Augusts Ansis Vulfsons (vācu: August Hans Wulfsohn) dzimis 04.01.1891 (pēc v. s.) dzimis 04.01.1891 (pēc v. s.) plkst. 4 no rīta kurpnieka Kārļa Teodora Vulfsona un viņa sievas Marijas (dzim. Medne) ģimenē kā septītais no deviņiem bērniem. Dzimšanas vieta – Rīga.

Kristīts 07.01.1891 (pēc v. s.) Katlakalna ev. lut. draudzes mācītājmuižā. Kūmas: Jānis Augusts Trēgers, neprecējies. [1]  

Brāļi – Jānis Kārlis Augusts, Aleksandrs Vilis Eižens, Kārlis Nikolajs, Juris, Eduards Indriķis Ansis un Pēteris Paulis Voldemārs; māsas – Katrīne Marija Elizabete un Elizabete Elfrīda Vilhelmīne.

Iesvētīts 31.05.1909 (pēc v. s.) Rīgas Doma baznīcā. [2, 28]

Ticība: luterticīgs. [3, 5, 11, 26, 27]

Tautība: latvietis.  [5, 11, 26]                               

Pilsonība – Latvijas. Pilsoņa iekšzemes pase saņemta 08.11.1919 [5, 11] un 11.10.1927. [10]

Izglītība: sākumskolas.

Svešvalodu prasmes: krievu.

Partejiskā piederība: bezpartejisks. [4]

Pakļauts karaklausībai – karadienests Krievijas impērijas armijā: iesaukts 1913. g. [26] Karojis 159. Gurijas kājnieku pulka [26, 27] 7. rotā. [26] Dienesta pakāpe – jefreitors. [26, 27] Piedalījies Lielās atkāpšanās operācijā Pievislas apgabalā (Polijas Karaliste), kur laikā 22.07.-07.08.1915 ticis ievainots. [27] 22.09.1915 (pēc v. s.) kaujā pie Kazjāniem (Baltkrievija) ar lodes šāvienu ievainots kreisās rokas apakšdelmā. 28.09.1915 (pēc v. s.) no pozīcijām nogādāts Petrogradas 232. lazaretē. [26] Par atmiņu šīs lazaretes žēlsirdīgā māsa iedāvinājusi savu fotokartīti, otrā pusē parakstot: На память славному Вульфсону отъ Сестры гор. 232 лаз. А. Атунiной. [A] Laikā līdz 08.11.1919 II Rīgas apriņķa Pieņemšanas komisija atzinusi par nederīgu karaklausībai veselības stāvokļa dēļ. [5, 11]

Nodarbošanās: pārdevējs [3]/komijs, [5, 11] sākotnēji arodu apguvis kā māceklis. 1910. g. skaitījies kā zellis, [3] bet jau pirms iesaukšanas kara dienestā 1913. g. amats bijis apgūts. [26] Pēc Krievijas impērijā pieņemtā iedzīvotāju šķiriskā sadalījuma piederējis Rīgas pilsētas cunfšu amatniekiem nodokļu maksātājiem. [3] Pirmās brīvvalsts laikā strādājis manufaktūras preču lieltirgotavā „Jānis Vanags” (tā dēvētajā Vanaga audumu veikalā) par pārdevēju. Darbojies tirgotavas nodaļā, kas atradusies ēkā Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 16. Arī vācu okupācijas laikā darba vieta bijusi šajā ēkā, tur strādājis arī Otrā pasaules kara beigās. Padomju varas laikā uzņēmums pārdēvēts par fabriku “Latvijas apģērbs”. Sākotnēji strādājis šūšanas darbnīcā par drēbnieku, bet vēlāk – apgādes daļā: sagādnieka darba pienākumos ietilpis iepirkt no piegādātājiem audumus u. c. preces. Pēc PSRS pieņemtā sociālās izcelsmes dalījuma piederējis strādniekiem. [4] Mūža nogalē strādājis par dežurantu ugunsdzēsēju depo un sargu Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā.

Laulājies ar Mariju Minnu Deguti 26.12.1919 Rīgas Mārtiņa ev. lut. draudzē. [29] 11.10.1927, saņemot jaunu iekšzemes pasi, ar parakstu apliecinājis, ka bijis precējies. [11]

Bērni: dēls – Herberts Roberts.    

Sabiedriskā darbība: mednieku biedrības "Alnis" valdes priekšnieka biedrs-dibinātājs. [19] Bezpeļņas biedrība dibināta 05.02.1930, [8, 9, 24] bet 24.05.1938 tās statūti pārreģistrēti Sabiedrisko lietu ministrijā. [9] 03.04.1930 tā uzņemta Latvijas Mednieku biedrību savienībā, samaksājot iestāšanos naudu Ls 5-, bet nākamajā dienā – arī ikgadējo biedra naudu Ls 20,- (no 1933. g. dalības maksa – Ls 25.-, bet no 1934. g. – Ls 30.-). [7] 13.01.1939 savienība likvidēta, lai nedublētu darbību ar 09.01.1939 nodibināto Latvijas Medību sporta savienību, [14] kurā medību biedrība „Alnis” uzņemta, sākot ar 1939. g. [9] Latvijas Šaušanas sporta organizāciju savienības biedre [8, 20, 21, 25] kopš organizācijas izveides 1934. g. [25] Turklāt biedrība tās priekšnieka J. Jansona personā bijusi aktīvi reprezentēta gan Latvijas Mednieku biedrību savienības, gan Latvijas Šaušanas sporta organizāciju savienības valdē. Mednieku biedrība „Alnis” abonējusi profesionālo žurnālu „Mednieks un Makšķernieks”, [8] bet 1937. g. žurnāls abonēts arī nomāto medību objektu mežsargiem. [21]

Gada laikā biedrības valde rīkojusi gan kārtējas, gan ārkārtējas sēdes. Valdes loceklis Augusts Vulfsons 1934. g. no 51 sēdes apmeklējis 49, [8] bet 1937. g. no 52 sēdēm piedalījies 36. [21] Biedrībai bijusi sava dāmu komiteja, [8, 17] kurā darbojusies arī A. Vulfsona kundze, [17] savs mirušo biedru pavadīšanas/bēru fonds [8, 20] un atšķirībā no līdzīgām organizācijām – arī karogs [20] (darināts pēc mākslinieka R. Kasparsona meta, tajā ierakstīta devīze „Laikā taupīt – laikā medīt”, iesvētīts – 05.02.1933). [16] Atzinīgi novērtēta biedrības mednieku piedalīšanās vārnu un citu kaitīgo putnu izšaušanā. [8, 20, 21] 1936. g. veiksmīgākai nevēlamo putnu apkarošanai biedrība uzcēlusi speciālu būdu Dreiliņu laukos, Lubānu ielas galā. [20]  Organizācija iesaistījusies dzīvnieku barošanā un malu mednieku apkarošanā, novērojusi dzīvnieku skaita izmaiņas un analizējusi iespējamos cēloņus. [8] Dzīvnieku, piemēram, stirnu pieauguma gadījumā ar attiecīgu virsmežziņu atļauju uzticēta to skaita samazināšana nomātajos objektos. [21] Bez medībām biedrība katru gadu rīkojusi māla baložu šaušanas sacensības [19] un slēgtu vakaru biedriem un viņu tuviniekiem, [8, 19] ko organizējusi dāmu komiteja, piem., 1935. g. gadskārtējo sarīkojumu bijis plānots rīkot 9. martā “Ressource” kluba telpās Rātslaukumā 3. [8] Biedru skaita un medību objektu platību ziņā pieskaitāma lielākajām šaušanas sporta veida organizācijām pirmskara Latvijā, [20] piem., uz 01.01.1939 biedrībā bijuši 119 biedri (116 – aktīvu biedru, 1 – biedrs-veicinātājs, 0 – mūža biedru, 2 – goda biedri, no kuriem 6 biedri bijuši laucinieki, bet 113 – pilsētnieki;  piederējušas medību tiesības valsts mežos uz 26.641 ha platībām [9] (1938. g.  no Zemkopības ministrijas Mežu departamenta nomājusi medību tiesības uz valsts mežiem 30.000 ha platībā), [19] bet līgumi ar pašvaldību un privātajiem īpašniekiem nav slēgti. [9] Arī nelielā biedru maksa [20] – Ls 10,- gadā jauniem biedriem un Ls 25,- gadā aktīviem biedriem un biedriem-veicinātājiem, [9] – padarījusi šaušanas sportu pieejamu katram dabas un medību cienītājam. [20] Tās adrese un valdes sēdeklis bijis Rīgā, Ģertrūdes ielā 70-1, [7, 9, 19, 20]  telpas aprīkotas ar tālruni. [19, 20] Biedrībai nav bijis savs nekustamais īpašums un savas mītnes vietas. [9] 1937. g. tā ziedojusi Ls 100 Uzvaras laukuma izbūvei. [15] Biedrības darbība atspoguļota tā laika presē.

Biedrība likvidēta ar Fiziskās kultūras un sporta komitejas pie Latvijas PSR Tautas komisāru padomes 172. lēmumu: 22.03.1941 par mednieku biedrības “Alnis” likvidatoru iecelts Leo Griezītis, no likvidatora pienākumiem atbrīvojot Bruno Radovu un biedrības valdi, kā arī nosakot, ka biedrība jālikvidē divu mēnešu laikā. [12]

Kā jau īstenam medniekam pieklājas, mājās atradušies medību ieroči. Šī vaļasprieka dēļ ģimenē viesojušies sabiedrībā zināmi cilvēki, piemēram, vokālās grupas „Čikāgas piecīši” solista Armanda Birkena tēvs, kurš bijis kaislīgs mednieks.

Cietis padomju režīma represijās. Apsūdzības formulējums: izplatījis pretpadomju skrejlapas. [22] 

29.04.1945 Augustu Vulfsonu Kārļa dēlu (1891) kopā ar Pēteri Briedi Friča d. (1885) un Zelmu Reiziņu Kārļa m. (1894) apcietinājusi Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāta (VDTK) 2. daļa. Tajā pašā dienā veikta arī apcietinātās personas Augusta Vulfsona pārmeklēšana, kurā tikusi izņemta pase. 29.04.1945 Latvijas PSR VDTK2. daļas darbinieks ziņojis, ka A. Vulfsonam pietrūkst maiņas apakšveļas, jo “saņemts ciet ārpus dzīvokļa”.

Pratināšanas un vēlāk konfrontācija notikusi krievu valodā, jo apcietinātais, bet vēlāk jau apsūdzētais A. Vulfsons atzinis, ka valodu zina pietiekami, lai varētu savas liecības sniegt krievu valodā. Pirmās pratināšanas notikušas 29. un 30. aprīlī. Pratināšanas protokolos apsūdzētais katru lappusi akceptējis ar savu parakstu kirilicā. [4] Pratināšanas protokolos apsūdzētās personas atbildes tikušas pierakstītas tādā veidā, it kā nopratināmais visu būtu atstāstījis saviem vārdiem, no sava viedokļa “es” formā. Patiesībā tas bijis pratinātāja atstāstījums par pratināšanas gaitu, ko uzskatāmi pierāda protokolos lietotā padomju terminoloģija. [22]   

10.05.1945 Latvijas PSR VDTK 2. daļas nodaļas priekšnieks, izskatījis esošos materiālus par A. Vulfsona noziedzīgo darbību, noskaidrojis, ka:

• A. Vulfsons tiek turēts aizdomās par noziegumiem pēc Krievijas PFSR Kriminālkodeksa 58.-10. panta 2. daļas un 58.-11. panta un, ņemot vērā, ka A. Vulfsons, atrazdamies brīvībā, var izvairīties no izmeklēšanas un tiesas, vadoties pēc Krievijas PFSR Kriminālprocesa kodeksa 145. un 158. panta; nolēmis: lai nepieļautu izvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas, par drošības līdzekli A. Vulfsonam piemērot apcietinājumu;
• A. Vulfsons, būdams pretpadomiski, nacionālistiski noskaņots, pretpadomisku mērķu vadīts iedzīvotāju vidū izplatījis pretpadomju nacionālistiskās skrejlapas “Latvija”; nolēmis: A. Vulfsons jāpakļauj arestam un kratīšanai.

Nolēmumus par drošības līdzekļa piemērošanu un arestu tajā pašā dienā apstiprinājis Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisāra vietnieks pulkvedis Vēvers un 12.05.1945 tos sankcionējis Latvijas PSR prokurora pienākumu izpildītājs.

Arests veikts 12.05.1945. Pamatojoties uz Latvijas PSR VDTK 12.05.1945 izdotu orderi, šīs iestādes 2. daļas darbinieki 15.05.1945 A. Vulfsona dzīvesvietā Marijas ielā 89-12 veikuši kratīšanu, kuras rezultātā izņemtas divas fotokartītes un aprakstītas mantas, kuras nodotas sievas Marijas Vulfsones glabāšanā, brīdinot viņu par to saglabāšanu līdz īpašu norādījumu saņemšanai: pelēka veste (veca), divdaļīgs sporta kostīms (valkāts), smilšu krāsas pusmētelis (vecs), melnas krāsas vilnas žakete (valkāta), pelēka vasaras sporta žakete (valkāta), pelēks sporta frencis (valkāts), melna auduma veste (valkāta), melnas sporta bikses (vecas), ādas cepure (valkāta), melna cepure (valkāta).

Arestētās personas anketā ticis sniegts vārdisks portrets – personas izskata raksturīgāko pazīmju apraksts: gara auguma (171-180 cm); kalsnas miesasbūves; nolaistiem pleciem; garu kaklu; sirmot sākušiem melniem matiem; zilām acīm; trīsstūrveidīgu seju; augstu pieri; platām, lokveida formas uzacīm; lielu, platu degunu ar kumpumu; mazu muti; plānām lūpām; taisnu zodu; mazām, ovālas formas ausīm. Norādītas īpašas pazīmes: kreisā roka elkonī nav iztaisnojama; trīs kārpas: pa vienai virs katras uzacs un uz labā vaiga.

Pratināšanas un konfrontācijas notikušas arī pēc arestēšanas. No 24.05.1945 pratināšanas protokola:

1945. g. maijā, ieradoties darbā, es darbnīcā sastapu strādnieci Āzens, kura man pastāstīja, ka viņa atnesusi [uz darbu] pretpadomju satura skrejlapu, kuru atradusi savā pastkastītē, un to viņa atdevusi strādniecei Jansonei, pie kuras es devos, un skrejlapu no viņas paņēmu. To personīgi izlasījis un pārliecinājies, ka tā vērsta pret padomju varu Latvijā un vienlaicīgi aicinājusi uz aktīvu cīņu pret boļševikiem, lai izveidotu nacionālistisku buržuāzisku Latviju, es to paturēju pie sevis un, iedams mājās, iegāju pie sava laba paziņas Viļa Čubes, ar kuru kopā, viņa sievai klātesot, vēl reizi lasījām. Pēc skrejlapas “Latvija” izlasīšanas tā palika pie Čubes. Ko viņš ar to vēlāk izdarīja, man nav zināms. .. Vairāk ar skrejlapu izplatīšanu es neesmu nodarbojies. Pirms Sarkanās armijas ienākšanas Rīgā es tiešām saņēmu pretpadomju skrejlapu savā pastkastītē, bet pēc izlasīšanas to saplēsu.      

Pastāstiet par savu politisko pārliecību.

Pretpadomju skrejlapas izplatīšana jau runā pati par sevi, ka esmu pretpadomiski, nacionālistiski noskaņots, esmu par patstāvīgu Latviju bez Padomēm. Tāda ir mana pārliecība.

Jau tajā pašā dienā, 24.05.1945, Latvijas PSR VDTK Izmeklēšanas daļas vecākais izmeklētājs, izskatījis lietas Nr. 6785 materiālus par apsūdzēto A. Vulfsonu, un, ņemot vērā, ka viņš pietiekami ticis atmaskots: būdams pretpadomiski, nacionālistiski noskaņots, Rīgas pilsētas iedzīvotāju vidū pretpadomju mērķu vadīts izplatījis nacionālistiski buržuāziska satura skrejlapas, kurās apzināti apmelojis padomju varu, un, vadoties pēc Krievijas PFSR Kriminālprocesa kodeksa 128. un 129. panta, nolēmis izvirzīt A. Vulfsonam apsūdzības pēc Krievijas PFSR Kriminālkodeksa 58.-10. panta 2. daļas. Nolēmumu par apsūdzības izvirzīšanu saskaņojis Latvijas PSR VDTK 2. daļas priekšnieka vietnieks un 24.05.1945 apstiprinājis Latvijas PSR VDTK Izmeklēšanas daļas priekšnieks Knipsts.

22.09.1945 Latvijas PSR VDTK 2. daļas izmeklētājs sagatavojis un 2. daļas priekšnieks un Izmeklēšanas daļas priekšnieka vietnieks saskaņojuši nolēmumu par izmeklēšanas termiņa pagarināšanu un paturēšanu apcietinājumā. Izskatīdams lietas Nr. 6785 materiālus pret apsūdzēto A. Vulfsonu u. c. pēc Krievijas PFSR Kriminālkodeksa 58.-10. panta 2. daļas un 58.-11 panta, izmeklētājs konstatējis, ka visus trīs 10.05.1945 [B] arestējis Latvijas PSR VDTK un pie kriminālatbildības tie saukti par to, ka Rīgas iedzīvotāju vidū izplatījuši nacionālistiskās pagrīdes pretpadomju skrejlapas. Pratināšanā apsūdzētie Reiziņš un Vulfsons viņiem izvirzītajā apsūdzībā par pretpadomju skrejlapu izplatīšanu savu vainu atzinuši pilnībā. Savukārt, apsūdzētais Briedis savu vainu noliedzis. Lietā bijis nepieciešams veikt vēl virkni izmeklēšanas pasākumu:

• nopratināt visus apcietinātos, lai noskaidrotu viņu iesaistīšanos nacionālistiskajā pagrīdē un par sakariem pretpadomju skrejlapu izplatīšanā;
• noskaidrot personas, kuras pazinušas apsūdzētos, un nopratināt tās; 
• konfrontēt lieciniekus ar apsūdzētajiem;
• konfrontēt apsūdzētos Reiziņu un Briedi.

Ņemot vērā, ka lietas izmeklēšanas un apsūdzēto apcietinājuma termiņš bija beidzies, vadoties pēc Krievijas PFSR Kriminālprocesa kodeksa 116. panta nolemts lūgt Latvijas PSR prokuroru pagarināt lietas izmeklēšanas un apsūdzēto apcietināšanas termiņu uz vienu mēnesi, t. i., līdz 22.10.1945. Piezīmē norādīts, ka lietas izskatīšanas termiņš pagarināts pirmo reizi.  

26.09.1945 Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisārs ģenerālmajors Noviks apstiprinājis un 02.10.1945 Latvijas PSR prokurora vietnieks rezolūcijā norādījis, ka lietas izmeklēšanas laiks ticis pagarināts līdz 22.10.1945. Tomēr lietu tas pats izmeklētājs pieņēmis izskatīšanai jau 23.09.1945.

12.10.1945 Latvijas PSR VDTK izmeklētāji veikuši A. Vulfsona pratināšanu, kuras galvenais mērķis bijis panākt atzīšanos par sadarbību ar pagrīdes organizāciju, bet 18.10.1945 viņu konfrontējuši ar liecinieku V. Čubi, lai pārbaudītu pretrunīgās liecības, piemēram, A. Vulfsons noliedzis, ka būtu aicinājis V. Čubi pēc pretpadomju skrejlapas saņemšanas to nodot citiem lasīšanai, bet liecinieks V. Čube uz savu liecību uzstājis.  

31.10.1945 Latvijas VDTK 2. daļas izmeklētājs, izskatījis izmeklēšanas lietu Nr. 6785 par A. Vulfsonam celtajām apsūdzībām pēc Krievijas PFSR Kriminālkodeksa 58.-10. panta 2. daļas, atzinis, ka lietas iepriekšējā izmeklēšana esot pabeigta, bet iegūtie materiāli esot pietiekami, lai lietu nodotu tiesai. Apsūdzētais A. Vulfsons, iepazinies ar lietas materiāliem, paziņojis, ka izmeklēšanu papildināt nevarot, arī lūgumu viņam neesot.

31.10.1945 Latvijas PSR VDTK izmeklētāju sagatavotajā apsūdzības rakstā visiem izmeklēšanas lietā Nr. 6785 apsūdzētajiem tika inkriminēts: būdami naidīgi noskaņoti pret padomju varu, 1945. g. pavasarī nodarbojušies ar pretpadomju skrejlapu, kurās bijusi nomelnota padomju vara, izplatīšanu. Izmeklēšanas laikā ticis konstatēts, ka A. Vulfsons 1945. g. martā savā darba vietā uzņēmumā “Latvijas apģērbs” uzzinājis, ka parādījušās pretpadomju skrejlapas, personīgas iniciatīvas vadīts, vienu no tām ieguvis, skaļi nolasījis un, vēlēdamies pretpadomju skrejlapu izplatīt, no darba mājās iedams, to piegādājis savam paziņam Čubem, atdevis to viņam un piekodinājis pēc izlasīšanas nodot citām personām. Pratināšanu laikā apsūdzētais Vulfsons vainu izvirzītajās apsūdzībās atzinis pilnīgi, to pierādījusi liecinieka V. Čubes sniegtā liecība un konfrontācija ar viņu un lietišķais pierādījums. Atbilstoši Krievijas PFSR Kriminālprocesa kodeksam apsūdzības rakstā ieteikts caur Latvijas PSR prokuroru lietu novirzīt izskatīšanai PSRS NKVD Sevišķajā apspriedē. Kā soda mēru katram apsūdzētajam ieteikts piemērot astoņus gadus labošanas darbu nometnē. Apsūdzības rakstu tajā paša dienā apstiprinājis Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisārs ģenerālmajors Noviks. 07.12.1945 Latvijas PSR prokurora vietnieks speciālajās lietās Vulfsona un citu apcietināto lietu slepeni nosūtījis Latvijas PSR VDTK “A” nodaļas priekšniekam novirzīšanai uz PSRS NKVD Sevišķo apspriedi. 

01.11.1945 Latvijas PSR VDTK ārsts sagatavojis medicīnisko izziņu, kurā apliecinājis, ka ieslodzītais A. Vulfsons bijis vesels, sanitāro apstrādi izgājis, vakcināciju pret tīfu veicis, fiziskam darbam derīgs.

02.07.1946 Latvijas PSR Valsts Drošības ministrijas (VDM) 2. daļas vecākais izmeklētājs sagatavojis, 2. daļas priekšnieks un Izmeklēšanas daļas priekšnieks saskaņojuši un 03.07.1946 Latvijas PSR Valsts drošības ministra vietnieks Vēvers apstiprinājis nolēmumu par lietas izmeklēšanas pārtraukšanu un atbrīvošanu no aresta. Izskatīdams lietas Nr. 6785 materiālus pret apsūdzēto A. Vulfsonu u. c. pēc Krievijas PFSR Kriminālkodeksa 58.-10. panta 2. daļas, izmeklētājs konstatējis, ka visus trīs 12.05.1945 arestējusi Latvijas PSR VDM un par šo personu aresta iemeslu kalpojuši iegūtie materiāli: viņi savu paziņu vidū izplatījuši Latvijas nacionālistiskās pagrīdes sagatavotās pretpadomju skrejlapas. Saukti pie kriminālatbildības, apsūdzētie viņiem izvirzītajās apsūdzībās savu vainu atzinuši: saņemot pretpadomju skrejlapu, lasījušo to un nodevuši viens otram. To, ka minētās personas skrejlapu lasījušas, apstiprina liecinieku J. Vaidera, A. Čubes, V. Čubes un I. Āzens liecības. 31.10.1945 lietas izmeklēšana pabeigta un tā novirzīta izskatīšanai PSRS Iekšlietu ministrijas Sevišķajā apspriedē. 1946. g. maijā Sevišķā apspriede lietu atdevusi atpakaļ, lai tā tiktu izskatīta Kara tribunāla tiesas sēdē. Lietas atdošanas dēļ veikta pēcpārbaude, kuras procesā konstatēts, ka apsūdzētie, dodami viens otram lasīt pretpadomju skrejlapas, nav izvirzījuši par mērķi to tālāku izplatīšanu, un ka visas norādītās personas savas izcelšanās dēļ nav sociāli bīstamas. Pamatojoties uz norādīto un vadoties pēc Krievijas PFSR Kriminālprocesa kodeksa 204. panta “b” punktu, nolemts turpmāko izmeklēšanu pret lietā Nr. 6785 apsūdzētājiem A. Vulfsonu u. c. pārtraukt, apsūdzētos atbrīvot un lietu nodot “A” nodaļai glabāšanai arhīvā.

Visas apcietinātās personas turētas Latvijas PSR cietumā Nr. 1 Rīgā līdz 06.07.1946, kad tikušas atbrīvotas sakarā ar krimināllietas izbeigšanu pierādījumu trūkuma dēļ. Izejot no cietuma, A. Vulfsons parakstījis kvīti, ka atbrīvojoties saņēmis atbrīvošanas izziņu, pasi un divas fotokartītes; parakstījis vienošanos par informācijas neizpaušanu.

14.09.2000 Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūras prokurors sagatavojis slēdzienu, kurā norādīts, ka:

• kriminālnoziegumus pret civilpersonām un genocīda noziegumus neviena no apsūdzētajām personām nav izdarījusi;
• ārpustiesas nolēmumu 14.09.2000 grozījusi Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūra, nosakot reabilitāciju. Iepriekšminētās personas tikušas reabilitētas saskaņā ar Latvijas Republikas 03.08.1990 likuma “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju” 1. un 2. pantu. [4]

Bijušas nopietnas attiecības ar citu sievieti. Vācu okupācijas laikā attiecībām ar baltvācieti, kuras darbs saistīts ar pārtikas kartītēm, bijis arī praktisks labums. Domājis šķirties no sievas, taču laikā, kamēr izcietis cietumsodu, sieviete nomirusi. Atgriezies ģimenē.                    

Ģimenē saukts par Gustu. Ļoti elegants vīrietis. Viņa iznesību un galantumu augstu vērtējušas Jāņa Vanaga audumu veikala apmeklētājas. Attieksmē pret līdzcilvēkiem – sirsnīgs un iejūtīgs. Labi sapraties ar vedeklu. Irēnes Vulfsones krusttēvs. 

Dzīvojis Rīgā, Pupu (Zāļu) ielā 2, Kalnciema ielā 13, [3] Dammesmuižas (Zentenes) ielā 25; [10] Pļavas ielā 2-31 [10, 11, 23] Ģertrūdes iela 61-18; [6] Aleksandra (Brīvības) ielā 170-11; Krāsotāju ielā 6A-37; Dammesmuižas (Zentenes) ielā 28-1; Rēveles (Tallinas) ielā 60-3; [11] Marijas iela 89-12; [22] Molotova rajonā, Suvorova ielā 89-12. [29]

Pamatojoties uz galvaspilsētas Rīgas Bāriņtiesas 29.08.1939 lēmumu, kā mirušā tēva Kārļa-Teodora Vulfsona mantojuma masas aizgādnis noslēdzis līgumu ar Rīgas pilsētu par virsīpašuma tiesību izpirkšanu uz IV hipotēku iecirknī zemesgrāmatu 475. nodaļā, gruntsgabala 73. grupas Nr. 86 gruntgabalu (Zāļu ielā 4). [6]

Ārstējies 1. Rīgas pilsētas slimnīcā: 27.04.1926-20.05.1926, 18.05.1926-21.05.1926 un 27.05.1926-?. [11]

Miris Rīgā, savā dzīves vietā Suvorova ielā, [29] 61 gada vecumā. Nāves cēlonis: koronāro artēriju skleroze, sirds infarkts. [29] Miris pēkšņi – miegā.

Apbedīts Rīgā, Lāčupes (Lācara) kapsētā.

_______________________________

[A] Attēls uziets brāļa Jura Vulfsona ģimenes arhīvā.

[B] Dokumentā pieļauta kļūda – arests veikts 12.05.1945.

Avoti:

1. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Katlakalna (Katlakaln); 1877-1891 Dzimušie (latviešu, vācu) Katlakalns; 187. kadrs, 3. ieraksts.
2. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Doma (Riga, Dom); 1894-1924 Iesvētītie (vācu); 28. kadrs, 25. ieraksts.
3. https://raduraksti.arhivi.lv: Mājas grāmatas; Rīgas pilsētas; Pupu 02; 9., 11. kadrs.
4. LVA, 1986. f., 2. apr., P-785. l.
5. LVVA, 1376. f. 2. apr., 12508.l, 120. lp. o.p.-121. lp.
6. LVVA, 1615. f., 4. apr., 5880. l.
7. LVVA, 1817. f., 1. apr., 100. l.
8. LVVA, 1817. f., 1. apr., 108. l.
9. LVVA, 1817. f., 1. apr., 123. l., 221. lp.
10. LVVA, 2942. f, 1. apr., 11079. l., 44. lp. o.p.-45. lp.
11. LVVA, 2996. f., 20. apr., 28850. l.
12. Fiziskās kultūras un sporta komitejas pie Latvijas PSR TKP 172.-175. lēmumi. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Ziņotājs = Ведомости Президиума Верхного Совета Латвийской ССР, Nr. 84 (1941, 10. apr.), 7. lpp.
13. Griezītis, L. Biedrību… Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Ziņotājs = Ведомости Президиума Верхного Совета Латвийской ССР, Nr. 111 (1941, 14. maijs), 4. lpp.
14. Latvijas medību sporta savienība uzsāk darbību. Mednieks un Makšķernieks, Nr. 2 (1939, febr.), 44. lpp.
15. Lielā darba apliecinātāji : dižs piemineklis. Rīts, Nr. 77 (1937, 18. marts), 2. lpp.

T.p. arī

Uzvaras laukuma talcenieki (184. turpinājums). Latvijas Kareivis, Nr. 63 (1937, 18. marts), 2. lpp.

16. Mednieks. Mednieku biedrības „Alnis” karoga svinības. Mednieks un Makšķernieks, Nr. 2 (1933, febr.), 58.-59. lpp.

17. Mednieku b-bas „Alnis” dāmu komiteja [Attēls]. Mednieks un Makšķernieks, Nr. 4 (1933, apr.), 114. lpp.

18. Mednieku b-bas „Alnis” valde un rev.[vīzijas] komisija [Attēls]. Mednieks un Makšķernieks, Nr. 4 (1933, apr.), 111. lpp.

19. Mednieku biedrība Alnis.  Sporta Pasaule,  Nr. 568 (1938, 18. nov.), 2. lpp. : ģīm.

20. Mednieku biedrība „Alnis”. Mednieks un Makšķernieks, Nr. 5 (1937, maijs), 198.-199. lpp.

21. Mednieku biedrības „Alnis”... Mednieks un Makšķernieks, Nr. 6 (1938, jūn.), 237. lpp.

22. No NKVD līdz KGB : politiskās prāvas Latvijā 1940-1986 : noziegumos pret padomju valsti apsūdzēto Latvijas iedzīvotāju rādītājs. Rīga : Latvijas Vēstures institūta apgāds,  1999. 855. lpp. ISBN 9984-601-73-0.

23. Rīgas adresu-izziņas grāmata : 1928. gadam ar Latvijas tirdzniecības-rūpniecības uzņēmumu sarakstu = Das Adress-Informationsbuch der Stadt Riga : mit einem Verzeichnis der Handels- u. Industrieunternehmungen Lettlands für das Jahr 1928 = Адресно-справочная книга г. Риги : на 1928 г. с указателем торгово-промышленных предприятий Латвии. Rīga : LETA, 1928. 550. [812.] lpp.

24. Rīgas apgabaltiesas reģistr.[ācijas] nodaļa... Valdības Vēstnesis, Nr. 45 (1930, 24. febr.), 4. lpp.

25. S., J. Par šaušanas sporta attīstību Latvijā. Mednieks un Makšķernieks, Nr. 6 (1934, jūn.), 173.-174. lpp.

26. Вульфсон Август Карлович [tiešsaiste]. [B. v.] : Памяти героев Великой войны 1914-1918, [b. g.] [skatīts 2017-09-03]. Pieejams: https://gwar.mil.ru/heroes/chelovek_gospital1625801/?backurl=%2Fheroes%2F%3Flast_name%3D%D0%92%D1%83%D0%BB%D1%8C%D1%84%D1%81%D0%BE%D0%BD%26first_name%3D%D0%90%D0%B2%D0%B3%D1%83%D1%81%D1%82%26groups%3Dawd%3Aptr%3Afrc%3Acmd%3Aprs%26types%3Dawd_nagrady%3Aawd_kart%3Apotery_doneseniya_o_poteryah%3Apotery_gospitali%3Apotery_spiski_zahoroneniy%3Apotery_voennoplen%3Afrc_list%3Acmd_commander%3Aprs_person%26page%3D1.

27. Вульфсон Август Карлович [tiešsaiste]. [B. v.] : Памяти героев Великой войны 1914-1918, [b. g.] [skatīts 2017-09-03]. Pieejams: https://gwar.mil.ru/heroes/chelovek_donesenie11979297/.

28. Katlakalna ev. lut. draudzes locekļu saraksts (izraksts no draudzes arhīva).

29. Foto un dokumenti no ģimenes arhīva.