Leonīds Fomins dzimis 1925. gada 6. jūnijā Ventspilī.

Pēc tautības latvietis, pabeidzis pamatskolu un divas klases arodskolā.

No 1941. līdz 1945. gadam strādājis Ventspils elektrostacijā.

2. pasaules kara nogalē tā sauktajā Kurzemes katlā pievienojies vācu armijai, bet pēc tam nonācis mežā pie nacionālajiem partizāniem. “Vidēja auguma, vidējas miesasbūves, īsu kaklu, melniem matiem, zilām acīm, apaļu seju un mazu muti. Īpašu pazīmju nav,” tā 1946. gada 16. oktobrī aizpildītā aizturēšanas protokolā Fominu raksturoja Valsts drošības ministrijas (Valsts drošības komitejas jeb VDK priekšteča) izmeklētāji.

Kā liecina Fomina krimināllieta, kas glabājas Latvijas Nacionālajā arhīvā, 1946. gada 13. oktobrī Rīgā, Matīsa ielā 67, Valsts drošības ministrija (VDM) viņu kopā ar diviem nacionālajiem partizāniem aizturēja. Aizturēšanai sekoja vairākas pratināšanas, kurās Fomins ļoti vaļsirdīgi stāstīja gan par savām partizānu gaitām, gan visiem pazīstamajiem mežabrāļiem, gan vietējiem iedzīvotājiem, kuri nacionālajiem partizāniem palīdzēja.

Vainojams vismaz 18 cilvēku arestēšanā un deportēšanā uz Sibīriju, kā arī divu cilvēku nogalināšanā.

1994. gadā pēc pirmās pratināšanas par okupācijas laikā pastrādātiem noziegumiem, vienīgais izdarījis pašnāvību