Latvijā 3. janvārī mūžībā tika aizsaukts pazīstamais preses fotogrāfs Ojārs Lūsis (21.03.1951.-03.01.2023). Ojārs Lūsis bijis pulka fotogrāfs padarmijas N. karaspēka daļā, strādājis laikrakstā "Cīņa", pa vidu paspējot būt arī Černobiļas AES kodolkatastrofas pirmo likvidētāju pulkā. Vēlāk "Neatkarīgās Cīņas" un "Sporta" fotokorespondents. Ilgus gadus strādāja laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze".

Janvārī mira sporta žurnālists Egīls Jurisons (02.12.1947.- 11.01.2023).

Latviešu rakstniece Lienīte Medne Spāre vēlreiz un vēlreiz atgādināja ikvienam no mums - nezaudējiet cilvēcību.

21. janvārī mira žurnālists, literāts, jurists Dzintars Zaļūksnis (17. 08.1964. - 21.01.2023.), kurš bija viens no pirmajiem izmeklējošās žurnālistikas pārstāvjiem Latvijā. Atmaskoja dažādas afēras. Ar vairāku rakstu sēriju “Neatkarīgajā Cīņā” atsedza koruptos darījumus “Lattelekom” pārdošanā. Pret viņu vērsās visa tā laika valdošā vara ar diskreditācijas mēģinājumiem, draudiem un tiesu darbiem.

28. janvārī Vācijā pēc ilgas cīņas ar vēzi mira vācu politiķis un rakstnieks Joahims Zīgerists (29.01.1947. - 28.01.2023.), kuram viena no mīklainās biogrāfijas epizodēm saistās ar Latviju. 6. Saeimas vēlēšanās viņa izveidotā “Tautas kustība Latvijai” guva gluži neticamus panākumus - 16 mandātus. Tam pamatā bija kas tāds, kas Latvijā iepriekš vēl nebija redzēts - ļoti aktīva, spilgta, agresīvi trokšņaina priekšvēlēšanu kampaņa, kas lielai elektorāta daļai lika viņam noticēt. Pēc tam, kad viņa partijai neizdevās iekļūt valdošajā koalīcijā, Zīgerista interese par Latviju atslāba un viņš devās citos projektos.

Gads ir paņēmis vēl Latvijā zināmus politiķus

• 6.janvārī Gundars Bērziņš bijušais latviešu politiķis no savulaik ietekmīgās Tautas partijas, bijis arī finanšu un veselības ministrs.
• Ilmārs Ančāns, ārsts un deputāts, kuru valsts iepazina "Jūrmalgeitas" laikā,
  bijušais politiķis un ministrs Vents Balodis, 
• bijusī Latvijas Augstākās Padomes deputāte, kura balsojusi par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu - Emerita Buķele.
• 14.Saeimas deputāts Atis Deksnis (16.02.1973.- 25.09.2023.), (“Apvienotais saraksts”), kuram bija tikai 50 gadu.

27.februārī miris pazīstamais latviešu arhitekts Gunārs Asaris, kurš bija piedalījies Salaspils memoriāla izveidē, bijis Latvijas Arhitektu Savienības valdes priekšsēdētājs.

Egons Lavendelis  bija latviešu inženieris, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Rīgas Politehniskā institūta/Rīgas Tehniskās universitātes rektors (1985.—1999. gados).

31. maijā Aino Bāliņa, kura bija Rīgas estrādes orķestra (REO) soliste, pirmā, kura no lielās skatuves uzdrīkstējās dziedāt džezu angļu valodā un ar savu repertuāru kļuva populāra visā toreizējā Padomju Savienībā

12. februārī 69 gadu vecumā mūžībā devās režisors un aktiermeistarības pasniedzējs Mihails Gruzdovs (12.12.1953. - 12. 02. 2023.).

Martā 91 gada vecumā mira literatūras un teātra zinātnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķis un īstenais loceklis Viktors Hausmanis (06.12.1931. - 18.03.2023.).

Maijā mira Dailes teātra un vēlāk Jaunā Rīgas teātra aktrise Regīna Razuma (22.09.1951. - 14.05.2023.).

Maijā 83 gadu vecumā mūžībā devās izcilais fotogrāfs Uldis Briedis (23. 03.1940. - 16. 05 2023.), bez kura spilgtajiem kadriem Latvijas iemūžināšana uz laiku laikiem nav iedomājama. Briedis bijis mākslinieks, bohēmists, režīma kaitinātājs, forelists, dārznieks un salu pētnieks.

Jūnijā mira Helmī Stalte (07.08.1949.- 06.06.2023), kura bija lībiešu folkloriste, sabiedriskā darbiniece, lībiešu kultūras pārstāve. Aktīva bija arī politikā - bija ievēlēta Rīgas domē.

Jūnijā mira viena no visu laiku izcilākajām latviešu aktrisēm Lilita Ozoliņa (19.11.1947. - 05.06.2023.), kuras vispazīstamākā loma bija Marta daudzsēriju filmā “Ilgais ceļš kāpās”. Taču neba tikai šī bija viņas loma - milzīgi daudz ir bijis arī citu spožu tēlojumu uz teātra skatuves un kino.

16.maijā mūžībā aizgājusi atjaunoto Jūras spēku pirmā krustmāte, aktrise Vera Gribača-Valtere.

Kristaps Keggi ne tikai Alūksnei paliks atmiņā kā izcila personība, starptautisko riteņbraukšanas sacensību “Keggi Velo” galvenais mecenāts, pasaulē atzīts ķirurgs ortopēds.

Kārlis Strēlis - basketbolists, 137 spēles Latvijas izlasē, arī tās kapteinis. Ārsts, bijis Saeimas deputāts, Rīgas Domes deputāts, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. 

Jūlijā 79 gadu vecumā slimnīcā mira gleznotājs un mākslas pedagogs, kādreizējais Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektors Jānis Andris Osis (04.10.1943. - 23.07.2023.).

1.jūlijā miris Ints Cālītis - latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, bijušais PSRS politieslodzītais.

Augustā mira arī bijušais Valsts policijas (VP) priekšnieks un Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Juris Rekšņa (11. 04.1959.- 25.08.2023.). "Rekšņas ieguldījums Latvijas policijas izveidē pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas ir bijis stabils pamats Latvijas iekšlietu sistēmas nākotnei. Juris Rekšņa bija vienmēr atvērts, uzticams, profesionālis, kurš prata arī smaidīt. Tāds viņš vienmēr paliks mūsu atmiņā," pauda toreizējais iekšlietu ministrs Māris Kučinskis. Rekšņa tika izvadīts tā, kā pienākas policijas ģenerālim - ar salūta zalvēm. Viņa bērēs bija simti pavadītāju - policisti, prokurori, advokāti, tiesneši.

13.septembrī miris auditorkompānijas ""Invest-Rīga" dibinātājs, Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Vadībzinātnes nodaļas profesors, ekonomists un auditors  Andris Deniņš.

Septembrī aizsaulē devās pazīstamā žurnāliste, rakstniece, politiķe un sabiedriskā darbiniece Monika Zīle (20.07.1941. - 14.09.2023.),  ) (un 

Oktobrī dzejniece un tulkotāja Amanda Aizpuriete beidzot īstenoja savu domu, ka jāaiziet no dzīves. Izdarīt pašnāvību viņa jau bija mēģinājusi. Jādomā, ka viens no depresijas iemesliem bija sava dzīvesdrauga, dzejnieka un žurnālista Andra Bergmaņa nāve 2009. gadā - tieši tajā dienā, kad uz visiem laikiem tika slēgts Preses nams.

Novembrī mira Aivars Endziņš (08.12.1940.- 21.11.2023.), kurš bija latviešu jurists un politiķis, bijis Latvijas Republikas Augstākās Padomes, 5. Saeimas un 6. Saeimas deputāts, kā arī Satversmes tiesas tiesnesis un priekšsēdētājs. A. Endziņš ir viens no Latvijas neatkarības deklarācijas autoriem.

7.oktobrī slimības priekšā piekāpās ilggadējs Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Boriss Geimans.

25. oktobra rītā aprāvās Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes bijušā dekāna (1998 – 2001), filozofijas doktora Zigurda Mikaiņa mūžs. 

Zigurda Mikaiņa docētie kursi saistījās ar Latvijas konstitucionālajām tiesībām. Pats kā savus galvenos pētījumu virzienus norādījis Raiņa sabiedrisko uzskatu pētniecību, cilvēktiesību institūta attīstību Latvijā un ombudsmeņa institūtu.  

Lāčplēšdienā 89 gadu vecumā mira ilggadējā Dailes teātra aktrise, rakstniece Mudīte Šneidere (29.04.1934.- 11.11.2023.).

4. novembrī mūžībā aizgāja mūziķis, tulkotājs un lociņinstrumentu meistars Zigurds Elsbergs (11.09.1932.- 04.09.2023.). Viņš pats bija izcils un visi viņa radu raksti tāpat - vīrs dzejniecei Vizmai Belševicai, tēvs dzejniekiem Klāvam Elsbergam un Jānim Elsbergam, vīra tēvs dzejniecei Irēnai Auziņai...

Novembrī nomira vieglatlēte, šķēpmešanas trenere Valentīna Eiduka (12.03.1937.- 10.11.2023.).

Novembrī mira bērnu grāmatu rakstnieks Juris Zvirgzdiņš (13.02.1941.- 22.11.2023). “Viņš nesagaidīja savas trīs beidzamās bērnu grāmatas. To mēs viņam palikām parādā. Juris pārdzīvoja, ka nepagūs pabeigt iesākto romānu. Patiesi nepaguva,” sociālajos medijos raksta izdevniecības “Pētergailis” vadītāja Inguna Cepīte.

Lana Paula.,dzimusi - Svetlana Jepifanova (latviešu presē nepareizi lasīts krieviski rakstītais uzvārds un radies Epifānova) - Maestro Raimonda Paula dzīvesbiedre, mūža mūza un sargeņģelis. Dievišķā Lana.

Gleznotājs un personība Juris Jurjāns. Viņa darbi ir Valsts Mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības, Tretjakova galerijas, Krievijas Kultūras ministrijas īpašumā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, Beļģijā, Zviedrijā, Vācijā, Kanādā, ASV, Japānā, Francijā, Somijā, Igaunijā, Anglijā un citur.

Viens no 70-80. gadu brīvdomātājiem, SWH ētera producents, radio un kino guru, video un audio komercreklāmu pamatlicējs un pedagogs, radoša personība.Vladis Goldbergs.

Novembrī 95 gadu vecumā mūžībā devās sabiedriskais darbinieks Jānis Škapars (05.12.1927.- 15.11.2023)., kurš Atmodas laikā kā viens no Latvijas Tautas frontes (LTF) līderiem deva lielu ieguldījumu ceļā uz Latvijas neatkarības atjaunošanu. Škapars bija viens no Augstākās Padomes deputātiem, kas 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. 1969. gadā Škapars kļuva par laikraksta "Literatūra un Māksla" redaktoru. Padomju okupācijas laikā drukātā prese bija pakļauta stingrai cenzūrai, bet Škapara vadībā "Literatūra un Māksla" kļuva par vienu no retajiem izdevumiem, kura slejās kļuva iespējama arvien brīvāka diskusija par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem.

4. decembrī 94 gadu vecumā debesīs devās ilggadējā Latvijas Nacionālā teātra aktrise Ilga Hincenberga (15.08.1929.- 04.12.2023.).

7. decembrī mira gleznotājs Jānis Gunārs Kalnmalis ((20.06.1939.- 07.12.2023.).

76. gadu vecumā 16. decembrī no dzīves šķīrās Viktors Avotiņš (12.12.1947.- 16.12.2023.) kurš bija Latvijas Tautas frontes idejas autors, dzejnieks un publicists. Viņš strādāja laikrakstos “Literatūra un Māksla”, “Daugava”, “Latvijas Jaunatne”, “Jaunā Avīze” un “Neatkarīgā Rīta Avīze”. Laikam lieki bilst, ka “Neatkarīgajai” viņa aiziešana ir sāpīgs trieciens. Viņš bija mūsu kolēģis, spoža personība. Tāpat šā raksta autors ļoti labi personīgi pazina Ojāru Lūsi, Amandu Aizpurieti, bieži redzēja viņus priekos un bēdās, bet Dzintars Zaļūksnis bija man tuvs draugs. 

“Nupat, tīrot datoru, atradu vienu pērnā kongresa dokumentu un sapratu, ka laikā no 2019. gada līdz 2023. gada decembrim Latvijas Rakstnieku savienība un arī Latvija ir zaudējusi vairāk nekā 50 autorus: rakstniekus, dzejniekus, tulkotājus, kritiķus, literatūrzinātniekus. Briesmīga statistika! Nāvīte ar savu izkapti ir pļāvusi vaiga sviedros,” savā “Facebook” kontā raksta Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze.

Cēzars Ozers (dzimis 1937. gada 11. februārī, miris 2023. gada 5. novembrī) bija latviešu basketbolists, spēlējis saspēles vadītāja pozīcijā. Augums - 1.81 m.

Voldemārs Pūce (21.09.1930 Pampāļu pag.-11.01.2023 Liepājā) -  ilggadējais Liepājas teātra direktors.

Juris Stabiņš bija latviešu pedag2023. gada septembrī Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā apliecināja, ka saņemta oficiāla informācija par personas nāvi Itālijā šogad jūlijā.ogs. Bijis Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas rektors, zinātņu doktors (Dr.sc.ing., Dr.paed.).

Jānis Vagris - LKP pirmais sekretārs. No 1988. gada 4. oktobra LKP CK pirmais sekretārs, šajā amatā nomainot Borisu Pugo, kurš pārcēlās uz Maskavu, Vagris noteikti ir nepienācīgi novērtēts Latvijas politiķis, kurš prata saturēt stabilu situāciju, nepieļaujot agresiju Latvijā.

Mihails Vasiļonoks (dzimis 1948. gada 1. maijā Taurkalnē) bijušais Latvijas izcils hokejists, spēlējis vārtsarga pozīcijā, bijis PSRS izlases dalībnieks.

Latviešu kino lielmeistars Kalvis Zalcmanis - miris 82 gadu vecumā, latviešu kinooperators, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Goda profesors.

 

Nāves izkaptij vēl nav bijis gana, un nupat 20. decembrī nomira mākslinieks Sergejs Davidovs (28.04.1959.- 20.12.2023.), kura radošās aktivitātes bija mākslinieciski spēcīgas 20. gadsimta nogales Latvijas mākslas procesu norisēs. Kopā ar citiem māksliniekiem savulaik veidoja žurnāla “Avots” dizainu, sadarbojās ar laikrakstu “Diena”, apgleznoja Ventspils govju parādi, piedalījās Mākslas dienu performancēs.

Bet varu Arno Jundzi mierināt. Tas tāpēc, ka latviešiem ir īpaši daudz ļoti talantīgu cilvēku uz vienu kvadrātmetru un uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju. Vēl tikpat daudz spožu dzejnieku ir ja nu vienīgi turkiem. Tāpēc tāda statistika. Visus nav iespējams nosaukt. Vieni aiziet, bet citi nāk vietā un saradīs jaunus, paliekošus darbus.

Šogad pasauli pametuši arī daudzi nozīmīgi un slaveni cilvēki, kas dzimuši un dzīvojuši citur pasaulē

Nāves cēloņi ir bijuši dažādi - pašnāvības, vielu pārlietošanās, avārijas, bet visvairāk sirds un asinsvadu slimības un vēzis. Atšķirībā no 2020. un 2021. gada ir maz gadījumu, kad pie aiziešanas būtu piedalījusies kovida sērga.

Runājot par Covid-19, jau sen tika runāts, ka daudziem tas ir bijis arī vērienīgs bizness. Eiroparlamenta deputāte Mišela Rivazi grasījās uzstāties ar atmaskojošu ziņojumu par ES amatpersonu saistību ar farmācijas kompānijas Pfizer vadību, kā arī nesekmīgi pieprasīja atklāt iepirkuma datus par obligātajiem vakcīnu iepirkumiem. Ierodoties Briselē, lai uzstātos ar savu izmeklēšanas ziņojumu, viņa pēkšņi mira ar sirdi. Ne no paša vīrusa mira arī Pfizer konkurējošās vakcinas Sputnik V izstrādātājs Andrejs Botikovs, kurš tika nožņaugts savā Maskavas dzīvoklī.

Nežēlīgs trieciens ir bijis īriem, kuriem šā gada laikā nācās pavadīt pēdējā gaitā divas spožas mūzikas personības - Šineidu O'Konoru un Šeinu Makgovanu. Abi ir uzskatāmi par īru tautas kultūras kodu, pēc kura citviet uzreiz ir atpazīstams - jā, tā ir Īrija! Ir gadījumi, kad abi ir dziedājuši arī duetā.

Šineida O'Konora mira 2023. gada 26. jūlijā. Viņa bija dziesmu autore un politiskā aktīviste. Viņa izdeva 10 studijas albumus, 1987. gadā iznāca viņas debijas albums “The Lion and the Cobra”, pārdoti vairāk nekā septiņi miljoni otrā studijas albuma “I Do Not Want What I Haven't Got” kopiju, bet vispazīstamākā pasaulē ir viņas dziesma “Nothing Compares 2 U” jeb “Nekas nespēj aizstāt tevi”. 2022. gadā 17 gadu vecumā pašnāvību izdarīja viņas dēls Šeins, un viņa bija izteikusies, ka vēlas doties pie Šeina. Pēdējos gados Šineida cieta no depresijas un fiziskās veselības problēmām. Viņai bija 56 gadi.

30. novembrī 65 gadu vecumā no dzīves šķīrās Šeins Makgovans, grupas “The Pogues” solists, dumpinieks, huligāns un leģenda, kurš nesaprotamā kārtā spēja savienot narkotiku un alkohola lietošanu ar izcili talantīgu radošo darbu.

2023. gada jūlijā pasaule atvadījās no Džeinas Birkinas, angļu dziedātājas, aktrises, skaistules un franču valodas dedzīgās cienītājas. Viņai bija 76 gadi, kad viņa mūs pameta. Īpaši veiksmīga viņai bija sadarbība ar franču mūziķi Seržu Geinsbūru. 1969. gadā iznāca viņu studijas albums, kurā bija dziesma "Je t'aime... moi non plus" jeb “Es tevi mīlu... es arī nē”, kas sasniedza 1. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā un nav aizmirsta šobaltdien kā viena no visu laiku “seksīgākajām” dziesmām.

Šķita, ka amerikāņu dziedātāja Tīna Tērnere ir mūžam jauna un apbrīnojami enerģiska uz skatuves, kustībās neatpaliekot no divdesmitgadniecēm, taču 24. maijā 83 gadu vecumā arī viņa šķīrās no dzīves. Viņas karjera sākās jau pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, viņas dzīve un mantojums, ko viņa atstāj aiz sevis, turpinās iedvesmot māksliniekus un mūzikas fanus visur pasaulē.

Vēl pie aizsaulē devušos slavenību saraksta nosaucams televīzijas šovu lielmeistars Džerijs Springers (79), aktrise Reičela Velša (82), aktrise Sjūzena Somersa (76), aktieris sers Maikls Gembons, jamaikiešu - amerikāņu dziedātājs Harijs Belafonte (96), ģitārists Džefs Beks (78), kurš bija viens no dižākajiem ģitāristiem pasaulē, supermodele Tatjana Patica (56), grupu “The Byrds” un “Crosby, Stills & Nash” dalībnieks Deivids Krosbijs (81), itāļu aktrise Džīna Lolobridžida (95), dziedātāja, Elvisa Preslija un Priscillas meita Līza Marija Preslija (54). Oktobrī 54 gadu vecumā mira ASV aktieris Metjū Perijs, kurš vislabāk pazīstams ar Čendlera Binga lomu 90. gadu seriālā "Draugi".

Politikas jomā visnozīmīgākā pasaules figūra, kas 2023. gadā šķīrās no dzīves, ir Henrijs Kisindžers, kurš bija jau 100 gadus vecs. Viņa ietekme uz ASV politiku “aukstā kara” laikā un visādu globālu sarežģījumu izgrozīšanu par labu ASV ir bijusi lielāka nekā tiem valsts prezidentiem, kuru laikā viņš bija it kā otrā plāna amatos. Mērķu sasniegšanai viņš nesmādēja tādas metodes kā slepenas sarunas ar naidīgiem režīmiem, cinisku situācijas izmantošanu.

Otra slavēta un pelta, bet ļoti ietekmīga politikas persona bija miljardieris, mediju magnāts, kādreizējais Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni (86), kurš mira 12. jūnijā.

Sportā viens no prominentākajiem aizgājējiem 1. martā bija Francijas futbolists Žists Fontēns (90), kurš 1958. gada Pasaules kausā sešās spēlēs guva 13 vārtus. Šis rekords nav pārspēts šobaltdien.

Nupat šomēnes, 17. decembrī, 89 gadu vecumā mūžībā devās gruzīnu kino režisors Otars Joseliani, kurš atpazīstamību iemantoja ar filmām "Aprīlis", "Lapkritis" un daudziem citiem ģeniāliem kino šedevriem.

 

Janvārī Gruzijas (Sakartvelo) tauta atvadījās no diža aktiera Vahtanga Kikabidzes, kuram vispazīstamākā loma bija filmā “Mimino”. Lai gan Kikabidze bija Krievijā slavens aktieris un dziedātājs, viņš pārtrauca visas saites ar šo valsti pēc Krievijas iebrukuma Gruzijā 2008. gadā, atteicās no Krievijas Draudzības ordeņa un atcēla savu 70 gadu jubilejas koncertu Kremlī.

5. jūnijā mūžībā aizgāja brazīliešu dziedātāja Astrūdži Žilbertu (Astrud Gilberto). Viņai bija 83. Viņas izpildītā dziesma “bossa nova” stilā “Meitene no Ipanemas” ir viena no visaranžētākajām un visvairāk platēs ierakstītajām melodijām 20. gadsimtā. Sacensties ar to var tikai “Amazing grace”, “Summertime” un bītlu “Yesterday”.

Arī azartspēļu biznesā šis gads iezīmējas ar lielu zaudējumu - 89 gadu vecumā 14. maijā mira divkārtējais pasaules pokera čempions Doils Bransons, kurš vienmēr spēlēja ar kovboju platmali galvā un bija kļuvis leģendārs, vairākas reizes pārspējot pretiniekus ar īpaši vājām kārtīm rokā - ar desmitnieku un divnieku.

Krievijā 2023. gadā ir mirušas slavenas kino un teātra personības. Igors Jasulovičs (81), kurš filmējās tādos padomju kino šedevros kā “Briljanta roka”, “12 krēsli” u.c. Viņam bijusi aktīva pilsoniska pozīcija - viņš esot aizstāvoši izteicies par protestētajiem “Bolotnij” laukumā un meiteņu pankroka grupu “Pussy Riot”.

2023. gadā mira gan režisors Gļebs Panfilovs (89), gan viņa sieva, aktrise Inna Čurikova.

12.jūnijā miris viens no košākajiem itāļu politiķiem Silvio Berluskoni, kura vārds saistās ar neskaitāmiem skandāliem, dzīves mīlestību. Silvio bija Itālijas premjerministrs un partijas Popolo della Liberta ('Sabiedrības brīvība') vadītājs, un viņa vadītā valdība ir visilgāk funkcionējošā visā Itālijas vēsturē.

Mohameds Al-Fajeds (1929. gada 27. janvāris–2023. gada 30. augusts) ēģiptiešu uzņēmējs un mecenāts, kura dzīvesvieta un galvenās biznesa intereses bija Apvienotajā Karalistē kopš 1960. gadu vidus, un kurš tā arī savas dzīves laikā nespēja kļūt par savējo Anglijas aristokrātu vidē.

Ruslans Hasbulatovs - čečenu politiķis, ar;i KF Domes spīkers. Puča laikā - Jeļcina domubiedrs. Neskatoties uz augsto amatu, dzīvoja ar ārkārtīgi dziļu politiska greizsirdība pret Džoharu Dudajevu. Viens no Čečenijas pirmā kara veicinātājiem, jo tādējādi cerēja iegūt sev politisku kapitālu un kļūt par čečenu politisko un faktisko vadītāju. 

21.jūlijā beidza skanēt amerikāņu džeza un estrādes dziedātāja balss - Toni Bennets. 

Tie kuri piedzīvoja PSRS-Kanādas hokeja spēles noteikti zin, ka starp spēlētājiem bija ari Bobijs Hals.

Padomju Savienībā bija divi modes noteicēji un lielmeistari. Viens no tiem Valentīns Judaškins.

Huanita Kastro - Fidela, Raula un Ramona Kastro māsa, kura 3 gadus Kubā slepus sadarbojās ar CIP cīņā pret saviem brāļiem, bet pēc tam - emigrēja uz ASV, kura pavadīja visu savu atlikušo mūžu.

Henrijs Alfrēds Kisindžers bija ebreju izcelsmes ASV diplomātijas viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem smagsvariem, viņš arī 1973. gada Nobela miera prēmijas laureāts. Ričarda Niksona un Džeralda Forda prezidentūras laikā Kisindžers ieņēma ASV Nacionālās drošības padomnieka, vēlāk arī ASV Valsts sekretāra amatus. Starp 1969. un 1977. gadu Kisindžeram bija nozīmīga loma ASV ārpolitikas jautājumos. Tieši Kisindžers iniciēja soļus, kas noveda pie otrā atslābuma perioda Aukstajā karā. Kisindžera laikā ASV krietni uzlaboja savas attiecības ar Ķīnas Tautas Republiku, kā arī Vjetnamas kara laikā panāca miera līguma parakstīšanu, saskaņā ar kuru ASV izveda no Vjetnamas savu karaspēku. Politikas un diplomātijas viena no nozīmīgākajām autoritātēm jaunāko laiku vēsturē.

Toto Kutunjo - pasaulē pazīstamais un populārais itāļu popmūzikas dziedātājs, dziesmu autors un mūziķis. Kā Itālijas pārstāvis Kutunjo uzvarēja 1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.

Vahtangs Kikabidze - aktieris, dziedātājs, kinorežisors, politiķis, Grūzijas parlamenta deputāts. 
Putina agresijas kritiķis. Savas skatuves gaitas, starp citu, kādreiz sācis grupā "Orera" kā vokalists un bundzinieks.

95 gadu vecumā mirusi pasaules kino dīva Džina Lollobridžida - itāliešu aktrise un fotožurnāliste. Viņa bija viena no slavenākajām Eiropas aktrisēm 1950. gados un 1960. gadu sākumā, bijusi arī 1950. gadu seksa simbols.

Laikā, kad ikviens ir medijs un ikviens var mēģināt izmainīt savu ārieni vai apmānīt vecumu, rodas liktenīgas kļūdas. Silvina Luna ir atgādinājums - nepārspīlējiet savas spējas apturēt laiku un to piemānīt.

Visvaldis Georgs Nagobads - nodzīvoja 101 gadu! LĀB goda biedrs. Aktīvs LĀZA biedrs kopš tās dibināšanas (1947). ASV hokeja valstsvienības ārsts (1967-1990), piedalīdamies piecās ziemas olimpiskajās spēlēs.

Rafiks Nišanovs - padomju laika kompartijas un valsts darbinieks, ieņēmis daudz vadošus amatus gan Uzbekijā - AP priekšsēdētājs, ārlietu ministrs, gan Uzbekijas kompartijas pirmais sekretārs, vēlāk Vadošos amatos PSRS AP, bet pēc PSRS sabrukuma, Mihaila Gorbačova, kura klana pārstāvis bija kopš Perestroikas sākuma, padomnieks. 1989.gada jūnijā uzstājās PSRS Tautas deputātu kongresā ar melīgu skaidrojumu par Ferganas notikumiem (kur bija asas sadursmes starp civiliedzīvotājiem un drošības struktūrām), skaidrojot, ka tur jau nekas īpašs nav noticies - vienkārši jauni cilvēki tirgū sastrīdējušies dēļ iepuvušām zemenēm. 

Šineida O`Konora, arī Shuhada' Sadaqat (iepriekš Magda Davitt; dzimusi Sinéad Marie Bernadette O'Connor, 1966. gada 8. decembris — 2023. gada jūlijs) bija redzamākā un populārākā īru dziedātāja un mūziķe, arī sabiedriska aktīviste un feministe. Savos dzīves meklējumos bija pieņēmusi Islāmu.

Gļebs Pavlovskis - padomju laika disidents, vēlāk politiķis, publicists, politologs, polittehnologs, izdevējs, žurnālists un sabiedrisks darbinieks, sabiedrisko attiecību un publicitātes guru, savā laikā bija īpaši pietuvināts "Ģimenei" - saistībā caur Jumaševu bija pietuvināts Jeļcinam un viņa lokam, 2000.gadā veidoja Putina kampaņu, bet jau kopš 2011.gada Kremļa politikas oponents un bargs kritiķis.

Darja Peškova - padomju un krievu aktrise, Maksima Peškova meita. Maksima Gorkija mazmeita. Viņas māsa Marfa bija Lavrentija Berijas vedekla. Tas īsumā.

Metjū Perijs bija kanādiešu-amerikāņu aktieris un komiķis. Viņš vislabāk pazīstams ar Čāndlera Binga lomu NBC situāciju komēdijā "Draugi". 

Klods Ruiss Pikaso (1947. gada 15. maijs – 2023. gada 24. augusts) bija franču fotogrāfs, operators, filmu režisors, vizuālais mākslinieks, grafiskais dizainers un uzņēmējs. Klods Pikaso bija Fransuāzas Žilo un Pablo Pikaso bērns un Palomas Pikaso (1949) vecākais brālis.

Jevgeņijs Prigožins ir Krievijas varas elites svītas uzņēmējs, troļļu fabrikas īpašnieks, Krievijas Concord uzņēmumu grupas vadītājs un īpašnieks, krievu militārā grupējuma Wagner līdzdibinātājs. Vienu brīdi viesa cerību pasaulei ar iespējamu militāro apvērsumu Krievijā.

Robijs Robertsons 9. augustā— kanādiešu rokmūziķis, dzejnieks, aktieris, ģitārists, dziesmu autors, filmu mūzikas komponists, grupas The Band līderis.Tiek uzskatīts par vienu no vadošajiem amerikāņu rokmūzikas ģitāristiem. Melodiska blūza lielmeistars.

Indreks Toome (1943. gada 19. septembris Tallina - 2023. gada 28. februāris) bija Igaunijas PSR politiķis un igauņu uzņēmējs, pēdējais Igaunijas PSR Ministru padomes priekšsēdētājs 1988.-1990. Viņu amatā nomainīja Edgars Savisaars.

Amans Tuļejevs bijušais Kemerovas apgabala gubernators, kurš bija amatā vairāk nekā 20 gadus, bet atkāpās no amata pēc traģiskā notikuma "Зимняя вишня".

Tīna Tērnere nomira Šveicē. Pasaules populārās mūzikas ikona,amerikāņu dziedātāja, dziesmu autore, dejotāja, rakstniece un aktrise.

Rakvela Velša - Džo Rakela Velša arī Velča (dzimusi Tejada; 1940. gada 5. septembris — 2023. gada 15. februāris) bija amerikāņu aktrise, modele, Tv raidījumu vadītāja. 60.-70.gadu seksa simbols - Playboy ierindoja Welch 3. vietā savā sarakstā - "100 seksīgākās zvaigznes divdesmitajā gadsimtā".. 

Inna Čurikova - krievu kino zvagzne,padomju un krievu aktrise. Viena no izcilākajām teātra un kino aktrisēm. PSRS Tautas skatuves māksliniece.

Bobijs Čarltons - Pasaules futbola zvaigzne, Anglijas futbolists, kurš 1966. gadā ieguva Pasaules kausu un tika atzīts par Eiropas gada futbolistu.

Paco Rabanne - spāņu izcelsmes modes dizainers.

Gastons Gloks  - austriešu miljardieris, inženieris un uzņēmējs, šaujamieroču firmas Glock dibinātājs un nāves rīku ražotājs

Bet tos, kas aizgājuši, paturēsim gaišā piemiņā!

Pamatmateriālu sagatavojis Māris Krautmanis, kura darbs ir šī apkoppjuma pamatā, bet apaudzis ar Timenote.info materiālu