Rūdolfs Bangerskis

Pievieno šai personai bildi!

Rūdolfs Bangerskis bija latviešu virsnieks, ģenerālis.

Militāro dienestu uzsācis Krievijas impērijas armijā. Tās sastāvā piedalījās Krievijas-Japānas karā un Pirmajā pasaules karā. Bija viens no latviešu strēlnieku virsniekiem. Latvijas Kara ministrs. Vācu Reiha SS grupenfīrers

Izglītība

  • Rīgas apakšvirsnieku mācību bataljons,
  • Pēterburgas junkurskola,
  • Ģenerālštāba akadēmija

Dzimis Taurupes pagasta Līčkrogos rentnieku 9 bērnu ģimenē.

Rūdolfam vēl mazam esot ģimene pārcēlās uz Zaubes pagasta (toreiz Jaunpils pagasta) "Bungām". Pirmā skolas gaitas uzsāka Zaubes pagastskolā. Pēc tam pabeidza Jaunjelgavas pilsētas skolu.

1895. gadā iestājās Krievijas impērijas armijā. Sākumā dienēja apkšvirsnieku mācību bataljonā Rīgā.

No 1897. gada dienēja Pēterburgā, 145. kājnieku pulkā.

Ģenerālis Rūdolfs Bangerskis

1899. gadā pēc diviem gadiem dienesta šajā pulkā iestājās Pēterburgas junkurskolā, kuru pabeidza 1901. gadā, iegūstot podpraporščika pakāpi.

Pēc tam dienēja 93. un vēlāk 96. kājnieku pulkā Pleskavā.

Krievijas impērijas armijā:

1901 XI - podporučiks

No 1904. līdz 1905. gadam piedalījās Krievijas—Japānas karā. Bija 36. kājnieku pulka rotas komandieris, pēc kara palicis šajā pulkā.

1905.g.-  poručiks

1910.g. - štābkapteinis

1912. gadā iestājās Ģenerālštāba akadēmijā Pēterburgā.

1914 XII, kapteinis 

1914.g. sākoties Pirmajam pasaules karam atgriezās 36. kājnieku pulkā, kur komandēja rotu. Neilgi pēc tam iecelts par virsnieku 4. armijas štābā, bet pēc tam 31. armijas štābā.

No 1915. gada augusta bija 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona (vēlāk pulks) komandieris.

No 1916. gada novembra līdz decembrim bija 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka komandiera vietas izpildītājs. Ziemassvētku kaujās apvienotās latviešu strēlnieku divīzijas štāba priekšnieks.

1916.g. X -apakšpulkvedis

1916.g. XII pulkvedis

1917. gada janvārī tika iecelts par 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka komandieri, bet 24. janvārī par 17. Sibīrijas pulkas komandieris.

1918. gada martā tika atvaļināts no dienesta.

Sākoties Krievijas pilsoņu karam, devies uz Iekškrieviju.

1918. gada vidū Jekaterinburgā iestājās Sibīrijas pretlielinieciskajā armijā. Sākotnēji bija dežūrējošā ģenerāļa vietas izpildītājs turpat. Vēlāk iecelts par 2. Urālu kalnu strēlnieku divīzijas (vēlāk 7.) štāba priekšnieku. Pēc tam bija šīs divīzijas komandieris.

1919. gada februārī paaugstināts par ģenerālmajoru.

1919. gada oktobrī tika iecelts par 2. Ufas strēlnieku korpusa komandieri, bet vēlāk par Ufas armijas grupas komandieri.

1920. gada sākumā kļuva par 2. Ufas strēlnieku divīzijas komandieri. Augustā paaugstināts par ģenerālleitnantu. Decembrī tika atvaļināts no dienesta. Sākotnēji neilgu laiku bija apmeties Ķīnā, bet 1921. gadā atgriezās Latvijā.

1921. gadā Bangerskis atgriezās Latvijā, kur ieņēma Kara ministra amatu,

No 1924. gada sākuma Latvijas armijas dienestā (ieskaitīts kā pulkvedis). Bija 1. Kurzemes kājnieku divīzijas komandieris.

Vēlāk no 1924. gada bija Latvijas armijas ģenerālis.

No 1924. līdz 1925. gadam un no 1926. līdz 1928. gadam bija Kara ministrs. Izdevuma "Latviešu Strēlnieks" redakcijas kolē­ģijas loceklis 1927. un 1933. gadā.

1928. gada jūlijā tika iecelts par 3. Latgales kājnieku divīzijas komandieri. Šo vietu viņš ieņēma līdz 1930. gada augustam. Oktobrī iecelts par Augstāko militāro kursu (vēlākā karaskola) priekšnieku.

No 1933. līdz 1936. gadam komandēja 4. Zemgales kājnieku divīziju.

1936. gadā tika atvaļināts, jo bija sasniedzis maksimālo dienesta vecumu. Pēc tam strādāja akciju sabiedrībā "Ķieģelis", kur bija direktors.

Sarakstīja grāmatu "Latviešu strēlnieku ērkšķainā gaita". Pēc Latvijas okupācijas dzīvojis savā lauku saimniecībā. Represijas viņu neskāra.

Sadarbojies ar vāciešiem pēc Latvijas okupācijas 1941. gadā.

No 1942. līdz 1943. gadam bija Latviešu pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas refe­rents.

1943. gada 10. aprīlī tika iecelts par Latviešu leģionaģenerālinspektoru (augustā piešķirta SS grupenfīrera pakāpe (ģenerālleitnants).

Šajā amatā viņš bija līdz 1945. gada 20. maijam. Pats amats gan viņa nedeva nekādas iespējas tieši komandēt vai vadīt ar Latviešu leģionu saistītos procesus, tomēr viņš darīja daudz, lai palīdzētu un aizstāvētu latviešus sarežģītos brīžos. 

Apbalvots ar Trešā reiha Kara Nopelnu krustu (I un II šķiras).

1945. gadā, Potsdamā tika ievēlēts par Latvijas Nacionālās komitejas prezidentu. 20. maijā viņu internēja Lielbritānijas okupācijas varas pārstāvji.

Ģenerāļa Bangerska kapa plāksne Brāļu kapos

1946. gada beigās tika atbrīvots. Dzīvojis Vācijā, Oldenburgas bēgļu nometnē. Darbojies Daugavas Vanagu organizācijā. Apbalvots ar Daugavas Vanagu zelta nozīmi. Bija uzsācis rakstīt memuārus, kurus nepaspēja pabeigt. Vēlāk, pēc Bangerska arhīvā atrastajiem uzmetumiem un dokumentiem, šis darbs, "Mana mūža atmiņas", tika pabeigts un vēlāk izdots četros sējumos izdevniecībā "Imanta".

1958. gada 25. februārī viņu Oldenburgā notrieca automašīna. No satiksmes negadījumā gūtajiem ievainojumiem miris.

Apglabāts Vācijā, bet 1995. gada 16. martā Rūdolfa Bangerska mirstīgās atliekas, Leģionāru piemiņas dienā, tika svinīgi pārapbedīts Brāļu kapos. Rūdolfs Bangerskis bija latviešu studentu konkordijas Konkordija Valdemārija biedrs.

Avots: Latvijas armijas augstākie virsnieki :1918-1940 : biogrāfiska vārdnīca/(sast. Ēriks Jēkabsons, Valters Ščerbinskis); Latvijas Valsts vēstures arhīvs. ISBN 9984-510-17-4

 Apbalvojumi:

  • Vladimira ordenis (IV šķiras (ar šķēpiem)),
  • Staņislava ordenis (II un III šķiras (abi ar šķēpiem)
  • Annas ordeni (II, II šķieras (ar šķēpiem) un IV šķiras), 
  • Jura Zelta zobens (par varonību),
  • Jura krusts (IV šķiras ar lauru vainagu),
  • Jura ordenis (IV šķiras),
  • Vladimira ordenis (III šķiras (ar šķēpiem)),
  • Lielā Sibīrijas karagājiena nopelnu kara ordeņa zīme (I šķiras) (pēdējie trīs apbalvojumi pie Kolčaka),
  • Lāčplēša Kara ordenis (II un III šķiras),
  • Trīs Zvaigžņu ordenis (II šķiras),
  • Aizsargu Nopelnu krusts,
  • Francijas Goda Leģiona ordenis,
  • Igaunijas Brīvības krusts
  • Igaunijas Ērgļa ordenis (II šķiras),
  • Trešā reiha Kara Nopelnu krustu (I un II šķiras) un citi apbalvojumi un goda zīmes

 

Avoti: wikipedia.org, news.lv, lkok.com, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Ernests Kārlis BangerskisErnests Kārlis BangerskisBrālis23.11.187926.10.1978
        2
        Kārlis BangerskisBrālis
        3
        Pēteris Augusts BangerskisBrālis
        4
        Austra BumbiereBrāļa/māsas meita00.00.191226.08.1996
        5
        Ženija Marija BangerskaSvaine00.00.1891

        27.05.1905 | Krievu-japāņu karš: sākās Cusimas kauja

        Pievieno atmiņas

        19.12.1924 | Latvijas 7. Ministru kabinets. H. Celmiņa valdība

        Hugo Celmiņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1924. gada 19. decembra līdz 1925. gada 23. decembrim

        Pievieno atmiņas

        19.12.1926 | Latvijas 10. Ministru kabinets. M. Skujenieka 1. valdība

        Marģera Skujenieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1926. gada 19. decembra līdz 1928. gada 23. janvārim. To galvenokārt veidoja sociāldemokrātu partijas. Tā kā valdības veidošanā un atbalsta sarunāšanā aktīvi piedalījās Mordehajs Nuroks, to mēdz saukt arī par Nuroka valdību.

        Pievieno atmiņas

        10.02.1943 | Vācijā izdota pavēle par Latviešu leģiona izveidošanu

        Pievieno atmiņas

        17.03.1944 | Latvijas Centrālās Padomes Memorands

        Pievieno atmiņas

        Birkas