Kliments Vorošilovs
Kliments Vorošilovs
- Dzimšanas datums:
- 23.01.1881
- Miršanas datums:
- 02.12.1969
- Papildu vārdi:
- Klements
- Kategorijas:
- Komunists, Maršals, Militārpersona, karavīrs, Represiju organizators, īstenotājs, atbalstītājs, Sabiedrisks darbinieks, Valsts un komunistu partijas darbinieks
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Pēc vienas no vēstures versijām - vietējie komunistu līdzskrējēji gribējuši nolīdzināt Brāļu kapus kā nevajadzīgu vēstures atceres vietu, lai tādējādi demosntrētu savu milzīgo uzticību un lojalitāti Padomju Savienībai un komunisma idejām.
Tieši Klements Vorošilovs ir krasi iebildis, jautājumu asi nostādot : latviešu strēlnieki ar savu organizētību un drosmi ir pelnījuši, ka tiek saglabāta un cienīta viņu piemiņa.
Ar to arī jautājums tika atrisisnāts.
Avoti: wikipedia.org
Nav pesaistītu vietu
Saiknes
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Екатерина Горбман | Sieva | |
| 2 |  | Avel Enukidze | Darba biedrs | |
| 3 |  | Aleksandr Egorov | Darba biedrs | |
| 4 |  | Николай Булганин | Darba biedrs | |
| 5 |  | Semjon Ignatjev | Darba biedrs | |
| 6 |  | Walerian Kuibyschew | Darba biedrs | |
| 7 |  | Jan Gamarnik | Darba biedrs | |
| 8 |  | Ivans Jusis | Kaimiņš | |
| 9 |  | Jekaterina Furceva | Paziņa | |
| 10 |  | Iwan Serow | Paziņa | |
| 11 |  | Nadezhda Alliluyeva | Paziņa | |
| 12 |  | Валерий Чкалов | Paziņa | |
| 13 |  | Pjotrs Ocups | Paziņa | |
| 14 |  | Лидия Тимашук | Paziņa | |
| 15 | Andor Hencke | Paziņa | ||
| 16 |  | Pavel Richagov | Paziņa | |
| 17 |  | Marina Popovich | Paziņa | |
| 18 |  | Fjodor Tolbuchin | Domu biedrs | |
| 19 |  | Aleksandr Verhovskij | Domu biedrs | |
| 20 |  | Дмитрий Шепилов | Domu biedrs | |
| 21 |  | Isaak Babel | Pretinieks | |
| 22 |  | Georgij Langemak | Upuris, cietušais |
23.02.1918 | 23. februāris: Krievijas "Sarkanās Armijas" dzimšanas diena un boļševiku manifesta "Sociālistiskā tēvzeme briesmās"- publicēšanas datums, nevis "vīriešu diena"
27.01.1924 | Ļeņina bēres
26.01.1934 | XVII съезд ВКП(б) - «Съезд расстрелянных»
26.11.1935 | Приняты изменения УК, разрешающие смертную казнь несовершеннолетних
25.11.1935 в СССР принято Постановление ВЦИК, СНК РСФС изменяющие УК и разрешающие применение всех мер наказания, включая расстрел, к несовершеннолетним, начиная уже с 12 лет.
09.07.1937 | №1186/ш отпр. 09.07.1937г. про отстрел 3000 беларусов
13.07.1937 | Izdota NKVD slepenā pavēle par nošaujamo kvotām pa PSRS reģioniem
23.08.1939 | Tiek parakstīts Eiropas "kreiso"- nacionālsociālistu un komunistu pakts ar tā slepenajiem pielikumiem par Eiropas pārdali
Tiek parakstīts Nacistu—Komunistu pakts Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija "Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS" (krievu: Договор о ненападении между Германией и Советским Союзом, vācu: Deutsch-sowjetischer Nichtangriffspakt), bija līgums starp Vāciju un PSRS, kura būtība bija savā starpā pārdalīt Eiropas valstis, tās likvidējot. No līguma noslēgšanas brīža abas valstis uzskatāmas par sabiedrotām un līdzvainīgām Otrā Pasaules kara sākšanā. Pakts garantēja PSRS neitralitāti kara gadījumā starp Vāciju un Poliju vai Rietumu sabiedrotajām valstīm. Vēlāk pakts tika papildināts ar draudzības līgumu starp PSRS un Trešo reihu. Neuzbrukšanas un draudzības līgumi bija spēkā līdz 1941. gada 22. jūnijam, kad Vācija uzbruka PSRS.
01.09.1939 | Nedēļu pēc komunistu-sociālistu pakta parakstīšanas Vācija iebrūk Polijā
Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada septembra līdz 1945. gada augustam un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Karš sākās nedēļu pēc tam, kad vācu sociālistu vadītā Vācija un komunistiskā PSRS vienojās par "interešu sfēru" sadali Eiropā.