Teodors fon Botikers dzimis Jelgavā, advokāta Filipa Gustava fon Botikera (1775–1829) un Helēnas, dzim von Reicharda (1796–1876), ģimenē. Viens no viņa tēvočiem bija Gustavs fon Botikers,- Kurzemes mužnieku dzimtas pārstāvis,

Mācības uzsācis Jelgavā

1837. gadā sāka studēt filozofiju Tartu universitātē.

Nākamajā gadā viņš pārcēlās uz juridisko fakultāti .

1841. gadā sekmīgi pabeidza tiesību studijas

līdz 1843. gadam bija Kēnigsbergas juridisko zinātņu maģistratūras students, zināšanas papildinājis Vācijā. 

No 1843. līdz 1848. gadam viņš bija Kurzemes Augstākās tiesas sekretārs Jelgavā

1848. gadā pārcēlās uz Kurzemes ģenerālgubernatora kanceleju Rīgā.

Pēc tam viņa turpmākā profesionālā karjera turpinājās

No 1853. gadā Livonijas tiesā tiesas un vēlāk par valsts padomē.

Papildus Teodors bija iesaistīts arī reģionālajos jautājumos Livonijā. Pirmām kārtām viņš pārstāvēja liberālas prasības zemes īpašumtiesību jomā un pieprasīja atbrīvot senās īpašuma tiesības. Tāpēc viņš ar Aleksandru fon Faltinu, ar kuru kopā vēlāk publicējās, iesaistījās Baltijas ikmēneša žurnāla (Baltische Monatschift) dibināšanā, un strādāja no 1859. līdz 1865. gadam par tā redaktoru.

Viņš pats publicēja vairākus rakstus par reģionālām tēmām

Betikers aģitēja par brīvu zemes īpašumu tirgu un asi kritizēja Livonijas bruņinieku vienīgās īpašuma tiesības. 

Teodors fon Boetihērs 1845. gadā apprecējās ar 1818. gadā dzimušo Agnesi Mariju fon Vilpertu, kurš nomira 1849. gadā. Pēc tam otrajā laulībā viņš no 1851. līdz 1881. gadam bija precējies ar tālo radinieci Elīzi fon Boetikēru († 1881).

1865. gadā veselības apsvērumu dēļ viņam nācās atkāpties no amatiem .

Teodors fon Boetihhers nomira 1901. gada 22. oktobrī Sassendorfā netālu no Rīgas (tagad Zasulauks, Rīgā)