Vasilijs Sinaiskis (krievu: Василий Иванович Синайский; 1876. gada 25. jūlijs, Tambovas guberņa — 1949. gada 21. septembris, Brisele) bija Krievijas un Latvijas jurists, vēsturnieks un dzejnieks.

Tambovas garīgās seminārijas un Tērbatas Universitātes (1903. g.) absolvents. Docēja romiešu tiesības Tērbatā (1908—1911), vēlāk civiltiesības Kijevā (1911—1922); no 1922. līdz 1944. gadam LU profesors. Civiltiesību speciālists, nodarbojās arī ar tiesību filozofijas problēmām. Bija krievu studentu korporācijas Fraternitas Arctica biedrs.

Izdevumi

• 1911 — Необходимо ли нам спешить с изданием гражданского уложения и можем ли мы создать его в настоящее время
• 1914 — Русское гражданское право. Общая часть. Вещное право. Обязательственное, семейное и наследственное право (izdots no jauna 2002. g., ISBN 5-8354-0105-1)
• 1929 — Prof. Dr. jur. V. Sinaiska Raksti
• 1929 — Псково-Печерский монастырь.
• 1930 — Folk-lore juridique
• 1930 — Abhandlungen zur Theorie und Geschichte des Zivilrechts
• 1935 — Civīltiesības
• 1936 — Problèmes du droit romain au point de vue du droit quiritaire
• 1936 — Quelques coutumes agraires chez les paysans lettons
• 1937 — Dzīve un cilvēks (izdots no jauna krievu valodā 1992. g.)
• 1938 — Latviešu senā sabiedriskā iekārta tautas dziesmu spogulī
• 1940 — Latvijas civiltiesību apskats (izdots no jauna 1995. g.)
• 1940 — Saistību tiesības

Gads nezināms

• Sērdieņu dainas (to juridiskā nozīme sadzīves iztulkojumam)
• Стихи (izdots 1997. g.)
• Техника юридической методологии в связи с общим учением о методологии (izdots 2000. g., ISBN 9984-19-133-8)