Frīdrihs I bija Brandenburgas kūrfirsts no tēva nāves 1688. gadā līdz savai nāvei un Prūsijas karalistes pirmais karalis no 1701. gada līdz savai nāvei.

Frīdrihs I pēc tēva nāves kļuva par Brandenburgas-Prūsijas valdnieku.

Valdījums bija personālūnija, kura sastāvēja no divām daļām - Brandenburgas kūrfirstes Svētās Romas impērijas sastāvā un Prūsijas hercogistes ārpus impērijas.

Frīdrihs I centās iegūt prestižo karaļa titulu, bet, pēc spēkā esošajiem Svētās Romas impērijas principiem tās sastāvā drīkstēja būt tikai viens karalis - Bohēmijas.

Tāpēc Frīdrihs I apmaiņā pret atbalstu imperatoram Leopoldam I Karā par Spānijas mantojumu (1701–1714) ieguva tiesības kronēt sevi par "Karali Prūsijā" (König in Preußen). Tas formāli bija iespējams, jo Prūsija nebija Svētās Romas impērijas sastāvā.

Frīdrihs I bija mākslas un zinātnes atbalstītājs.

1696. gadā tika nodibināta Berlīnes mākslas akadēmija, bet 1700. gadā - Prūsijas zinātņu akadēmija.