Marija Stilpniece (vācu: Marie Stilpneek) dzimusi saimnieka Jāņa Stilpnieka un viņa sievas ? ģimenē. Dzimšanas vieta – Sloka.

Ticība: luterticīga [1].

Laulājusies ar Jēkabu Vulfu 25.02.1851 (pēc v. s.) Rīgas Sv. Jāņa ev. lut. baznīcā [2]. Uzsaukti – Rīgas Jēzus baznīcā [1, 8] saziņā ar Rīgas Sv. Jāņa ev. lut. draudzes mācītāju [1]. Atraitne [6, 9].

Bērni: dēli Jēkabs, Kārlis Teodors, Rūdolfs Miķelis, Andrejs Ludvigs un Jānis Ādolfs; meitas Luīze Amālija un Ludovika Marija Juliāne.

Nodarbošanās: strādniece. Pēc Krievijas impērijā pieņemtā pilsētas iedzīvotāju šķiriskā sadalījuma piederējusi Rīgas pilsētas kalpotājiem – nodokļu maksātājiem [6].

Dzīvojusi Rīgā, Numurmuižas (Ziepniekkalna) ielā 15 [6, 9, 10]. Pēc vīra nāves uzdota kā namīpašniece [10].

Bijusi nodrošināta sieviete. Naudas līdzekļus aizdevusi dēlam Kārlis Teodoram mājas īpašuma iegādei. Parāda atmaksa ieilgusi, tāpēc to vēlējusies piedzīt tiesas ceļā. Tiesvedība uzsākta 29.04.1898 (pēc v. s.),[4] bet noslēgusies 05.02.1899 (pēc v. s.), kad starp māti un dēlu panākta vienošanās.[5] Naudu gan netika atguvusi.

Mirusi 10.08.1907 (pēc v. s.) plkst. 4 pēcpusdienā 81 gada vecumā no kuņģa vēža.

Apbedīta 15.08.1907 (pēc v. s.) Rīgā, Torņakalna kapsētā [3].

30.09.1908 (pēc v. s.) Rīgas apgabaltiesas 3. civilnodaļā skatīta Marijas Vulfsones (Vulfas) mantojuma lieta. Likumiskas mantošanas tiesības pieteikuši viņas bērni: Luīze Dombrovska, dzim. Vulfsone, Kārlis-Teodors Vulfsons, Andrejs-Ludvigs Vulfsons, Jānis Ādolfs Vulfsons un Ludovika Hajeka, dzim. Vulfsone. Pēc lūdzēju paziņojuma mantojamās mantas sastāvā bijis:

1. nekustamais īpašums, nostiprināts viņai un bērniem turpināmā mantas kopībā, Rīgā, 4. hipotēku iecirknī, ar zemesgrāmatas 477. numuru.A Nekustamais īpašums ar parādiem nav bijis apgrūtināts, to novērtējuši:

• Rīgas pilsētas nekustamo īpašumu vērtēšanas komisijas deputāti – 610 rbļ.;
• Rīgas savstarpējās ugunsapdrošināšanas biedrība – 771 rbl.,
• mantinieki, saskaņā ar visaugstāko no minētajiem novērtējumiem – 771 rbl.

Mantojuma atstājējai Marijai Vulfsonei nekustamajā īpašumā piederējusi 1/3 domājamā daļa, kuras cena saskaņā ar iepriekš norādīto visaugstāko novērtējumu bijusi 257 rbļ.;

2. kustamais īpašums: pieprasījums mantiniekam Kārlim-Teodoram Vulfsonam samaksāt naudas summu pēc viņa 05.02.1899 vekseļa – 420 rbļ. (требование к наследнику К-Т В. в сумме по векселю последнего от 05.02.1899 – 420). Visa mantojuma kopējā vērtība: 677 rbļ.

Rīgas apgabaltiesa nolēmusi: apstiprināt mantošanas tiesībās uz mirušās atraitnes Marijas Vulfsones (Vulfas) mantojumu līdzīgās daļās viņas bērnus; nepiedzīt no mantiniekiem mantojuma nodevu; piesūtīt Vidzemes guberņas Kamerālvaldei šī lēmuma norakstu; atzīt par dzēstām visas uz šo mantojumu līdz šim laikam nepieteiktās tiesības un prasības. 

 Pamatojoties uz apgabaltiesas nolēmumu, 29.05.1909 (pēc v. s.) atraitnes Marijas Vulfsones (Vulfas) mantinieki uz pilnvarojuma pamata Rīgas – Valmieras apgabala zemesgrāmatas nodaļas priekšniekam iesnieguši lūgumrakstu nostiprināt zemesgrāmatā uz mantinieku vārda līdzīgās daļās mantojuma atstājējas domājamo daļu augstāk minētajā nekustamajā īpašumā. Attiecīgais pants Rīgas pilsētas 4. hipotēku iecirkņa zemesgrāmatu 477. nodaļā, II daļā, 1. iedaļā ierakstīts 02.06.1909 (pēc v. s.).

03.06.1909 (pēc v. s.), jau pēc mantojuma tiesību apstiprināšanas, nekustamā īpašuma domājamās daļas pārdotas medicīnas doktoram Arturam Bergam. Pirkuma līgumi bijuši divi:

• pārdošanas līgums, noslēgts starp pārdevējiem Ludoviku Hajeku, dzim. Vulfsone, Andreju Ludvigu Vulfsonu un Jāni Ādolfu Vulfsonu par katram piederošās 1/5, bet kopumā 3/5, domājamo daļu pārdošanu, atbilstoši īpašuma patiesajai vērtībai (по совести показанная покупная сумма) – 3600 rbļ.;
• dalīšanas akts, noslēgts starp pārdevējiem Luīzi Dombrovsku, dzim. Vulfsone, un Kārli Teodoru Vulfsonu par katram piederošās 1/5, bet kopumā 2/5, domājamo daļu pārdošanu. Dalīšanai paredzētā  nekustamā īpašuma kopējā summa bijusi noteikta atbilstoši tā patiesajai vērtībai - 6500 rbļ., tāpēc pārdodamo 2/5 domājamo daļu summa atbildusi 2600 rbļ., bet pircējam piederējušās 3/5 domājamās daļas – 3900 rbļ.

04.06.1909 (pēc v. s.) nekustamais īpašums nostiprināts zemesgrāmatā uz Artura Berga kā vienpersonīga īpašnieka vārda, saglabājot Rīgas pilsētas virsīpašumu.[5]

Avoti:

1. http://www.lvva-raduraksti.lv: Saturs; Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Jēzus (Riga, Jesus); 1847-1859 latviešu, vācu. Laulātie; 63. kadrs, 13. ieraksts.
2. http://www.lvva-raduraksti.lv: Saturs; Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas sv. Jāņa (Riga, St. Johanni); 1851-1851 latviešu. Laulātie; 4. kadrs, 23. ieraksts.
3. http://www.lvva-raduraksti.lv: Saturs; Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas sv. Jāņa (Riga, St. Johanni); 1907-1907 latviešu. Laulātie. Mirušie; 41. kadrs, 336. ieraksts.
4. LVVA, 129. f., 1. apr., 3546. l., 1620. civillieta.
5. LVVA,  1615. f., 4. apr., 5882. l.
6. LVVA,  2942. f., 2. apr., 5669. l.
7. Galvas pilsētas Rīgas gruntsgabalu un ielu saraksts 1939. gadā. Rīga : Galvas pilsētas Rīgas valde, 1940. 299., 300., 420., 421. lpp.
8. Proklamirte. Rigaische Stadtblätter, Nr. 8 (1851, 22. Febr.), S. 64.
9. Rigasches Adressbuch 1898/99. Riga : Im Selbstverlage des Herausgebers, [1898]. S. 267. [346.]
10. Rigasches Adressbuch 1901. Riga : Im Selbstverlage des Herausgebers, [1901]. S. 326. [532.]

A Īpašuma atradies Rīgā, Mītavas (Jelgavas) priekšpilsētā, policijas Nr. 24 (38. statistiskajā rajonā – Ziepniekkalnā, starp Neļķu, Dalbes (Ceraukstes), Rāmavas un Veģeres ielām), Numurmuižas (Ziepniekkalna) ielā 15; pēc pilsētas gruntsgabalu grāmatām – grupas Nr. 73 un grunts Nr. 74; 75; 76; pēc zemesgrāmatām – hipotēkas iecirknis IV un Nr. 477.[5, 7]