Kārlis Teodors Vulfsons, iepriekš Vulfs (vācu: Karl Theodor Wulf genannt Wulfsohn; krievu: Карлъ Теодоръ Вулфсонъ) dzimis 22.11.1853 (pēc v. s.) plkst. 12 naktī strādnieka Jēkaba Vulfsona un viņa sievas Marijas (dzim. Stīpniece) ģimenē kā otrais no septiņiem bērniem. Dzimšanas vieta – Rīga.

Kristīts 06.12.1853 (pēc v. s.) Rīgas Sv. Jāņa ev. lut. baznīcā. Kūmas: Kārlis Višugins, sulainis; Ansis Kamanderis, kučieris; Indriķis Štrauss, kurpniekzellis; Grieta Skūpe, atraitne; Anna Krūze, jaunava. [3]

Brāļi – Jēkabs, Rūdolfs Miķelis, Andrejs Ludvigs un Jānis Ādolfs; māsas – Luīze Amālija un Ludovika Marija Juliāne.

Ticība: luterticīgs. [2, 4]

Tautība: [latvietis]. 

Pavalstniecība – Krievijas.

Nodarbošanās: amatnieks - kurpnieks. [1, 17, 18, 20] sākotnēji arodu apguvis kā zellis [2, 4, 14-16]. Mūža nogalē strādājis par pārdevēju. Pēc Krievijas impērijā pieņemtā pilsētas iedzīvotāju šķiriskā sadalījuma piederējis Rīgas pilsētas cunftes biedriem – nodokļu maksātājiem. [5]

Sabiedriskā darbība: „Daniela palīdzības biedrības” biedrs, kurš:

• 1884. g. biedrības ģenerālsapulcē iecelts par kasiera palīgu [11], bet
• 1885. g. biedrības pilnsapulcē ievēlēts par kasieri. [12] „Daniela palīdzības biedrība” (slimnieku un bēru kase) dibināta 1878. g. Bišumuižas un Ziepniekkalna latviešu iedzīvotāju vajadzībām. Tā bija viena no Pārdaugavas latviešu biedrībām. [10]

Laulājies ar Mariju Medni 28.11.1876 (pēc v. s.) Rīgas Mārtiņa ev. lut. baznīcā. [2, 4] Uzsaukti gan Rīgas Sv. Jāņa ev. lut. baznīcā, gan Rīgas Mārtiņa ev. lut. baznīcā. [15]

Bērni: dēli Jānis Kārlis Augusts, Aleksandrs Vilis Eižens, Kārlis Nikolajs, Juris, Augusts Ansis, Eduards Indriķis Ansis un Pēteris Paulis Voldemārs; meitas Katrīne Marija Elizabete un Elizabete Elfrīda Vilhelmīne. [20]

Ģimenē sarunvaloda bijusi vācu valoda. Pēc dabas bijis stingrs un prasīgs. Saglabājies nostāsts, ka bērnu skolas laikā – 19. gs. 90. gados – bāries, ja tie nav varējuši pietiekami ātri apgūt krievu valodu, un pat stāvējis tiem klāt, lai uzšautu ar lineālu pa pirkstiem, ja kāds no bērniem valodas apguvē nav bijis gana veikls.

Dzīvojis Rīgā, Ziepniekkalnā 69. [17] 1880. g. [8] (pēc citām ziņām – 1884. g.) [7] dzimtas īpašumā iegādājies nekustamo īpašumu Bišumuižā, Pupu [Zāļu] ielā 2. Īpašums, kuru veidojis zemesgabals un būve, nopirkts no Matildes Vilciņas par 500. Gruntsgabala lielums – 1019 kvadrātasis (1 kvadrātass = 4,552 m2). Vienstāva dzīvojamā koka ēka bijusi bez kanalizācijas un centrālapkures, ar četrām istabām. 20. gs. sākumā daļa vienistabas dzīvokļu izīrēti. [8]

Pašam naudas līdzekļu īpašumu iegādei nav bijis – visu summu aizņēmies no mātes. Vienošanās starp māti un dēlu paredzējusi, ka parāds ar procentiem tiks atmaksāts iespēju robežās.    

29.04.1898 (pēc v. s.) māte cēlusi prasību tiesā pret dēlu par parāda – 500 rbļ. – piedziņu. Pēc prasītājas, atbildētāja un liecinieces nopratināšanas Rīgas – Valmieras apgabala 9. iecirkņa miertiesnesis 16.05.1898 (pēc v. s.) tiesas sēdē pasludinājis, ka no atbildētāja Kārļa Teodora Vulfsona par labu prasītājai Marijai Vulfsonei jāpiedzen nesamaksātā parāda summa – 420 rbļ. un tiesāšanās izdevumi – 10 rbļ. Par miertiesneša spriedumu atbildētājs iesniedzis apelācijas sūdzību, bet prasītāja – pretprasību.    

Rīgas – Valmieras apgabala Miertiesnešu sapulce lietu izskatījusi vēlreiz atbildētāja iesniegtās apelācijas sūdzības dēļ. 10.10.1898 sapulces sēdē nopratināti liecinieki civillietā Nr. 1620. Matilde Vilciņa liecinājusi, ka viņa māju pārdevusi Kārlim Vulfsonam, bet naudu viņa vietā samaksājusi māte, kurai bez šī dēla esot vēl divi dēli un divas meitas; mātei, patstāvīgai sievietei, esot pašai savi līdzekļi, bet dēls esot trūcīgāks par viņu. Tā kā abu pušu pārstāvji lūguši lietu atlikt, lai vienotos par mierizlīgumu, Miertiesnešu sapulce nospriedusi lietas noklausīšanos atlikt. 28.11.1898 (pēc v. s.) sēdē atbildētāja pārstāvis uzturējis spēkā apelācijas sūdzību, bet prasītājas pārstāvis – prasības sūdzību; mierizlīgums nesekojis. Izskatot lietu, Miertiesnešu sapulce atzinusi miertiesneša lēmumu par pareizu, bet abu pušu apelācijas sūdzības par noraidāmām, tāpēc tā nolēmusi miertiesneša lēmumu apstiprināt un piedzīt no Kārļa Vulfsona par labu Marijai Vulfsonei tiesāšanās izdevumus – 10 rbļ. – arī otrajā tiesvedības instancē. [7]

19.01.1899 (pēc v. s.) Rīgas – Valmieras apgabala VIII un IX iecirkņa miertiesnešu tiesu izpildītājs ziņojis Rīgas – Valmieras apgabala Miertiesnešu sapulces Zemesgrāmatas nodaļai, ka:

• pamatojoties uz Rīgas – Valmieras apgabala Miertiesnešu sapulces nolēmumu, kas atklāts 02.12.1898 (pēc v. s.) izpildrakstā Nr. 21289, prasītājai Marijai Vulfsonei par labu no atbildētāja parādnieka Kārļa Vulfsona piešķirti 420 rbļ.;
• šīs summas piedziņu prasītāja vērsusi uz parādniekam piederošo nekustamo īpašumu Rīgā, 4. hipotēku iecirknī, ar zemesgrāmatas 475. numuru;
• paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu parādniekam nosūtīts 16.01.1899 (pēc v. s.).

Tiesu izpildītājs lūdzis nosūtīt norakstu par ierakstu zemesgrāmatā minētajam nekustamajam īpašumam. Atbilstoši likumdošanai, 22.01.1898 (pēc v. s.) Rīgas pilsētas 4. hipotēku iecirkņa zemesgrāmatas 475. nodaļā, II daļā, 2. iedaļā ierakstīta piedziņas atzīme par summu 420 rbļ. Marijas Vulfsones labā. Tiesu izpildītājs informēts par atzīmes veikšanu – nosūtīts izraksts. 1899. g. februārī tas pats tiesu izpildītājs lūdzis Zemesgrāmatas nodaļu dzēst zemesgrāmatas ierakstu par Marijas Vulfsones labā esošo piedziņas vēršanas atzīmi lietu izpildes izbeigšanas dēļ. Atbilstoši tiesu izpildītāja ziņojumam, 13.03.1899 zemesgrāmatas ieraksts dzēsts. [8] Vienošanās starp māti un dēlu panākta 05.02.1899 (pēc v. s.), kad Kārlis Vulfsons Marijai Vulfsonei  izrakstījis vekseli par 420 rbļ. [9] Naudu pēc vekseļa mātei netika atmaksājis.  

Miris 13.09.1909 (pēc v. s.) plkst. ½ 8 no rīta 55 gadu vecumā no tuberkulozes un hroniskas sirds mazspējas. 

Apbedīts 17.09.1909 (pēc v. s.). [1]

Avoti:

1. http://www.lvva-raduraksti.lv: Saturs; Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Katlakalna (Katlakaln); 1909-1909 latviešu, vācu. Dzimušie. Laulātie. Mirušie; 28. kadrs, 63. ieraksts.
2. http://www.lvva-raduraksti.lv: Saturs; Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Mārtiņa (Riga, Martin); 1876-1884 latviešu, vācu. Laulātie; 22. kadrs, 108. ieraksts.
3. http://www.lvva-raduraksti.lv: Saturs; Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas sv. Jāņa (Riga, St. Johanni); 1845-1853 latviešu. Dzimušie; 413. kadrs, 370. ieraksts.
4. http://www.lvva-raduraksti.lv: Saturs; Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas sv. Jāņa (Riga, St. Johanni); 1874-1881 latviešu. Laulātie; 153. kadrs, 339. ieraksts.
5. http://www.lvva-raduraksti.lv: Saturs; Mājas grāmatas; Rīgas pilsētas; Pupu 02; 4., 8. kadrs.
6. LVVA, 129. f., 1. apr., 2171. l., 77. lp.
7. LVVA, 129. f., 1. apr., 3546. l., 1620. civillieta.
8. LVVA, 1325. f., 1. apr., 1401. l., 939.-953. lp.
9. LVVA,  1615. f., 4. apr., 5882. l., 13. lp. o.p.
10. B., K. Rigas Pahrdaugawas Latweeschu beedribas. Baltijas Wēstnesis, Nr. 244 (1894, 28. okt.), [1.-2.] lpp.
11. Eekschsemes siņas. No Bischu=muischas. Mahjas Weesis, Nr. 4 (1884, 21. janw.), 26. [2.]lpp.
12. Jaunakahs siņas. Bischu muischas… Mahjas Weesis, Nr. 5 (1885, 2. febr.), [4.] lpp.
13. Siņa pahr ussaukteem Rihgā. Mahjas Weesis, Nr. 46 (1876, 13. now.), 367. lpp.
14. Aus den Kirchenbüchern Rigas. Proclamirte. Rigasche Zeitung, Nr. 259 (1876, 6. Nov.), S. [5.]
15. Aus den Kirchengemeinden. Aufgeboten. Rigasche Stadtblätter, Nr. 44 (1876, 4. Nov.), S. 417.-418.
16. Kirchliche Nachrichten. Proclamirte. Rigasche Zeitung, Nr. 265 (1876, 13. Nov.), S. [5.- 6.]
17. Rigasches Adress-Buch für 1877. Riga : N. Kymmel, 1877. S. 225. [245.]
18. Rigasches Adressbuch 1901. Riga: Im Selbstverlage des Herausgebers, [1901]. S. 326. [532.]
19. Rigashes Adressbuch 1910. Riga : Im Selbstverlage des Herausgebers, [1910]. S. 907. [780.]
20. Katlakalna ev. lut. draudzes locekļu saraksts (izraksts no draudzes arhīva).