Kliments Vorošilovs
- Dzimšanas datums:
- 23.01.1881
- Miršanas datums:
- 02.12.1969
- Mūža garums:
- 88
- Dienas kopš dzimšanas:
- 52513
- Gadi kopš dzimšanas:
- 143
- Dienas kopš miršanas:
- 20058
- Gadi kopš miršanas:
- 54
- Papildu vārdi:
- Klements
- Kategorijas:
- Komunists, Maršals, Militārpersona, karavīrs, Represiju organizators, īstenotājs, atbalstītājs, Sabiedrisks darbinieks, Valsts un komunistu partijas darbinieks
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Par viņu var atcerēties vēsturē, bet nekas labs nekāk prātā. Viņa paraksts tūkštošiem ļaužu slepkavībām no vēstures lapām ir neizdzēšams. Viens no varenākajiem un pietuvinātākajiem staļinistiem.
Ir gan viena atcerēšanās vērta epizode. Pēc vienas no vēstures versijām - vietējie mūžam iztapīgie komunistu līdzskrējēji gribējuši nolīdzināt Brāļu kapus kā nevajadzīgu vēstures atceres vietu, tādējādi demonstrējot savu milzīgo uzticību biedriem no Maskavas un lojalitāti Padomju Savienībai un komunisma idejām.
Tieši Klements Vorošilovs esot krasi iebildis lišķīgajai ierosmei: latviešu strēlnieki ar savu organizētību un drosmi ir pelnījuši, ka tiek saglabāta un cienīta viņu piemiņa.
Ar to arī jautājums tika atrisisnāts.
Avoti: wikipedia.org
Vietas
Bildes | Nosaukums | Saites | No | Līdz | Apraksts | Valodas | |
---|---|---|---|---|---|---|---|
1 | Bocharov Ruchey - is the summer residence of the President of Russia | dzīvojis | en, ru |
Saiknes
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Екатерина Горбман | Sieva | ||
2 | Avel Enukidze | Darba biedrs | ||
3 | Aleksandr Egorov | Darba biedrs | ||
4 | Николай Булганин | Darba biedrs | ||
5 | Semjon Ignatjev | Darba biedrs | ||
6 | Walerian Kuibyschew | Darba biedrs | ||
7 | Jan Gamarnik | Darba biedrs | ||
8 | Ivans Jusis | Kaimiņš | ||
9 | Jekaterina Furceva | Paziņa | ||
10 | Iwan Serow | Paziņa | ||
11 | Nadezhda Alliluyeva | Paziņa | ||
12 | Valērijs Čkalovs | Paziņa | ||
13 | Pjotrs Ocups | Paziņa | ||
14 | Лидия Тимашук | Paziņa | ||
15 | Andor Hencke | Paziņa | ||
16 | Pavel Richagov | Paziņa | ||
17 | Marina Popovich | Paziņa | ||
18 | Виссарион Ломинадзе | Partiju biedrs | ||
19 | Fjodor Tolbuchin | Domu biedrs | ||
20 | Aleksandr Verhovskij | Domu biedrs | ||
21 | Дмитрий Шепилов | Domu biedrs | ||
22 | Isaak Babel | Pretinieks | ||
23 | Georgij Langemak | Upuris, cietušais |
23.02.1918 | 23. februāris: Krievijas "Sarkanās Armijas" dzimšanas diena un boļševiku manifesta "Sociālistiskā tēvzeme briesmās"- publicēšanas datums, nevis "vīriešu diena"
27.01.1924 | Ļeņina bēres
26.01.1934 | XVII съезд ВКП(б) - «Съезд расстрелянных»
21.11.1935 | Первое присвоение звания Маршала Советского Союза
26.11.1935 | Приняты изменения УК, разрешающие смертную казнь несовершеннолетних
25.11.1935 в СССР принято Постановление ВЦИК, СНК РСФС изменяющие УК и разрешающие применение всех мер наказания, включая расстрел, к несовершеннолетним, начиная уже с 12 лет.
09.07.1937 | №1186/ш отпр. 09.07.1937г. про отстрел 3000 беларусов
13.07.1937 | Izdota NKVD slepenā pavēle par nošaujamo kvotām pa PSRS reģioniem
23.08.1939 | Tiek parakstīts Eiropas "kreiso"- nacionālsociālistu un komunistu pakts ar tā slepenajiem pielikumiem par Eiropas pārdali
Tiek parakstīts Nacistu—Komunistu pakts
01.09.1939 | Sākās 2. Pasaules karš - WW2. Nedēļu pēc komunistu-sociālistu pakta parakstīšanas Vācija iebrūk Polijā. PSRS pievienojas Vācijai 2 nedēļas vēlāk
Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada septembra līdz 1945. gada augustam un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Karš sākās nedēļu pēc tam, kad vācu sociālistu vadītā Vācija un komunistiskā PSRS vienojās par "interešu sfēru" sadali Eiropā.