Rainis

Cette personne at-elle pas d'images. Cliquez pour ajouter de nouveaux!
Date de naissance:
11.09.1865
Date de décès:
12.09.1929
Durée de vie:
64
PERSON_DAYS_FROM_BIRTH:
57937
PERSON_YEARS_FROM_BIRTH:
158
PERSON_DAYS_FROM_DEATH:
34560
PERSON_YEARS_FROM_DEATH:
94
Nom de jeune fille de la personne de:
Jānis Pliekšāns
Noms supplémentaires:
Rainis, Райнис, Ivans Hristoforovičs Pliekšāns, Jānis Pliekšāns, Ра́йнис, Я́н(ис) Пли́екшанс, Jānis Pliekšāns , Райніс, Яніс Пліекшанс
Catégories:
, Dramaturge, Député du parlement de Lettonie, Journaliste, Juriste, Ministre, Philosophe, Politicien, Poète, Traducteur, Travailleur théâtre
Nationalité:
 letton
Tomb lieu:
Raiņa kapa vieta
Cimetière:
Rīgas Raiņa kapi

Rainis, pseudonyme de Jānis Pliekšāns (11 septembre 1865 – 12 septembre 1929) - est un écrivain et poète letton, il fut surnommé le « Goethe letton » en raison de l'ampleur de son œuvre.

De famille bourgeoise, il se tourne vers le réalisme révolutionnaire. Il est l'auteur de nombreuses œuvres (poésies, romans et pièces de théâtre) et traductions (notamment Goethe). Il est également avocat et homme politique.

Biographie

Jānis Pliekšāns est né le 11 septembre 1865 sur le domaine "Varslavāni" dans le canton Dunavas en Lettonie. Ses parents Krišjānis (vers 1828–1891) et Dārta (vers 1828–1899) louaient une petite parcelle de terrain à Tadenava, puis ont déménagé dans la région de Daugavpils. Dans la famille il y avait trois enfants : Jānis, Līze (1854-1897) et Dora (1870-1950). Jānis Pliekšāns a commencé ses études à la pension Vilkumiesta chez O.Svenson. Puis, a poursuivi à l'école allemande de Grīva ( Daugavpils) de 1875 à 1879. Au mois de janvier 1880, il est entré au gymnase de Riga à la section classique. A cette époque, il appris le latin et le grecque, a étudié la littérature classique étrangère et a commencé à s'intéresser au folklore letton ainsi qu'à écrire les poésies.

Rainis est diplômé de la faculté juridique de Saint-Pétersbourg où il sera l'ami de Pēteris Stučka. En 1888 et 1889, il travaille dans le tribunal de Vilnius, puis en tant qu'avocat à Jelgava. De 1891 à 1895 il est rédacteur du journal "Dienas Lapa".

En 1896, il passe une courte période à Berlin, puis, travaille comme notaire à Panevėžys, où il est arrêté au mois de mai 1897.

Accusé d'appartenir à l'organisation antigouvernementale le Nouveau Courant (letton : Jaunā strāva), Rainis est écroué à la prison de Liepāja et de Riga. Il est par la suite condamné à cinq ans d'exil à Pskov, puis, à Slobodskoï (1897—1903), où, en 1897, il se marie avec Aspazija (pseudonyme d'Elza Pliekšāne, née Rozenberga), écrivain elle aussi.

Rainis soutient la révolution lettonne de 1905 qui se solde par un échec.

Redoutant de nouvelles persécutions, avec sa femme, il part pour la Suisse le 31 décembre 1905. Le couple s'installe à Lugano. De cette période datent ses pièces Cheval d'or ("Zelta zirgs" 1909), Indulis et Arïa ("Indulis un Ārija" 1912), Chantai-je, dansai-je ("Spēlēju, dancoju" 1915) et la tragédie Joseph et ses frères ("Jāzeps un viņa brāļi" 1906-1914). En 1916, dans son poème Daugava Rainis l'un des premiers parmi les intellectuels de son pays promeut l'idée de Lettonie indépendante.

Son exil durera de 1906 à 1921. Après l'indépendance, il devient ministre de l'éducation de décembre 1926 à janvier 1928, mais il n'atteindra jamais le poste de président qu'il visait.

Il décède des suites d'une maladie cardiaque le 12 septembre 1929. A sa mort, un hommage national lui est rendu. Il est inhumé au cimetière Jaunie kapi de Riga qui, la même année, fut renommé en son nom Raiņa kapi. Une statue a été érigée en son honneur sur l'esplanade de Riga.

Sources: wikipedia.org, news.lv

    loading...

        Rapports

        NomLienDate de naissanceDate de décèsDescription
        1Krišjānis PliekšānsKrišjānis PliekšānsPère00.00.182504.02.1891
        2
        Dārta PliekšāneMère00.00.182800.00.1899
        3Miervaldis OzoliņšMiervaldis OzoliņšFils17.03.192208.05.1999
        4
        Fricis PliekšānsFrère00.00.185700.00.1860
        5
        Kārlis PliekšānsFrère00.00.186200.00.1862
        6Līze PliekšāneLīze PliekšāneSœur00.00.185400.00.1897
        7Dora StučkaDora StučkaSœur27.08.187009.05.1950
        8AspazijaAspazijaFemme16.03.186505.11.1943
        9
        Jēkabs PliekšānsOncle00.00.182700.00.1829
        10
        Lība PliekšāneTante00.00.1833
        11
        Dāvis RozenbergsBeau-père00.00.183220.03.1901
        12Margrieta RozenbergaMargrieta RozenbergaBelle-mère00.00.184029.04.1912
        13
        Nellija OzoliņaBelle-fille23.02.192500.00.2000
        14Doroteja Albertīne RozenbergaDoroteja Albertīne RozenbergaBelle-sœur12.04.187707.07.1925
        15Kristaps Roberts RozenbergsKristaps Roberts RozenbergsBeau-frère26.04.187422.06.1911
        16Zāmuels Jūlijs RozenbergsZāmuels Jūlijs RozenbergsBeau-frère12.04.187729.06.1909
        17Pēteris StučkaPēteris StučkaBeau-frère, Collègue, Compagnon d'étude, Maté parti26.07.186525.01.1932


        18
        Andrejs PliekšānsGrand-père00.00.1788
        19
        Jēkabs GrikovskisGrand-père
        20
        Lība PliekšānsGrand-mère00.00.1796
        21
        Trīne GrikovskaGrand-mère
        22
        Eduards OzoliņšPetit-fils
        23Olga KliģereOlga KliģerePartenaire26.06.189821.09.1990
        24
        Jēkabs PliekšānsGrand-père00.00.175100.00.1814
        25
        Juris GrašosGrand-père00.00.1800
        26
        Miķelis LangeGrand-père00.00.175100.00.1811
        27
        Krists ĶēkutuGrand-père
        28
        Ilze PliekšānsGrand-mère00.00.1767
        29
        Alma Birģele PaegleCousin21.08.187707.08.1949

        05.01.1822 | Iznāk latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" pirmais numurs

        Laikraksts pastāv līdz 1915. gadam, kad Kurzemē Krievijas okupāciju nomaina iebrukusī Vācijas armija

        Proposez souvenirs

        31.05.1897 | — Paņevēžā arestē Jāni Pliekšānu

        Proposez souvenirs

        13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Proposez souvenirs

        19.02.1905 | Labdarības pasākums Kārļa Skalbes atbalstam

        Proposez souvenirs

        03.12.1905 | Latvia was among first countries, where voting rights for women were introduced

        Proposez souvenirs

        18.12.1916 | Tiek dibināts Smoļenskas latviešu teātris

        Proposez souvenirs

        17.04.1920 | Satversmes sapulces vēlēšanas

        Proposez souvenirs

        01.05.1920 | Satversmes sapulces 1. sēde - Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"

        Proposez souvenirs

        06.05.1920 | Latvijā atgriežas dzejnieki Aspazija un Rainis

        Proposez souvenirs

        19.11.1920 | Nodibināts Dailes Teātris

        Proposez souvenirs

        15.02.1922 | Pieņemta Latvijas Republikas Satversme

        Proposez souvenirs

        07.10.1922 | Latvijas Republikas 1. Saeimas vēlēšanas

        Proposez souvenirs

        14.11.1922 | Latvijas Republikas 1. Prezidents. Jānis Čakste tiek ievēlēts par pirmo LR Prezidentu

        Jau 1920. gada 1. maijā Čakste atklāja Satversmes sapulces pirmo sēdi. Tika izvirzīti divi Satversmes sapulces priekšsēdētāja amata kandidāti - Jānis Čakste no pilsoniskajām partijām un Jānis Rainis kā sociāldemokrātu pārstāvis. Satversmes sapulce ar 83 balsīm par savu priekšsēdētāju ievēlēja Čaksti, Rainim iegūstot tikai 48 balsis. Šajā amatā viņš atradās visu Satversmes sapulces darbības laiku.

        Proposez souvenirs

        14.03.1923 | Krišjāņa Barona bēres

        Proposez souvenirs

        06.11.1925 | Latvijas Republikas Valsts Prezidents. Jānis Čakste tiek atkārtoti ievēlēts par LR Prezidentu

        Proposez souvenirs

        25.11.1925 | Latvijas Republikas 2. Saeimas vēlēšanas

        Proposez souvenirs

        19.12.1926 | Latvijas 10. Ministru kabinets. M. Skujenieka 1. valdība

        Marģera Skujenieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1926. gada 19. decembra līdz 1928. gada 23. janvārim. To galvenokārt veidoja sociāldemokrātu partijas. Tā kā valdības veidošanā un atbalsta sarunāšanā aktīvi piedalījās Mordehajs Nuroks, to mēdz saukt arī par Nuroka valdību.

        Proposez souvenirs

        25.11.1928 | Latvijas Republikas 3. Saeimas vēlēšanas

        Proposez souvenirs

        26.05.1929 | Rainis atklāja pieminekli rakstniekam Augustam Deglavam Meža kapos Rīgā, pieminekļa autors Kārlis Jansons

        Proposez souvenirs

        11.09.1965 | Esplanādē atklāj Raiņa pieminekli

        Piemineklis veltīts Raiņa simtgadei. Okupācijas laikā- Esplanāde bija pārdēvēta par "Komunāru laukumu"

        Proposez souvenirs

        13.09.2018 | Raiņa "Pūt, Vējiņi" pirmizrāde Nacionālajā teātrī

        Proposez souvenirs

        08.08.2023 | Armands Puče: Nacionālā teātra nacionālās īpatnības jau 100 gadus: Jo vairāk naudas tiek dots, jo mazāk viņi saprot, no kurienes tā nāk

        Proposez souvenirs

        Mots clés