Sākotnēji tas tika veidots kā specializēts teātris, kurā tiek iestudētas un izrādītas lugas bērniem, bet noteikti ar pareizu ideoloģisku ievirzi. Vēlākos gados tas ir kļuvis par vienu no vadošiem valsts teātriem, kurā strādājuši un bijuši skatītāju iemīļoti ļoti daudzi aktieri.

Īpašs posms teātrī sākas ar talantīgā režisora Ādolfa Šapiro ienākšanu, kurš ir uzvedis daudzas nozīmīgas lugas. 

Pēc neatkarības atgūšanas teātris, diemžēl, pārstāja darboties, bet par tā pēcteci ļoti pamatoti var uzskatīt Rīgas Jauno teātri.

Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris (no 1991. gada Latvijas Jaunatnes teātris) bija Latvijas teātris, kas atradās Rīgā un darbojās no 1941. līdz 1992. gadam. Pēc teātra reorganizācijas 1992. gadā tā telpās uzsāka darbību Jaunais Rīgas teātris.

Vēsture

Teātris tika nodibināts drīz pēc Latvijas PSR nodibināšanas 1941. gadā. Teātra repertuārā pārsvarā bija izrādes bērniem un jaunatnei. Pirmaie teātra režisori bija Rūdolfs Baltaisvilks un Emīlija Viesture. Rūdolfs Baltaisvilks bija arī teātra direktors un galvenais mākslinieciskais vadītājs.

Otrā pasaules kara laikā teātris nedarbojās. Pēc kara tas atsāka darbību. No 1946. gadā teātrī darbojās divas trupas — latviešu un krievu, kurām bija savstarpēji neatkarīgi iestudējumi.

Sākotnēji teātrim savu telpu nebija. 20. gadsimta 40. gadu beigās teātris uzsāka darbu bijušā Latvijas Baptistu draudžu savienības semināra nama telpās Lāčplēša ielā 37, bet 1979. gada 6. februārī Jaunatnes teātra latviešu trupa pārcēlās uz ēku Lāčplēša ielā 25 (kad šīs telpas atbrīvoja Dailes teātris pēc jaunas ēkas uzcelšanas).

Visilgāko laika periodu teātra galvenais režisors bija Ādolfs Šapiro ( darbības laiks 1964—1992).

20. gadsimta 70. un 80. gados tika iestudētas ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem domātas izrādes, no kurām daudzas guva ievērību. Tika iestudētas Alekseja Arbuzova un Gunāra Priedes lugas. Plašu ievērību guva Čehova lugas "Ivanovs" iestudējums 1975. gadā, kā arī 80. gadu izrādes "Trešās impērijas bailes un posts", "Sniegotie kalni", "Rīt bija karš" un "Centrifūga".

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā teātris tika pārdēvēts par Latvijas Jaunatnes teātri.

1992. gadā tas tika reorganizēts un faktiski likvidēts. Pēc tam teātra telpās darbību uzsāka Jaunais Rīgas teātris.

Ādolfa Šapiro vadītais Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris tika iekļauts Latvijas kultūras kanonā.

Galvenie režisori

• 1941 — Rūdolfs Baltaisvilks
• 1945 — Teodors Kurgens
• 1946—1954 — Boriss Praudiņš
• 1955—1959 — Pavels Homskijs
• 1964—1992 — Ādolfs Šapiro

Režisori

• Emīlija Viesture
• Olga Bormane
• Felikss Deičs

Scenogrāfi

• R. Miķelsons
• A. Vinklers

Aktieri (iekavās - darbības gadi)

• Gundars Āboliņš (1982—1988)
• Tālivaldis Āboliņš (1955—1991)
• Māris Andersons (1985—1992)
• Maija Apine (1985—1992)
• Enriko Avots (1976—1992)
• Inta Bankoviča (1976—1992)
• Elvīra Baldiņa (1945—1976)
• Lūcija Baumane (1945—1988)
• Valdis Birģelis (1972—1992)
• Romāns Birmanis (1985—1991)
• Ivars Brakovskis (1977—1992)
• Indra Burkovska (1980—1989)
• Felikss Deičs (1970—1992)
• Jānis Grantiņš (1945—1974)
• Milda Klētniece (1940—1941)
• Dina Kuple (1978—1990)
• Arnis Līcītis (1976—1992)
• Līga Liepiņa (1971—1977)
• Edgars Liepiņš (1951—1989)
• Uldis Pūcītis (1962—1964, 1976—1987)
• Vera Singajevska (1953—1990)
• Imants Skrastiņš (1963—1992)
• Velta Skurstene (1958—1990)
• Anda Zaice (1964—1992)