Viņu dēļ daudzi cilvēki nonāca Gulaga nometnēs vai zaudēja dzīvību. Taču visi deviņi genocīdā vainojamie ir miruši, prokuratūra šīs lietas nevirzīs uz tiesu, tās ir izbeigtas.

Kaut arī genocīda noziegumiem nav noilguma, Latvijā nav tiesvedības mehānisma, kas atļautu tiesāt mirušus cilvēkus. Mirušie VDK aģenti - padomju genocīda īstenotāji. Šo deviņu cilvēku darbība aptvērusi Kurzemi, kur pēckara gados bija plaša iedzīvotāju bruņota pretošanās okupācijas varai un nacionālo partizānu kustība.

Pirmo reizi prokuratūra konstatējusi, ka genocīda noziegumos ir vainojami arī VDK slepenie aģenti. Pēckara gados viņi uzdevās par pretošanās kustības dalībniekiem, iemantoja uzticību un pēc tam nodeva Latvijas brīvvalsts patriotus čekas rokās. Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā (TSDC) daudz pētīta pretošanās kustības sagraušana pēckara Latvijā, šie materiāli bieži vien ir bijis pamats krimināllietu sākšanai prokuratūrā.

Pēc TSDC vadītāja Induļa Zālītes atzinuma, PSRS nav varējusi ar bruņotu spēku salauzt Latvijas nacionālo partizānu pretestību. Pat pēc masveida represijām, dažādām provokācijām, sarkanarmiešu īstenotām meža «ķemmēšanas» akcijām Latvijas tauta atbalstīja patriotus. Bruņotā pretestība Latvijā tika iznīcināta tikai tad, kad partizānu kustībā iefiltrējās VDK aģenti.

Kā atzīst TRNI nodaļas prokurors Ēriks Ladusāns, izmeklējot katru atsevišķu nozieguma epizodi, tiek atklāti arvien jauni upuri, tāpēc nevar precīzi noteikt, cik upuru ir uz katra nodevēja sirdsapziņas. Tomēr jau izmeklētās epizodes ļauj šos cilvēkus apsūdzēt genocīda noziegumos.

Aģents izdara pašnāvību

Patlaban TRNI nodaļa turpina izmeklēt arī tādas krimināllietas, kurās genocīda noziegumos iesaistītie vēl ir dzīvo vidū. Pārsvarā tie ir aģenti kaujinieki, kuri Latvijā darbojās uzreiz pēc kara. Taču, kamēr rit izmeklēšana, atklātībai netiks nodoti šo cilvēku vārdi, lai kāds neaizbēgtu uz Krieviju (tādi gadījumi ir bijuši) vai kā citādi izvairītos no atbildības likuma priekšā. Tomēr šie cilvēki ir veci un bieži gadās, ka ilgajā izmeklēšanas procesā kāds no viņiem nomirst. Tā, piemēram, pēc krimināllietas ierosināšanas bijušais VDK aģents kaujinieks Leonīds Fomins izdarīja pašnāvību. Savā pirmsnāves vēstulē, kurā netiek nožēlota pagātne, viņš raksta, ka nebija vērts cīnīties par taisnību, proti, pret nacionālajiem partizāniem, jo viņi taču bija slepkavas, kurus vajadzēja iznīcināt. Tagad pie varas atkal ir viņu atbalstītāji, tāpēc dzīvē nekas labs vairs nav gaidāms, konstatē L.Fomins.

Pēc bruņotās pretošanās kustības iznīcināšanas Latvijā VDK aģenti turpinājuši darbu dažādās tautsaimniecības nozarēs. Parasti tie bija vidēja un augstākā līmeņa nomenklatūras amati. Tā Marģeris Vītoliņš bijis cinkogrāfijas ceha priekšnieks kādā Rīgas tipogrāfijā, arī PSRS mākslinieku savienības sekretārs un Latvijas kompartijas CK locekļa kandidāts, apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni.

Vidvuds Šveics, kurš savās leģiona gaitās bijis ģenerāļa R.Bangerska šoferis, pēc kara strādāja Rīgā inventarizācijas birojā, arī apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni. Latvijā netiesā pēc nāves. Tagad par genocīda noziegumiem Latvijā ir notiesāts vienīgi Alfons Noviks. Pārējo viņa līdzgaitnieku lietas līdz tiesai nav nokļuvušas. Tomēr jāatceras, ka nacistiskos noziedzniekus joprojām vajā visā pasaulē, apzinoties, ka noziegumiem pret cilvēci nav noilguma un attaisnojuma. Taču kam uzrādīt apsūdzību, ja iespējamais vainīgais ir miris? Zvērināta advokāte Vija Jākobsone, kas patlaban vada Tieslietu ministrijas darba grupu jaunā kriminālprocesa kodeksa izstrādei, paskaidroja, ka tādi labojumi, kas paredzētu saukt pie atbildības mirušas personas, jaunā kodeksa projektā nav paredzēti. Arī tad, ja konstatēts krimināli sodāms nodarījums, šajā gadījumā - padomju genocīda īstenošana Latvijā, runa var būt tikai par konkrētas personas atbildību, bet miris cilvēks nav persona. Tomēr Vija Jākobsone ir pārliecināta, ka prokuratūras darbs nav bijis veltīgs, lēmums par konkrētas lietas izbeigšanu varētu būt pamats sākt represētāju uzvārdu publicēšanu. Ja šo personu tuvi radinieki apstrīd prokuratūras lēmumu, tad lieta vēlreiz skatāma Ģenerālprokuratūrā.

Pagaidām vēl šādu protestu nav bijis, informēja TRNI nodaļas virsprokurors Uldis Strēlis.

Mirušie padomju genocīda īstenotāji LPSR*:

• Augusts Bergmanis (miris 1977.gadā), aģents ar segvārdu Drug (Draugs), bijušais leģionārs, vainojams 9 cilvēku represēšanā.
• Haralds Bergmanis (miris sešdesmitajos gados), aģents ar segvārdu Vētra, ārsts, vainojams O.Bileskalna un A.A.Galdiņa (Latvijas Nacionālās padomes pārstāvji) nāvē.
• Alberts Bundulis (miris 1988.gadā), strādājis LPSR IeTK, vēlāk Valsts Drošības ministrijā bijis operatīvās daļas priekšnieka vietnieks, tiek vainots 44 cilvēku notiesāšanā, 20 no viņiem piespriests nāvessods.
• Leonīds Fomins (miris 1994.gadā), aģents kaujinieks ar segvārdu Kauliņš, izdarīja pašnāvību neilgi pēc tam, kad tika sākta izmeklēšana, viņa nodevīgās rīcības dēļ tika represēts 21 cilvēks, diviem no viņiem piespriests nāvessods nošaujot.
• Arvīds Gailītis (miris 1985.gadā), aģents kaujinieks ar segvārdu Grosbergs, bijušais leģionārs, vainojams 24 cilvēku represēšanā, no viņiem 18 nošauti kaujā, trīs notiesāti ar nāvi (viena sieviete).
• Jānis Lukaševics (miris 1988.gadā), VDK ģenerālmajors, organizējis pretestības kustības iznīcināšanu Kurzemē, precīzu upuru skaitu nav iespējams noteikt.
• Vidvuds Šveics (miris 1963.gadā), aģents ar segvārdu Apogs, bijušais leģionārs, vainojams 9 cilvēku represēšanā, diviem no viņiem piespriests nāvessods.
• Jānis Vanags (miris 1958.gadā), aģents kaujinieks ar segvārdu Vinogradovs, vainojams 14 cilvēkus represēšanā, divi nošauti kaujā.
• Marģeris Vītoliņš (miris 1996.gadā), aģents ar segvārdu Tankists, viņa darbības dēļ tika represēti aptuveni 48 cilvēki, divi - nošauti. *)

Pēc TRNI prokuratūras materiāliem.