Frīdrihs Ketlers

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
06.07.1650
Miršanas datums:
22.01.1698
Papildu vārdi:
Kazimirs Friedrich Kasimir Kettler, Kazimirs, Wir Friedrich Casimir von Gottes Gnaden in Lieftand zu Curland und Semgallen Herzog, Ketler
Kategorijas:
Aristokrāts, Hercogs, Muižnieks, Valdnieks, Valstsvīrs
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Ketleru dinastijas Kurzemes un Zemgales hercogs no 1682.

Hercoga Jēkaba Ketlera dēls.

***

Frīdrihs II Kazimirs Ketlers bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682. gada 10. janvāra līdz 1698. gada 22. janvārim.

Kādu 1697. gada dokumentu Frīdrihs Kazimirs Ketlers parakstīja ar titulu: "No Dieva žēlastības mēs, Frīdrihs Kazimirs, Kurzemes un Zemgales hercogs Livonijā" (vāciski: Wir Friedrich Casimir von Gottes Gnaden in Lieftand zu Curland und Semgallen Herzog

Viņa valdīšanas laikā hercogvalsts zaudēja savu ģeopolitisko stāvokli un kļuva par Zviedrijas, Prūsijas un Krievijas teritoriālo interešu objektu.

Frīdrihs Kazimirs Ketlers dzimis 1650. gada 6. jūlijā Jelgavas pilī hercoga Jēkaba un viņa sievas Brandenburgas princeses Luīzes Šarlotes ģimenē.

Otrā Ziemeļu kara laikā kopā ar ģimeni no 1658. līdz 1660. gadam atradās zviedru gūstā. Vēlāk viņš Vācijā studēja tieslietas un apmeklēja vairāku valdnieku galmus, 1673. gadā bija karadienestā Holandes armijā.

1675. gada 5. oktobrī Hāgā apprecējās ar Nasavas-Zīgenes princesi Sofiju Amāliju un atgriezās dzimtenē.

Pēc tēva nāves 31 gada vecumā Frīdrihs Kazimirs kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogu un enerģiski ķērās pie valsts lietām.

1684. gadā hercoga grāmatiespiedējs Georgs Radeckis Jelgavā sāka iespiest pirmās grāmatas latviešu valodā. Viņa centienus atjaunot valsts saimniecību bremzēja Zviedrijas lielvalsts, kas tajā laikā dominēja Ziemeļeiropā. Piemēram, zviedri ignorēja 1685. gadā izveidoto Kurzemes pastu un turpināja uzturēt savas pasta stacijas hercogistes teritorijā.

Toties Frīdrihs Kazimirs izveidoja galma dzīvi atbilstoši tā laika Rietumeiropas paraugiem. Hercoga zirgaudzētavās bija arābu rikšotāji un oranžērijās audzēja ananāsus. Tika paplašināta Ozolmuižas medību piekūnu audzētava, pie Valguma ezera medību nolūkiem bija ierīkots hercoga zvērudārzs. Viņš pievērsa lielu uzmanību savas galvaspilsētas labiekārtošanai, 1688. gadā Sv. Trīsvienības baznīcai tika uzcelts zvanu tornis, kas ir viens no Jelgavas simboliem līdz pat mūsdienām.

1688. gada nogalē nomira viņa pirmā sieva Sofija Amālija.

1691. gadā hercogs nosvinēja liela vēriena kāzas ar Brandenburgas princesi Elizabeti Sofiju Hoencollernu.

1693. gadā tika nobruģēts Jelgavas tirgus laukums.

Frīdriha Kazimira valdīšanas laikā hercogvalsts tirdzniecība un rūpniecība pagrima un 1693. gadā angļiem tika pārdota Tobāgo kolonija.

1696. gadā Frīdrihs Kazimirs ieplānoja jaunas rezidences celtniecību Jelgavas centrā, ko vēlāk piemēroja hercogienes atraitnes Annas vajadzībām un 1775. gadā pārbūvēja par Akadēmisko ģimnāziju Academia Petrina.

1697. gada pavasarī Frīdrihs Kazimirs Jelgavā uzņēma Krievijas Lielo sūtniecību, kurā bija arī jaunais cars Pēteris, uz kuru Jelgavas galma spožums esot atstājis lielu iespaidu. Jelgavas pilī notika diplomātiskas sarunas par abu valstu sadarbību pret zviedriem, bet jau nākamajā ziemā 1698. gada 22. janvārī hercogs nomira 47 gadu vecumā.

1698. gadā hercoga atraitne Elizabete Sofija sava vīra piemiņai nodibināja ordeni ar devīzi “Fidele, constat et sincere” (“Uzticams, pastāvīgs un atklāts”).

Iespējams, ka 1698. gada sarunu laikā Frīdrihs Kazimirs apsolīja, ka viņa dēls Frīdrihs Vilhelms tiks apprecināts ar kādu no krievu princesēm, jo vadot Rīgas aplenkumu, cars Pēteris I 1709. gadā atkal ieradās Jelgavā, lai vienotos par savas brāļameitas Annas precībām ar troņmantinieku Frīdrihu Vilhelmu.

Bērni no pirmās laulības ar Nasavas-Zīgenes princesi Sofiju Amāliju:

  • Marija Doroteja (1684.-1743.)
  • Eleonora Šarlote (1686.–1748.)
  • Amālija Luīze (1687.-1750.)
  • Kristīne Sofija (1688.-1694.)

Bērni no otrās laulības ar Brandenburgas princesi Elizabeti Sofiju:

  • Frīdrihs Vilhelms (1692.-1711.)
  • Leopolds Kārlis (1693.-1697.)

Avoti: wikipedia.org, jzb.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Jēkabs KetlersJēkabs KetlersTēvs28.10.161001.01.1682
        2Luīze KetlereLuīze KetlereMāte13.09.161729.08.1676
        3Fridrihs III KetlersFridrihs III KetlersDēls19.07.169221.01.1711
        4
        Marija Doroteja fon Brandenburga ŠvedteMeita, Brāļa/māsas meita00.00.168400.00.1743
        5Ferdinands KetlersFerdinands KetlersBrālis01.11.165504.05.1737
        6
        Luīza Elizabete fon HesenMāsa23.08.164616.12.1690
        7Marija Amēlija Anna fon KurlandMarija Amēlija Anna fon KurlandMāsa12.06.165316.06.1711
        8Elisabeth Sophie  of BrandenburgElisabeth Sophie of BrandenburgSieva, Svaine, Brālēns/māsīca05.04.167422.11.1746

        9Frederick William Elector of BrandenburgFrederick William Elector of BrandenburgOnkulis, Sievas/vīra tēvs16.02.162029.04.1688
        10Frederick I of SwedenFrederick I of SwedenBrāļa/māsas dēls17.04.167625.03.1751
        11Albrehts Frīdrihs fon Branderburgs ŠvedtsAlbrehts Frīdrihs fon Branderburgs ŠvedtsBrāļa/māsas dēls, Znots24.01.167221.06.1731
        12Wilhelm VIII von Hessen-KasselWilhelm VIII von Hessen-KasselBrāļa/māsas dēls10.03.168201.02.1760
        13Maximilian  von Hessen-KasselMaximilian von Hessen-KasselBrāļa/māsas dēls28.05.168908.05.1753
        14Marie Louise Hesse-Kassel, LandgravineMarie Louise Hesse-Kassel, LandgravineBrāļa/māsas meita07.02.168809.04.1765
        15Anna Joanovna Ketlere, Anna I, Krievijas imperatoreAnna Joanovna Ketlere, Anna I, Krievijas imperatoreVedekla28.01.169317.10.1740
        16Frederick II Hesse-Homburg, LandgraveFrederick II Hesse-Homburg, LandgraveSvainis30.03.163324.01.1708
        17Charles I Landgrave of Hesse-KasselCharles I Landgrave of Hesse-KasselSvainis, Brālēns/māsīca03.08.165423.03.1730
        18Frīdrihs I  HohencolernsFrīdrihs I HohencolernsSvainis, Brālēns/māsīca11.07.165725.02.1713
        19Vilhelms KetlersVilhelms KetlersVectēvs20.06.157407.04.1640
        20Georg Wilhelm von BrandenburgGeorg Wilhelm von BrandenburgVectēvs13.11.159501.12.1640
        21Sofija KetlereSofija KetlereVecāmāte31.03.158204.12.1610
        22Gothards KetlersGothards KetlersVecvectēvs02.02.151717.05.1587
        23Anna KetlereAnna KetlereVecvecmāte14.10.153304.07.1602

        28.03.1795 | Pēdējais Kurzemes hercogs atkāpjas no troņa

        Kurzemes un Zemgales hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kura no 1562. līdz 1795. gadam iekļāva 3 Latvijas novadus- Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Latgale, jeb Inflantija kā pierobežas teritorija bija tiešā Polijas "kroņa"pārvaldībā un nebija autonoma. Pēc kārtējās "Polijas dalīšanas" Kurzemes pēdējais hercogs Pēteris fon Bīrons iekšēju (muižniecības spiediens) un ārēju (Krievijas draudi+ samaksa par viņa īpašumiem) 1795. gada 28. martā atteicās no troņa. Teritoriju anektēja Krievijas impērija un tika izveidota Kurzemes guberņa. Mēģinājumi atjaunot hercogisti notika 1812. gadā un 1918. gadā.

        Pievieno atmiņas

        Birkas