Krievijas ķeizariene Katrīna II savam titulam pievienoja nevis "Krimas carienes", bet gan "Taurijas Hersonesas carienes" (царица Херсонеса-Таврического) nosaukumu, bet pārveidotu Bizantijas ģerboni iekļāva Krievijas impērijas ģerbonī.

***

Kırım Tatarlar. Qırımtatarlar. Кримски татари. Crimean Tatars

Krimas hanu valsts dibinātājs bija Hači Girejs (Krimas tatāru: Hacı Geray, ۱خاجى كراى). Viņš bija cēlies no senas Karas (Qaraei) valdnieku dzimtas, no kā, iespējams cēlies dinastijas nosaukums.

Cīņas laikā ar Zelta Ordas valdniekiem viņš patvērās pie Lietuvas dižkunigaitijas valdnieka Vītauta Dižā Traķos, bet vēlāk bija dižkunigaiša Žigimanta vasalis.

Pēc 1435. gada Krimas tatāri viņu ievēlēja par savu valdnieku. Viņš apmetās Bahčisarajas apvidū un ap 1449. gadu izcīnīja Krimas neatkarību no Zelta Ordas.

Pēc viņa nāves 1466. gadā sākās viņa dēlu cīņas par troni.

1469. gadā varu ieguva Hači Gireja sestais dēls Mengli, kuru 1475. gadā sagūstīja turku karaspēks un piespieda kļūt par Otomaņu impērijas vasali.

1478. gadā ar turku palīdzību viņš atguva varu un valdīja līdz pat 1515. gadam.

Viņa brāļi Nurdevlets un Aiders patvērās Kijevā, Lietuvas dižkunigaitijas teritorijā.

Hans Mengli Girejs noslēdza pret Lietuvu un Zelta Ordu vērstu savienību ar Maskavijas lielkņazu.

1480. gada oktobrī Zelta Ordas karaspēks hana Ahmeda vadībā cauri sabiedrotajai Lietuvai pakļautajām zemēm virzījās uz Maskavu, bet tika apstādināts pie Ugras upes, tā laika Lietuvas-Maskavijas robežas (tagadējā Kalugas apgabalā).  Tur Ordas tatāri vairāk kā mēnesi veltīgi gaidīja Lietuvas dižkunigaitijas karaspēka ierašanos, kas tajā laika atvairīja Krimas hanistes karaspēka iebrukumu. Sakarā ar ziemas iestāšanos hana Ahmeda karaspēks atkapās uz Saraju, kurai 1481. gada janvārī uzbruka Nogaju Ordas karaspēks un hanu nogalināja. Krievijas vēsture ar laiku šo "stāvēšanu uz Ugras upes" sāka uzskatīt par mongoļu-tatāru jūga beigām.

1502. gadā hans Mengli galīgi sagrāva Zelta Ordas karaspēku, ieņēma tās galvaspilsētu Saraju (pie tagadējās Volgogradas) un pasludināja sevi par kaganu (ķeizaru) un visu Zelta Ordas seku valstu valdnieku.

1505. gadā Mengli dēli devās karagājienā uz Lietuvas dižkunigaitiju un izpostīja tagadējās Baltkrievijas teritoriju līdz pat Polockai un Vitebskai.

1506. gadā lietuvieši sakava 20 000 lielo tatāru armiju kaujā pie Kļeckas.

Tomēr 1510. gadā ap 50 000 tatāru karavīru atkal ielauzās dižkunigaitijā un izpostīja tās zemes līdz par Viļņai. Pēdējos dzīves gados hans Mengli sarāva labās attiecības ar Maskavas lielkņazu Vasīliju III un sakās tatāru karagājieni uz Maskavijas dienvidu zemēm.

Mengli dēls Krimas hans Mehmeds Girejs 1521. gada augustā kopā ar savu brāli Kazaņas hanu Sahibu Gireju aplenca Maskavas kremli un piespieda lielkņazu Vasīliju III piekrist atsākt maksāt tadus pašus meslus Krimas haniem, kādi pirms tam bija maksāti Zeltas Ordas valdniekiem.

1523. gadā Krimas hana karaspēks ieņēma Astrahaņu un iecēla par tās hanu Mehmeda vecāko dēlu Bahadiru Gireju.

1571. gada pavasarī hans Devlets Girejs Livonijas kara laikā ar 20 000 karavīru iebruka Krievijā un 24. maijā nodedzināja Maskavu. Cars Joans IV aizbēga uz Rostovu un piekrita atdot tatāriem iekaroto Astrahaņas hanisti, tomēr 1572. gadā krieviem izdevās sakaut iebrukušo tatāru karaspēku kaujā pie Molodiem ap 50 km uz dienvidiem no Maskavas.

Hans Islams III Girejs (1644 − 1654) palīdzēja ukraiņu kazaku atamanam Bagdanam Hmeļņickim karā pret Polijas-Lietuvas karaspēku.

1648. gada aprīlī Hmeļņickis kopā ar Krimas tatāru karaspēku Tugaijbeja vadībā sakāva poļu un lietuviešu spēkus Žovtivodi kaujā un maijā Korsuņas kaujā.

Pēc 1654. gada kazaku Perejaslavas radas lēmuma par pāriešanu Krievijas caristes pakļautībā ģeopolitiskā situācija reģionā izmainījās.

Hana Selima I valdīšanas laikā Krimas haniste cīnījās pret

-Polijas-Lietuvas kopvalsti:

  • 1671 − 1678,
  • 1684 − 1691,
  • 1692 − 1699,
  • 1702 − 1704

-krievu-turku karā

  • 1686-1700 

pret Krievijas caristi, kura laikā cars Pēteris I veica karagājienus uz Azovas cietoksni (1695-1696).

1683.g. Hans Murads Girejs (1678 − 1683) piedalījās Osmaņu impērijas karagājienā uz Vīni.

1710.g.  Hans Devlets II savas valdīšanas laikā (1699 − 1702, 1709 − 1713) noslēdza militāru savienību ar Zaporožjes kazaku hetmani Filipu Orļiku un apņēmās palīdzēt cīņā pret Krievijas caru Pēteri I. 

1710—1711.g. krievu-turku kara laikā Krimas tatāru jātnieku karaspēks devās karagājienā uz Podoliju un 1711. gada jūlijā kopā ar Osmaņu impērijas armiju piedalījāskaujā pie Prutas pret caru Pēteri I, pēc kuras Krievija atteicās no Azovas cietokšņa un apņēmās vairs neiejaukties Polijas-Lietuvas iekšējās lietās.

1735—1739.g.  Krievu-turku kara laikā Krievijas impērijas karaspēks K. Miniha un P. Lasī vadībā iebruka Krimā un nopostīja Bahčisaraju (1736). 

1768—1774.g.  Krievu-turku kara  laikā Krievija piespieda Osmaņu impēriju atteikties no savienības ar Krimas hanisti, sagrāva hana Selima III karaspēku un nopostīja Bahčisaraju.

1774. gadā pēc Kučuk-Kainardžas miera līguma Osmaņu impērija atzina Krimas neatkarību, kas reāli nozīmēja tas nonākšanu atkarībā no Krievijas impērijas. Krimā sākās sacelšanās, kuras laikā tatāri uzbruka krievu garnizoniem Aluštā, Jaltā un citviet. Krimas tatāri par hanu ievēlēja Devletu IV, tomēr valsts Kubaņas daļā atbalstīja krieviem lojālo hanu Šahinu, kas ar krievu palīdzību ieguva varu Bahčisarajā. Viņš nežēlīgi apspieda savus konkurentus.

1778. gadā krievi no Krimas uz Azovas jūras ziemeļu piekrastes pilsētām deportēja aptuveni 30 000 kristiešu - armēņus uz tagadējo Rostovu pie Donas un grieķus uz Mariupoli.

1782. gadā Krimā sākās jauna sacelšanās, hans Šahins bēga uz Kubaņu, par hanu ievēlēja Bahadiru II.

1783. gadā Krievijas impērijas karaspēks bez kara pieteikšanas okupēja Krimu.

1783. gada 8. aprīlī Krievijas ķeizariene Katrīna II izdeva manifestu, kurā pasludināja, ka Krima, Tamaņa un Kubaņa ir pievienotas Krievijas impērijai.

Hans Šahins atteicās no pretenzijām uz Krimas valdnieka troni un apmetās uz dzīvi Voroņežā, pēc tam Kalugā.

Osmaņu impērija 1791. gadā atzina Krimas aneksiju.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1
Baltkrievijā Neatkarības dienas salūtā gājis bojā viens cilvēks un astoņi ievainoti03.07.2019lv
2Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
3Krievijas mediji publicējuši "melno sarakstu" ar personām, kuras atbalsta UkrainuKrievijas mediji publicējuši "melno sarakstu" ar personām, kuras atbalsta Ukrainu19.08.2014lv, ru
4Krimas krīze - 23.martsKrimas krīze - 23.marts23.03.2014lv, ru
5Krimas okupācija. Tiešsaistes no pagaidām neieņemtajām Ukrainas karaspēka daļāmKrimas okupācija. Tiešsaistes no pagaidām neieņemtajām Ukrainas karaspēka daļām19.03.2014de, en, lt, lv, pl, ru
6Krievija anektē Ukrainas sastāvdaļu- Krimas pussalu Krievija anektē Ukrainas sastāvdaļu- Krimas pussalu 18.03.2014lv, pl
7Krimas krīze, 9.martsKrimas krīze, 9.marts09.03.2014lv, pl, ru
8
Krimas krīze. 4.diena04.03.2014lt, lv, pl, ru
9Krievijas ultimāts UkrainaiKrievijas ultimāts Ukrainai03.03.2014lv, pl, ru
10Krievijas iebrukums Ukrainā. Militārie spēki okupējuši Ukrainas pussalas stratēģiskos punktusKrievijas iebrukums Ukrainā. Militārie spēki okupējuši Ukrainas pussalas stratēģiskos punktus28.02.2014en, lv, pl, ru
11Bruņoti krievu šovinisti naktī ieņem Krimas Parlamenta un Valdības ēkasBruņoti krievu šovinisti naktī ieņem Krimas Parlamenta un Valdības ēkas27.02.2014lv, ru
12Masu nemieri Simferopolē pie Krimas Parlamenta ēkas Masu nemieri Simferopolē pie Krimas Parlamenta ēkas 26.02.2014lv, pl, ru
13Budapeštas memorandsBudapeštas memorands05.12.1994en, lv, pl
14Pieņemta programma par Krimas tatāru atgriešanos etniskajā dzimtenē.Pieņemta programma par Krimas tatāru atgriešanos etniskajā dzimtenē.14.05.1990lv, ru
15PSRS APP nodod Krimu UkrainaiPSRS APP nodod Krimu Ukrainai19.02.1954en, fr, lv, pl, ru, ua
16PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Pavēle N 0078-22 par visu ukraiņu izsūtīšanu no UkrainasPSRS genocīds pret nekrievu tautām. Pavēle N 0078-22 par visu ukraiņu izsūtīšanu no Ukrainas22.06.1944lv
17Komunistu veiktie genocīda akti PSRS: 1944.g. 18. maijs- 228,543 Krimas iedzīvotāju izsūtīšanaKomunistu veiktie genocīda akti PSRS: 1944.g. 18. maijs- 228,543 Krimas iedzīvotāju izsūtīšana18.05.1944en, lv, pl, ru
18PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Balkāru Operācija. Deportēti 100%PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Balkāru Operācija. Deportēti 100%08.03.1944en, lv, ru
19PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Rumāņu (moldāvu) operācija. Nošauti 5439PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Rumāņu (moldāvu) operācija. Nošauti 543917.08.1937en, lv, ru
20Atriebjoties par Golodomoru Ukrainas nacionālists Mikola Lemiks nogalina padomju konsulāta Ļvovā darbinieku Alekseju MajlovuAtriebjoties par Golodomoru Ukrainas nacionālists Mikola Lemiks nogalina padomju konsulāta Ļvovā darbinieku Alekseju Majlovu21.10.1933lv, pl

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Katrīna II  LielāKatrīna II Lielā02.05.172917.11.1796de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    Birkas