* 1885. III 09. Rīgā; S. Jadviga dz. Tokars.

                Beidzis Rīgas pilsētas elementārskolu,

                1919. VII 29. Valsts papīru spiestuves litogrāfs,

                1920. V 03. virslitogrāfs un litogrāfijas nodaļas vadītājs,

                1934. XI 15. apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa I pakāpes goda zīmi # 1644,

                1938. XI 16. apbalvots ar Atzinības Krusta V šķiru # 77.

                Avots:       LVVA 1303-3-19-212.

***

Kārlis Nikolajs Vulfsons (vācu: Karl Nikolai Wulfsohn; krievu: Николай Вулфсонъ) dzimis 25.02.1885 (pēc v. s.) plkst. ½ 9 no rīta kurpniekzeļļa Kārļa Teodora Vulfsona un viņa sievas Marijas (dzim. Medne) ģimenē kā piektais no deviņiem bērniem. Dzimšanas vieta – Rīga.

Kristīts 15.03.1885 (pēc v. s.) Katlakalna ev. lut. draudzes mācītājmuižā. Kūmas: Kārlis Ozoliņš, namīpašnieks; Jēkabs Vulfsons, namīpašnieks; Vilhelmīne Medne. [1]

Brāļi – Jānis Kārlis Augusts, Aleksandrs Vilis Eižens, Juris, Augusts Ansis, Eduards Indriķis Ansis un Pēteris Paulis Voldemārs; māsas – Katrīne Marija Elizabete un Elizabete Elfrīda Vilhelmīne.

Iesvētīts 13.05.1901 (pēc v. s.) Rīgas Jēzus ev. lut. baznīcas vācu draudzē. [2, 41]

Ticība: luterticīgs. 

Tautība: latvietis.

Pilsonība – Latvijas. [4, 5, 12]

Pilsoņa iekšzemes pase saņemta 27.02.1925 [8, 12] un 02.01.1928. [8, 9]            

Mācījies Rīgas pilsētas četrklasīgajā elementārskolā. [4, 5]

Karaklausība: zemessargs. [4]

Nodarbošanās: litogrāfs, [12] vēlāk – ierēdnis. [8, 9] 1900-1905 [4] kā litogrāfa māceklis strādājis A.M. Lipšica spiestuvē [4, 5] Rīgā, 1905. g. kļūstot par litogrāfu. [5] 1905-1906 [4] strādājis par litogrāfu A. Šnakenburga spiestuvē Rīgā, [4, 5] bet 1906-1916 [4] – A. Groseta spiestuvē Rīgā, [4, 5] kopš 1913. g. pildot virslitogrāfa pienākumus. [4]

Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas laikā visas tipogrāfijas nacionalizētas un tās darbojušās tikai padomju iestāžu un partijas vajadzībām. Strādājot LSPR Rūpniecības komisariāta Grafiskajā nodaļā par litogrāfu, pakļauts mobilizācijai Padomju Latvijas armijā. 02.04.1919 LSPR Rūpniecības komisariāta Grafiskā nodaļa iesniegusi Rīgas Kara daļai lūgumrakstu par kvalificētu darbinieku (arī litogrāfa K. Vulfsona) paturēšanu dienesta vietā, pamatojot to ar neseno kvalificēto strādnieku piesaisti darbam, norādot, ka kvalificētu speciālistu bezdarbnieku vidū līdz tam nav bijis, ka vietējās tipogrāfijas ir apkrautas ar steidzamiem darbiem visiem komisariātiem, jo īpaši Kara komisariātam, ka esošais iesaukums 10 gadu laikā draud apturēt tipogrāfijās visus darbus. 17.04.1919 saņēmis LSPR Kara komisariāta Komisijas par atstāšanu iepriekšējā dienesta vietā personas, kuras iesauktas kara dienestā mobilizācijas gadījumā, atzinumu par atstāšanu iepriekšējā darba vietā.

Sabiedriskā darbība: Iespiedlietu ražošanas savienības (Производственный союз печатного дела) biedrs. [13]

Strādājis Finanšu ministrijas Valstspapīru spiestuvē [A] no nākamās dienas pēc tās darbības uzsākšanas Rīgā 28.07.1919. [18] Dienesta vieta – Litogrāfijas nodaļa:

• no 29.07.1919 – litogrāfs ar algu 200,- rbļ. nedēļā; 
• no 22.05.1920 – virslitogrāfs ar tehniski litogrāfisku uzraudzību litogrāfijā pie rokas presēm un mašīnām, no 03.08.1921 saņemot algu 40% apmērā virs minimuma;
• no 28.08.1931 – litogrāfijas nodaļas pagaidu vadītājs ar algu Ls 104,82 nedēļā;
• 1934. g. – virslitogrāfs; [5, 16, 36]
• 1935. g. – litogrāfijas un akmeņu spieduma darbnīcas vadītājs; [37]
• no 07.05.1936. [5] – litogrāfijas nodaļas vadītāja vietas izpildītājs [5, 38] ar algu no 07.05.1936 Ls 90,- nedēļā, bet no 30.05.1938 alga paaugstināta, izejot no Ls 405,- mēnesī (Ls 95,55 nedēļā); [5]
• no 1940. g. – litogrāfijas nodaļas vadītājs; [25]
• no 1944. g. – tehniskais vadītājs un litogrāfijas nodaļas vadītājs. [15]

Vadījis, piemēram, oriģināllitogrāfiju iespiešanu A. Pušķina grāmatai “Pīķa dāma”. [29]

Iestājoties dienestā, 1920. g. veselības stāvokli pārbaudījis valsts iestādē praktizējošais ārsts Dr. O. Voits.

1934. g. Valsts spiestuves pārvaldnieks Arturs Balodis izvirzījis apbalvošanai ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru. Finanšu ministrs pieņēmis lēmumu izvirzīt apbalvošanai ar Triju Zvaigžņu ordeņa I šķiras goda zīmi, kas arī ticis apstiprināts. [4]

1938. g. Valsts papīru spiestuves un naudas kaltuves direktors Ludolfs Liberts izvirzījis apbalvošanai ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru. 29.10.1938 Finanšu ministrs pieņēmis lēmumu izvirzīt apbalvošanai ar Atzinības krusta V šķiras ordeni, ko Ordeņa kapituls apstiprinājis 16.11.1938. Aprakstot nopelnus, par kādiem lūgts apbalvot, L. Liberts rakstījis: 

Kārlis Vilsons darbojas Valsts papīru spiestuvē un naudas kaltuvē no 1919. g. 29. jūlija. Sākumā kā litografs, tad kā litografijas darbnīcas techniskais vadītājs. Baudījis priekškara laikā labu technisku apmācību un to papildinājis Rīgas lielākos privātos uzņēmumos praktiskā darbā. Vilsons ir izcils technisks spēks un, pateicoties viņa praktiskam veiklumam, apķērībai un apdomam un pastāvīgai gatavībai steidzīgos vajadzības gadījumos personīgi pielikt roku izvedamam darbam, Vilson visaugstākā mērā ir sekmējis litografijas darbnīcu technisko attīstību, priekšzīmīgu visvisādu komplicētu daudzo litografisko pasūtījumu izgatavošanu un līdz ar to šinī iespiedumu nozarē Valsts papīru spiestuves un naudas kaltuves labo slavu.

Bez tam Vilsons ļoti sekmīgi ņem dalību spiestuvē noorganizētā viltojumu un ārzemes banknošu pārbaudīšanā un ekspertīzē. Kā rokrakstu salīdzināšanas eksperts Vilsons ir ļoti augsti vērtēts mūsu tiesu iestādēs.

Bermonta uzbrukuma laikā, kad spiestuve nomātās telpās5 [Mārstaļu ielā .. strādāja bez pārtraukuma dienu un nakti],4 atradās zem uzbrucēja pastāvīgas lielgabalu uguns un uz ielas un pie ēku logiem plīstošie šrapneļi daudzreiz izsauca izbailes un paniku strādniekos, Vilsons ar aukstasinīgu izturēšanos un ar savu piemēru apmierināja uztraukto personālu un tādā kārtā novērsa bēgšanu no darba vietas un steidzīgo valdības pasūtījumu pārtraukšanu.5

Kā Valsts papīru spiestuves pārstāvis:

• 21.07.1925 piedalījies apspriedē par jauno pasu formātu un veidu. Apspriesti arī iespējamie pārpratumi, kādi varētu rasties, rakstot sieviešu uzvārdus pēc jaunās pareizrakstības; [21]
• 1932. g. bijis komisijas loceklis Latvijas Centrālās tūristu biedrības rīkotajās plakātu sacensībās, [17] bet
• 1934. g. – Pasta un telegrāfa departamenta rīkotajās pastmarku zīmējumu sacensībās, atzīmējot 1934. g. 15. un 16. maija “vēsturiskos notikumus”; [33]
• 24.06.1936 izbraucis uz Vāciju, lai tur pārbaudītu naudas kalšanas mašīnas, kuras bijis paredzēts iegādāties un uzstādīt spiestuvē, lai uzsāktu metāla naudas kalšanu. [24]

Pieaicināts tiesu sēdēs kā rokrakstu salīdzināšanas eksperts, [5] piemēram, bijušā Saeimas deputāta un Latvijas kara ministra Jāņa Goldmaņa tiesas sēdē Rīgas apgabaltiesā, [34] tā dēvētajā “pērkoņkrustiešu” lietā karatiesā, [27] vairākās prāvās Rīgas apgabaltiesā [28, 32] un karatiesā, [35] kurās skatīta “pretvalstisko elementu – komunistiskajai partijai piederīgo – kaitīgā darbība”, u. c.

Laulājies ar Zelmu Emīliju Matisoni 17.10.1910 (pēc v. s.) Rīgas Mārtiņa ev. lut. baznīcā. [3, 12] 03.03.1926 Rīgas apgabaltiesā pēc Kārļa Nikolaja Vulfsona prasības lietā pret Zelmu Emīliju Vulfsoni laulība šķirta par labu atbildētājai. 29.08.1925 Rīgas apgabaltiesai iesniegtā prasības rakstā kā liecinieci šajā lietā lūdzis nopratināt māti Mariju Vulfsoni, kura varējusi apliecināt, ka prāvnieki dzīvojot nesaticīgi un viņu laulības dzīve bijusi tik izārdīta, ka tās turpināšana nav bijusi iespējama. 05.10.1925 Tiesai šai lietā iesniegtajā pretprasībā atbildētāja atsaukusies uz lieciniekiem Olgu Tupiku, Annu Indriksoni, Augustu Vulfsonu un Annu Hiršu. Pretprasība tikusi pierādīta, tādēļ pamatprasība tikusi atraidīta, un laulība šķirta uz pretprasības pamata prasītāja vainas dēļ. 18.10.1926 Latvijas Tiesu palātas Civildepartamenta atklātā tiesas sēdē skatītas Kārļa Nikolaja Vulfsona prasības lietā pret Zelmu Emīliju Vulfsoni par laulības šķiršanu un Kārļa Vulfsona apelācijas sūdzība par Rīgas Apgabaltiesas 03.03.1926 spriedumu. Caurskatījusi lietu, Tiesu palāta nospriedusi Rīgas apgabaltiesas spriedumu apstiprināt.

No tiesas materiāliem:

Tiesu palatas sēdē prāvnieki uzturēja savus lūgumus. .. Pirmā instancē iesniegtā ārsta-specialista apliecība norāda, ka atbildētājas miesas uzbūvē nav anomaliju, kas spiestu domāt, ka viņa ir neauglīga, vai nespētu bērnus dzemdēt. Ņemot vērā paša prasītāja izteicienus, ka bērnus dabūt nav nekāda māksla, bet viņus nedabūt tā gan ir māksla, jāpieņem, ka bezbērnība varēja rasties ari caur vīra vainu. Katrā ziņā, pirms prasītājs nav konkreti norādījis uz kādu anomaliju vai miesisku defektu sievas ķermenī attiecībā uz dzemdēšanu, tiesa nevar ievērot viņa vispārīga rakstura aizrādījumu uz bezbērnību pēc 16 laulībā nodzīvotiem gadiem. Tā kā lietā nav pievesto norādījumi, kas apgāstu pirmās instances ārsta apliecības pilnīgi ticamu kanstatējumu, tad tiesa neatrod pietiekoša pamata padot atbildētāju sievieti pazeminošai tiesas mediciniskai apskatei vienīgi prasītāja kaila apgalvojuma dēļ. Prasītāja atsaukšanās uz Laul.[ību] lik.[uma] 44. p.[antu] ir atspēkota ar paša prasītāja liecinieces, viņa mātes Marijas Vulfson izteicieniem, ka prasītājs bija tas, kas atstāja 1923. g. rudenī savu sievu. To pastiprina ari lieciniece Anna Indrikson, paskaidrojot, ka vīrs bijis tas, kas atstāja 1923. g. sievu, bet pēdējā palika kopīgā dzīvoklī ari uz priekšu dzīvot. .. Ka prasītājs būtu dažreiz izpalicis no mājas aiz nakts darbiem valsts papīru spiestuvē, tam nav tiešas nozīmes lietā. Ja arī būtu pierādīts, ka atbildētāja cēlusi skandālu ārpus mājas vai izteikusi draudus, ka varot panākt prasītāja atlaišanu no dienesta, tad neatkarīgi no skandāla un draudu svarīguma, jāatzīst, ka ja tas noticis taī laikā, kad prāvnieki vēl dzīvoja kopā, t. i. pirms 1923. g., tas nedeva vīram pamata pamest savu sievu; ja tas noticis tad, kad tie dzīvoja šķirti, šiem apstākļiem nav nozīmes priekš prāvnieku laulības kopdzīves rakstura apsvēršanas. Pārpratināt prasītāja māti Mariju Vulfson ari nav pamata, jo nav norādīts, uz kaut kādām pretrunām viņas liecībā un nav aprādīts, kādēļ gan viņa mazāk zina par sava dēla laulības dzīvi, nekā citi sveši liecinieki. Pretprasība ir uzskatama par pierādītu, jo prasītājs nav atspēkojis to apstākli, ka viņš 1923. g. sievu bez iemesla atstājis un dzīvo šķirti ar to līdz šim laikam. [12] 

07.09.1927 Iekšlietu ministrijas administratīvajam departamentam iesniedzis lūgumu par dzimtas uzvārda maiņu.19 Iekšlietu ministra lēmums – Kārlim Vulfsonam turpmāk saukties uzvārdā – „Vilsons”, un, proti: Kārlis Vilsons, – stājās spēkā 20.12.1927. [12, 20]

Laulājies ar šķirteni Jadvigu Kristīni Suščiku, dzim. Tokare, 17.05.1928 [11, 42] Rīgas Mārtiņa ev. lut. baznīcā. Salaulājis latviešu draudzes mācītājs. [11]

13.05.1936 Rīgas apgabaltiesas 3. civilnodaļas atklātā tiesas sēdē izskatīta lieta par Helēnas Suščikas, dzīvesbiedres meitas no pirmās laulības, adopcijas apstiprināšanu. Apgabaltiesa nolēma apstiprināt K. Vilsona H. Suščikas adopciju, piešķirot  viņai uzvārdu „Vilsons” un tēva vārdu „Kārlis”. [10] Ar audžumeitu labas attiecības neizveidojās.

Ģimenē saglabājušās atmiņas, ka vecāki dēlu sūtījuši uz veikalu pēc maizes, bet viņš nav gājis, jo lasījis grāmatas, tā reizēm maizi pārnesot ļoti vēlu vai vispār ģimeni atstājot bešā. Ciemojies pie brāļa Jura viņa ģimenes mājā, taču viesos vienmēr ieradies viens, bez savas ģimenes. Darījumus kārtojis tikai un vienīgi ar brāli Augustu.

Dzīvojis Rīgā, Rēveles (Tērbatas) ielā 60-8; [31] Tērbatas ielā 4-15; [12, 30] Aspazijas bulvārī 9-19; Kaukazijas (Kaukāza) ielā 7-1; [12] L. Jaunavu ielā 3-10; [12, 19] Invalīdu ielā 6-1; [8, 12; 42] Karlīnes (Miera) ielā 25-19; [8, 9] Karlīnes ielā 25; [37] Miera ielā 27-7 [7-9] (dzīvokļi bija aprīkoti ar tālruni); [25, 37-39] Jūrmalā, Asaros, 9. līnijā 5, samaksājis Rīgas Jūrmalas pieraksta un peldu nodokli. [12]

Miris Rīgā 61 gada vecumā. Nāves cēlonis: sirds vājums, plaušu un plaušu plēves iekaisums. [42]

Apbedīts 10.06.1946 Rīgā, II Meža kapsētā. [22]

Apbalvojumi:

• 15.11.1934 – Triju Zvaigžņu ordeņa zelta Goda zīme (I pakāpe), Nr. 1644; [36]
• 16.11.1938 – Atzinības krusts (V šķira), Nr. 77. [5, 40]

________________________________

[A] No 1937. g. – Valsts papīru spiestuve un naudas kaltuve; [26] vācu okupācijas laikā – Latvijas Vērtspapīru spiestuve. [14]

Avoti:

1. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Katlakalna (Katlakaln); 1877-1891 Dzimušie (latviešu, vācu) Katlakalns; 123. kadrs, 24. ieraksts.
2. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Jēzus (Riga, Jesus); 1873-1903 Iesvētītie (latviešu, vācu); 94. kadrs, 55. ieraksts.
3. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Mārtiņa (Riga, Martin); 1910 Dzimušie. 1910-1911 Laulātie. Mirušie (latviešu); 70. kadrs, 106. ieraksts.
4. LVVA, 1303. f., 2. apr., 6. l., 77.-79. lp.
5. LVVA, 1303. f., 3. apr., 19. l., 124.-126. lp.
6. LVVA, 1376. f., 2. apr., 12508. l., 217. lp. o.p.-218. lp.
7. LVVA, 1615. f., 4. apr., 2231. l., 66. lp. o.p.
8. LVVA, 2942. f., 1. apr., 5385. l.
9. LVVA, 2942. f., 1. apr., 10000. l., 38. lp. o.p.-39. lp.
10. LVVA, 2996. f., 20. apr., 19872. l., 1. lp.
11. LVVA, 2996. f., 20. apr., 19876. l.
12. LVVA, 2996. f., 20. apr., 19883. l.
13. LVVA, P-1 f., 2. apr., 248. l.
14. Adresu grāmata 1943. g. : zemes pašpārvalde, pašvaldības, organizācijas un uzņēmumi.  Rīga : Latvijas statistikas pārvalde, 1943. 305. lpp.
15. Adresu grāmata 1944. g. : zemes pašpārvalde, pašvaldības, dzelzceļš, pasts, organizācijas un uzņēmumi.  Rīga : Latvijas statistikas pārvalde, 1944. 357. lpp.
16. Ar Triju zvaigžņu ordeņa goda zīmi apbalvoto 12. saraksts. Valdības Vēstnesis, Nr. 261 (1934, 17. nov.), 6.-10. lpp.
17. Galvas pilsēta. Godalgoti plakātu projekti. Latvijas Kareivis, Nr. 196 (1932, 1. sept.), 4. lpp.
18. Galvas pilsēta. Valsts papīru spiestuves 15 gadi. Latvijas Kareivis, Nr. 165 (1934, 28. jūl.), 4. lpp.
19. Iekšlietu ministrijai… Valdības Vēstnesis, Nr. 210 (1927, 20. sept.), 3. lpp.
20. Iekšlietu ministrijas administratīvais departaments… Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr. 177 (1928, 31. janv.), 6. lpp.; Valdības Vēstnesis, Nr. 25 (1928, 1. febr.), 8. lpp.
21. Jaunās pases. Latvis, Nr. 1141 (1925, 23. jūl.), 5. lpp.
22. Kārlis Vilsons [tiešsaiste]. [B. v.] : Nekropole : personu, notikumu un kapu kultūrvēsturiskā enciklopēdija, [b. g.] [skatīts 2014-11-16]. Pieejams: http://nekropole.info/lv/Karlis-Vilsons-00.00.1885.
23. Kreicberģis. Valstspapiru speestuve [Attēls]. Ilustrets Žurnals, Nr. 46 (1923, 16. nov.), 420. [28.] lpp.
24. Kur notiek naudas zīmju iespiešana. Latvijas Kareivis, Nr. 137 (1936, 20. jūn.), 2. lpp.
25. Latvijas 1940. g. telefona abonentu saraksts. Rīga : Pasta un telegrafa departaments, 1940. 34. sl.
26. Likums par Valsts papiru spiestuvi un naudas kaltuvi. Valdības Vēstnesis, Nr. 253 (1937, 6. nov.), [1.] lpp.
27. Pērkoņkrustiešu lietā spriedums gaidāms šodien. Rīts, Nr. 59 (1935, 28. febr.), 7. lpp.
28. Prokurors prasa sodīt “Latsekcijas” pagrīdes darbiniekus spaidu darbos. Jaunākās Ziņas, Nr. 220 (1937, 29. sept.), 9. lpp.
29. Puškins, Aleksandrs. Pīķa dāma / [oriģināllitogrāfijas Kārļa Vilsona vadībā iespieduši Heinrihs Folks un Voldemārs Zviedris]. Rīga : Zelta Ābele, [1936], [128.] lpp.
30. Rīgas Adresu Grāmata 1925. 1. gada gāj. Rīga : “Saturns” apgādībā, 1925. 60. [882.] lpp.
31. Rigasches Adreßbuch 1914. Riga: Im Selbstverlage des Herausgebers, [1914]. S. 1111. [903]
32. S. Tiesa. Liela kommūnistu prāva Rīgas apgabaltiesā. Latvijas Kareivis, Nr. 243 (1935, 24. okt.), 3. lpp.
33. Sacensības noteikumi pastmarku zīmējumiem. Latvijas Kareivis, Nr. 146 (1934, 6. jūl.), 3. lpp.; Valdības Vēstnesis, Nr. 146 (1934, 5. jūl.), 3. lpp.
34. -t-. Tiesa. Latvijas Kareivis, Nr. 83 (1929, 14. apr.), 3. lpp.
35. Tiesa. Ventspils komūnistu prāvā pabeigta liecinieku pratināšana. Rīts, Nr. 32 (1935, 1. febr.), 7. lpp.
36. Triju zvaigžņu gaismā. 1. grām. 1924-1940. Rīga : Latvijas Vēstnesis, 1997. 403., 404. lpp. ISBN 9984-9237-0-3.
37. Valsts adresu kalendārs 1936. gadam : piecpadsmitais gads / Valsts statistiskā pārvalde. Rīga : [b. i.], 1935. 184. [192] lpp.
38. Valsts adresu kalendārs 1937. gadam : sešpadsmitais gads / Valsts statistiskā pārvalde. Rīga : Valsts statistiskā pārvalde, 1936. 196. lpp.
39. Valsts adresu kalendars 1940. gadam : deviņpadsmitais gads. Rīga : Valsts statistiskā pārvalde, 1940. 159. [181.] lpp.
40. Vilsons Kārlis, ierēdnis [tiešsaiste]. [B. v.] : BIOGRAPHIEN, [b. g.] [skatīts 2013-01-05]. Pieejams: http://www.biographien.lv/V_dizc.html.
41. Katlakalna ev. lut. draudzes locekļu saraksts (izraksts no draudzes arhīva).
42. Dokumenti no personīgā arhīva.