Vilis Lācis

Cette personne at-elle pas d'images. Cliquez pour ajouter de nouveaux!
Date de naissance:
12.05.1904
Date de décès:
06.02.1966
Durée de vie:
61
PERSON_DAYS_FROM_BIRTH:
43822
PERSON_YEARS_FROM_BIRTH:
119
PERSON_DAYS_FROM_DEATH:
21273
PERSON_YEARS_FROM_DEATH:
58
Noms supplémentaires:
Vilis Lācis, Vilis Lācis, Jānis Vilhelms Lāce, Jahn Wilhelm Lahze, Вилис Матисович Лацис, Вилис Лацис, Вилис Тенисович Лацис
Catégories:
, Communiste, Homme d'État, Membre du Parlement, Membre du gouvernement, Ministre, Organisateur de la répression, Écrivain
Nationalité:
 letton
Cimetière:
Cimetière de la Forêt (Riga)

Vilis Lācis de son vrai nom Jahn Wilhelm Lahze né le 12 mai 1904 à Rīnūži – mort le 6 février 1966 à Riga en Lettonie est un écrivain et homme politique letton. Il est l'auteur d'histoires d'aventures romancées où prédomine la figure d'homme fort rappelant les personnages de Jack London. Plusieurs de ses œuvres ont été adaptées au théâtre et au cinéma. Le premier long métrage parlant letton Fils du pêcheur (lv) fut notamment tourné d'après son roman du même nom.

Après l'occupation des pays baltes, Lācis collaborait activement avec le régime communiste. Ses écrits ont revêtu l'aspect du réalisme socialiste soviétique. Ses efforts lui ont permis une ascension sociale et politique, jusqu'à ce qu'il devienne le chef du Conseil des Ministres de la République socialiste soviétique de Lettonie en 1940. Là encore, il était à l'origine de nombreuses arrestations et déportations de ses compatriotes. Il reste une figure controversée dans l'histoire de la culture lettonne.

Biographie

Jahn Wilhelm Lahze est né à Rīnūži dans la famille d'ouvrier de manutention portuaire Tenis Lahze et sa femme Karlīne Veidemann. Jahn allait à l'école de la paroisse de Daugavgrīva. Lors de la Première Guerre mondiale sa famille s'est exilée dans le Kraï de l'Altaï où le garçon a fait des études au séminaire de Barnaoul. En 1918-1921, il était travailleur saisonnier. Après l'obtention de son diplôme, il est devenu le secrétaire du Selsovet. Ses premières feuilletons sont publiés dans le journal local.

En 1921, de retour dans son pays natal, il travaille comme docker, pêcheur et chauffeur sur les bateaux à vapeur. Il écrit pendant son temps libre. Malgré son statut précaire il cultive l'image d'homme soigné aux bonnes manières, qui lui vaut le surnom de dandy de Vecmīlgrāvis (Vecmīlgrāvja dendijs)

En 1927, Lācis épouse Marija Bute avec qui il aura deux fils: Zigurds en 1928, et Ojārs en 1932.

A partir du 1928 déjà, il collabore avec le 4e Bureau de la Direction générale des renseignements de l'État-Major des forces armées russes et soviétiques dirigé par Ian Berzine.

En 1930, on publie sa nouvelle La Femme (Sieviete) et le romain La bête libérée (Atbrīvotais zvērs). En 1931-1933, Lācis écrit la trilogie Les Oiseaux sans ailes (Putni bez spārniem). Sa carrière est prise en main par l'éditrice des journaux Atpūta et Jaunākās Ziņas Emīlija Benjamiņa. En 1933—1935, alors que Lācis travaille à la bibliothèque no 9 de Riga, son roman Fils du pêcheur (Zvejnieka dēls) est publié dans Jaunākās Ziņas. En 1938, il est officiellement embauché par ce journal.

En 1940, il est élu chef du Conseil des Ministres de la République socialiste soviétique de Lettonie. En 1949, appliquant la politique de répression, avec sa signature il contribue à la déportation des peuples en URSS dans le cadre de l'Opération Priboi. Sa signature a notamment scellé le sort du général Jānis Balodis.

Pendant la Seconde Guerre mondiale, Lācis est évacué à Moscou. Sa famille reste dans l'Oblast de Kirov. Le 19 octobre 1944, Lācis rentre à Riga. Un mois plus tard le tribunal prononce son divorce d'avec Marija Bute. Le 18 novembre 1944, l'écrivain épouse Velta Kalpiņa avec qui il aura également deux fils, Leonīds (1945) et Juris (1946).

En 1946, les partisans nationalistes lettons organisent un attentat contre l'écrivain.

Il devient l'écrivain du peuple de la République socialiste soviétique de Lettonie en 1947.

Lācis aura en tout écrit 20 romans, 58 nouvelles et 6 pièces de théâtre. Il fut récipiendaire du Prix Staline: en 1949, pour l'épopée Tempête (Vētra 1946-1948) et en 1952, pour le roman Vers le nouveau rivage (Uz jauno krastu 1952). On lui décerne l'Ordre de Lénine en 1950, 1954, 1964, 1965.

Il est élu chef du Soviet des nationalités de l'URSS le 20 avril 1954. Il restera à ce post jusqu'au 27 mars 1958. Il était un candidat membre du Comité central du Parti communiste de l'Union soviétique au 19e, 20e et 22e Congrès du Parti communiste de l'Union soviétique, le député du 2e et du 5e Soviet suprême de l'Union soviétique, député de la Saeima.

A partir des années 1950, l'écrivain devient alcoolique. Il développe un diabète sucré qui se complique de troubles de la vision et de gangrène des pieds. Victime de deux attaques cérébrales il cesse pratiquement d'écrire. Vilis Lācis est décédé le 6 février 1966 d’un arrêt cardiaque. Il est inhumé au Cimetière de la forêt à Riga.

La Bibliothèque nationale de Lettonie portait le nom de Vilis Lācis de 1966 jusqu'en 1989.

Bibliographie partielle

Romans
  • La bête libérée (Atbrīvotais zvērs 1930)
  • La ville à cinq étages (Piecstāvu pilsēta 1931)
  • En mer (1931)
  • Les Oiseaux sans ailes (Putni bez spārniem 1932)
  • Le Fils du pêcheur (Zvejnieka dēls 1933—1934)
  • Voyage dans la ville du crépuscule (Ceļojums uz Norieta pilsētu 1933)
  • Idole de la foule (Рūļa elks 1935)
  • Appel des ancêtres (Senču aicinājums 1935)
  • Les Gens masqués (Cilvēki maskās 1936)
  • Terre et mer (Zeme un jūra 1938)
  • Le chemin caillouteux (Akmeņainais ceļš 1937—1938)
  • Vieux nid de marins (Famille Zītars) (Vecā jūrnieku ligzda (Zītaru dzimta), 1936—1938)
  • La Patrie perdue (Pazudusī dzimtene 1940, 1949—1950)
  • Les Forgerons de l'avenir (Nākotnes kalēji 1942)
  • Tempête (Vētra 1946—1948)
  • Vers le nouveau rivage (Uz jauno krastu 1952)
  • Hameau au bord de mer (Ciems pie jūras 1954)
  • Après la tempête (Pēc negaisa 1962).
Nouvelles
  • Karolīna Lapa (1930)
  • La Femme (Sieviete 1930)
  • Dans la tempête de neige (Sniegputenī 1931)
  • Le vieux chauffeur (Vecais kurinātājs 1933)
  • Le Miracle de minuit (Pusnakts brīnums 1933)
  • Aiglon (Vanadziņš 1937)
  • Capitaine Silis (Kapteinis Sīlis 1937)
  • Quatre voyages (Četri braucieni 1937)
  • Le retour du père (Tēva atgriešanās 1932—1940)
  • Eugène (Edžiņš 1942)
  • Aventure en mer (Gadījums jūrā 1942)
  • Les Fils d'Aizpute (Aizputes dēli 1945)
  • Le Sens du devoir (Pienākuma sajūta 1947)

Sources: wikipedia.org, news.lv

Pas de lieux

    loading...

        Rapports

        NomLienDate de naissanceDate de décèsDescription
        1
        Tenis LācisPère03.10.187104.06.1957
        2
        Karlīne LāceMère00.00.188412.04.1963
        3
        Leonīds LācisFils07.10.194500.00.1998
        4
        Edvīns LācisFils11.08.194403.03.2004
        5Zigurds LācisZigurds LācisFils00.00.192800.00.1988
        6Ojārs LācisOjārs LācisFils30.04.193203.10.1940
        7
        Milda LāceSœur00.00.190921.07.1983
        8Marija LāceMarija LāceFemme09.10.190506.02.1959
        9
        Velta LāceFemme18.07.191800.00.2006
        10Miķelis ButeMiķelis ButeBeau-père00.00.187526.08.1946
        11Otīlija ButeOtīlija ButeBelle-mère00.00.188300.00.1960
        12
        Elza KalpiņaBelle-mère13.09.189003.03.1955
        13
        Ligita GaubšteinaBelle-fille00.05.193230.07.1994
        14Mārtiņš ButeMārtiņš ButeBeau-frère17.12.190419.09.1970
        15Voldemārs KalpiņšVoldemārs KalpiņšBeau-frère19.02.191611.02.1995
        16
        Eduards SilmanisBeau-frère00.00.189300.00.1944
        17
        Elmārs BriedisCousin14.02.190826.06.1992
        18Pēteris BriedisPēteris BriedisCousin, De même opinion28.03.190520.12.1982

        04.07.1910 | Rīgā atklāj pieminekli Pēterim I

        Proposez souvenirs

        22.01.1940 | "Splendid Palace" notiek filmas "Zvejnieka dēls" pirmizrāde

        Proposez souvenirs

        17.06.1940 | Red Army of Soviet Union occupies Latvia, Estonia

        Proposez souvenirs

        15.07.1940 | PSRS armijas okupētās Latvijas teritorijā notiek neleģitīmas Tautas Saeimas vēlēšanas

        Tās bija "vēlēšanas bez izvēles",- balsot varēja par vienīgo "Darba tautas bloku". Politiķis Atis Ķeniņš mēģināja iesniegt arī Demokrātiskā bloka sarakstu, ko padomju varas iestādes nepieļāva un ieslodzīja viņu cietumā. Oficiāli vēlēšanās piedalījās 1 155 807 vēlētāji. Nesagaidot vēlēšanu iecirkņu slēgšanu, vēlēšanu komisija paziņoja, ka 97,6% vēlētāju ir nobalsojuši par Darba tautas bloka kandidātiem. Nākamajās vēlēšanās- jau pēc kara,- "nepilnība" tika labota,- vēlēšanās parasti piedalījās virs 99% vēlētāju

        Proposez souvenirs

        30.07.1940 | Uz Maskavu no Rīgas izbrauc delegācija ar lūgumu uzņemt Latviju PSRS sastāvā

        1940.gada 30. jūlijā Rīgas dzelzceļa stacijā svinīgi pavada 20 PSRS marionešu - deputātu delegāciju, kas dodas uz Maskavu ar lūgumu uzņemt Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku Padomju Savienībā.

        Proposez souvenirs

        05.08.1940 | Ar PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR - Latvija tika inkorporēta PSRS sastāvā

        Proposez souvenirs

        25.08.1940 | Latvijas PSR 1. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs V. Lācis

        1940. gada 25. augusts 1959. gada 27. novembris Līdz 1946.g. - Tautas komisāru padome

        Proposez souvenirs

        14.06.1941 | Juuniküüditamine

        Proposez souvenirs

        22.06.1941 | Baltezera krastā tiek noslepkavota grupa latviešu inteliģences

        Proposez souvenirs

        27.06.1941 | Žurnāla "Atpūta" 27.numurs

        Proposez souvenirs

        01.07.1941 | Rīgu okupē vācu karaspēks

        Proposez souvenirs

        02.03.1945 | Latviešu cīņas pret padomju okupāciju. Stompaku (Stampaku) kauja

        Proposez souvenirs

        23.02.1946 | Zūru kauja

        Nevienlīdzīgās cīņas pret padomju otrreizējo okupāciju pēc 2. Pasaules kara ilga līdz pat 1956.-57. g. Viena no šādām kaujām notika Zūru mežniecībā, pie "Vārnu valka", netālu no Dzelzkalnu mežsarga mājām.

        Proposez souvenirs

        14.12.1946 | Komunistiskās partijas izpildstruktūra- VDK iznīcina latviešu mežabrāļu Krēmeru grupu

        1945. gada sākumā partizānos devās tā laika inteliģence, zemnieki, kas Latvijas brīvvalsts laikā bija iekopuši savas saimniecības, patriotiskā jaunatne, kas neizvēlējās ceļu evakuēties uz Rietumiem un pamest dzimto zemi. Cesvaines pusē par partizānu komandieri izvirzījās Kārlis Krēmers, kas devās mežā kopā ar savu tēvu, brāli un māsu. Krēmeru dzimtai piederēja plaša saimniecība un ķieģeļu ceplis. Krēmera grupā ap 40 nacionālo partizānu galvenais mērķis bija nepieļaut padomju varas nostiprināšanos Cesvainē un apkārtējos pagastos. Bruņotā pretošanās padomju režīmam tika sagrauta tikai pēc 9 gadu cīņām. Daudzi nacionālie partizāni tolaik netika apbedīti kapsētā, jo viņus dēvēja par bandītiem.

        Proposez souvenirs

        23.12.1946 | PSRS kara tribunāla prāva pret mežabrāļiem Frišbergu, Tiltiņu, Ikaunieku u.c.

        Proposez souvenirs

        22.03.1947 | LPSR Iekšlietu ministra slepens ziņojums Vilim Lācim par nacionālajiem partizāņiem

        Proposez souvenirs

        17.03.1949 | Īles kauja

        1949. gada 17. martā 24 "mežabrāļi", kas tobrīd atradās bunkurā, izcīnīja savu pēdējo kauju pret 760 vīru lielo PSRS okupācijas spēku- Valsts drošības ministrijas jeb čekas karaspēku. Bojā gāja 15 partizāni, deviņi tika sagūstīti un kopā ar atbalstītājiem izsūtīti uz Sibīriju.

        Proposez souvenirs

        25.03.1949 | Märzdeportationen 1949 im Baltikum

        Die Märzdeportationen 1949 waren Massendeportationen von Einwohnern der baltischen Staaten in entlegene Gebiete der Sowjetunion. Die Verhaftungen fanden vom 25. bis 28. März 1949 statt. Betroffen von den sowjetischerseits „Operation Priboi“ (Brandung, Oперация Прибой) genannten Massnahmen waren etwa 90.000 Menschen. Aufgrund der hohen Sterblichkeitsrate der Opfer wird die Aktion in verschiedenen Publikationen als Genozid eingestuft.[1] In einem Urteil von 2006 bezeichnete der Europäische Gerichtshof für Menschenrechte die Vorgänge als Verbrechen gegen die Menschlichkeit.

        Proposez souvenirs

        24.04.1949 | LPSR IeM A. Eglīša slepens ziņojums par LPSR IeM darbību 1949.gada 25.marta deportāciju akcijas laikā

        Proposez souvenirs

        16.01.1950 | Viļakas pusē kaujā ar čekistu karaspēku gāja bojā 14 A. Plešanova (Boļšaka) grupas nacionālie partizāni

        Proposez souvenirs

        30.10.1956 | Cīņai pret padomju okupāciju legalizējas "Pana" mežabrāļu grupa Cesvaines apkaimē

        Proposez souvenirs

        09.06.1959 | Rīgā ierodas PSKP CK 1. sekretārs. Latvijā tiek uzsākta pastiprināta rusifikācijas programma

        Proposez souvenirs

        27.11.1959 | Latvijas PSR 2. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs J. Peive

        1959. gada 27. novembris- 1962. gada 23. aprīlis

        Proposez souvenirs

        29.12.1959 | LKP CK plēnums 1959.

        Proposez souvenirs

        23.04.1962 | Latvijas PSR 3. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs Vitālijs Rubenis

        1962. gada 23. aprīlis - 1970. gada 5. maijs

        Proposez souvenirs

        12.08.1989 | Daudzsēriju filma Vecā jūrnieka ligzda (Zītaru dzimta)

        Proposez souvenirs

        20.09.2021 | Latviešu filmas "Emīlija. Latvijas Preses karaliene" pirmizrāde

        Proposez souvenirs

        Mots clés