Gustavs Zemgals

Cette personne at-elle pas d'images. Cliquez pour ajouter de nouveaux!
Date de naissance:
12.08.1871
Date de décès:
06.01.1939
Date enterrement:
11.01.1939
Durée de vie:
67
PERSON_DAYS_FROM_BIRTH:
55789
PERSON_YEARS_FROM_BIRTH:
152
PERSON_DAYS_FROM_DEATH:
31170
PERSON_YEARS_FROM_DEATH:
85
Noms supplémentaires:
Gustavs Zemgals, Gustavs Zemgals, Gustavas Zemgalis, Густавс Земгалс, Ґуставс Земґалс
Catégories:
, Agent publicitaire, Capitaine, Député du parlement de Lettonie, Homme d'affaires, Journaliste, Juriste, La figure publique, Membre du Première Seconde Guerre mondiale, Ministre, Officier de l'armée, Président, Soldat
Nationalité:
 letton
Cimetière:
Cimetière de la Forêt (Riga)

Gustavs Zemgals (né le 12 août 1871, Džukste – 6 janvier 1939, Riga) est un politicien letton et le 2e président de la République.

Zemgals est né à Džukste en Lettonie. Il entre à l'école primaire dans la paroisse de Saka, et plus tard, il continue son éducation à Riga au Nikolai Gymnasium. Il effectue alors des études de droit et est diplômé de l'université de Moscou en 1899. Il retourne en Lettonie et il devient un avocat, un éditeur de journal et un activiste politique.

En 1904, durant la Guerre russo-japonaise, Zemgals est mobilisé et envoyé au front, où il reste un an et demi puis il est promu au rang de capitaine.

Arès son retour en 1905, Zemgals est l'un des créateurs d'un journal libéral "Jaunā Dienas Lapa" et il devient l'éditeur du journal. Il est aussi l'éditeur du journal qui succède au Jaunā Dienas Lapa : Mūsu Laiki (Notre Temps). En juillet 1907, il exécute une sentence du tribunal de Riga selon laquelle il doit arrêter de travailler 3 mois pour son travail dans le Mūsu Laiki. Après cela, Zemgals fonde le parti démocrate letton. Entre 1912 et 1914, Zemgals travaille aussi pour le magazine Domas.

Quand la Première Guerre mondiale commenea, Zemgals est une nouvelle fois mobilisé et initialement assigné dans une division d'infanterie en Lituanie mais il est ensuite envoyé en Finlande. À son retour à Riga, Zemgals est élu maire de Riga le 23 avril 1917. En automne 1917, le conseil provisoire de Riga l'élit de nouveau maire de la ville. À ce moment-là, il est membre du parti démocrate-radical letton.

En 1918, Zemgals participe au conseil national provisoire de Lettonie, où il s'occupe de la question de l'occupation du territoire letton. En tant que membre du parti radical-démocrate letton, il devient le second député du Tautas Padome, représentant tous les partis politiques et organisations lettonnes. Durant la réunion du 18 novembre 1918 du Tautas Padome, il déclare l'indépendance de la Lettonie. Le 3 décembre 1918, il est réélu maire de Riga.

Quand les bolchéviques s'emparent du pouvoir et envahissent la Lettonie, le Tautas Padome envoie Jānis Čakste et Zemgals à l'étranger pour représenter les intérêts lettons. Čakste, Zemgals et plusieurs autres personnes du gouvernement partent à Copenhague sur un navire de guerre britannique mais Zemgals rentre en Lettonie deux mois plus tard, où il relance le Tautas Padome, mais il est arrêté par l'armée allemande.

Plus tard, il devient membre du parlement letton (Saeima) en tant que membre du Parti démocratique du centre (Demokratiska Centra Partija) et il est ministre dans plusieurs gouvernements. En 1927, à la mort de Jānis Čakste, il est élu président de la République. Durant sa présidence, il influe très peu sur l'élaboration des lois par le Saeima. De plus, il amnistie 648 personne pendant sa présidence. En 1930, il ne se représente pas pour un second mandat.

Après la présidence, Zemgals continue ses activités politiques et il est élu député au Saeima où il devient membre des commissions des Affaires étrangères, des Finances, et de l'Industrie. Entre 1931 et 1932, il est aussi ministre des Finances.

Durant les années 1930, Zemgals publie des articles dans le journal Jaunākās Ziņas.

Le 6 janvier 1939, Zemgals meurt à Riga. En 1990, un monument est construit à Džūkste, sa ville natale.

Sources: wikipedia.org, Rīgas dome, news.lv, DD, biographien.lv

Des endroits

Images Titre Lien De À La description Langues
1Luterāņu baznīca, PāvilostaLuterāņu baznīca, Pāvilostalv

    loading...

        Rapports

        NomLienDate de naissanceDate de décèsDescription
        1Pauls ZemgalsPauls ZemgalsFils15.04.191116.06.1977
        2Anna ŪdreAnna ŪdreFille25.06.190903.05.1999
        3Emīlija ZemgalsEmīlija ZemgalsFemme00.00.188007.07.1928
        4Aleksandrs ŪdrisAleksandrs ŪdrisGendre18.01.190216.10.1978
        5Daila ZemgalsDaila ZemgalsBelle-fille31.12.190926.06.2004
        6Juris ŪdrisJuris ŪdrisPetit-fils00.00.193202.09.1977
        7Verners TepfersVerners TepfersParent éloigné09.10.189322.11.1958

        01.01.1885 | Maskavā sāk iznākt "Zinības un rakstniecības mēnešraksts "Austrums""

        Akadēmiskās vienības “Austrums” aizsākumi meklējami 19. gs. 60. gados - “pirmās latviešu tautiskās atmodas” laikmetā. Maskavā un Pēterburgā, arī Tērbatā (Tartu) un Rīgā 19. gs. vidū jau darbojās dažādu Krievijas apgabalu studentu vienības un radās arī nacionālie studentu pulciņi. Maskavā ar laiku izauga arī latviešu studentu pulciņš, kas nebija oficiāla organizācija un kura sākums ir cieši saistīts ar jaunlatviešu ideologa Krišjāņa Valdemāra vārdu, kurš 1867. g. ieradās Maskavā. Tieši jaunlatviešu studentu pulciņa darbībā meklējami “Austruma” gara un centienu sākumi, kur dzima un veidojās latviešu atmodas laikmeta ideoloģija. Laikā līdz 80. gadiem Maskavā ieradās arī Kr. Barons, Fr. Treilands-Brīvzemnieks, Kr. Kalniņš, J. Krīgers-Krodznieks, A. Bandrēvičs, J. Velme un citi. 1885. g. Maskavā sāka iznākt žurnāls “Austrums” J. Velmes vadībā. Minētās personas aktīvi darbojās un kļuva par latviešu inteliģences kodolu Maskavā.

        Proposez souvenirs

        02.01.1905 | Siege of Port Arthur ended

        Proposez souvenirs

        27.05.1905 | The Battle of Tsushima

        Proposez souvenirs

        28.07.1914 | World War I

        Proposez souvenirs

        13.08.1917 | Pirmās demokrātiskās Rīgas Domes vēlēšanas

        Proposez souvenirs

        29.11.1917 | Nodibināta Latviešu Pagaidu Nacionālā padome

        Latviešu Pagaidu Nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu Nacionālā padome (LNP), bija 1917. gada 29. novembrī Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija. Savā pirmajā sesijā tā pieņēma deklarāciju par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales latviešu apriņķos. 1918. gada 11. novembrī Vācija bija sakauta Rietumu frontē. LNP šajā dienā vienlaicīgi saņēma tā saukto "Balfūra notu", kurā tika atzīta LNP un Latvijas Republikas neatkarība.

        Proposez souvenirs

        30.01.1918 | Soļi Latvijas neatkarības ceļā. Latvija un Igaunija pasludina savu neatkarību no Padomju Krievijas

        1917. gada 16. novembrī izveidotā Latviešu Nacionālā Padome 30. novembrī pasludināja Latvijas autonomiju, bet 1918. gada 30. janvārī deklarēja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali.

        Proposez souvenirs

        17.11.1918 | Latvijas Tautas padomes izveidošana

        Tiek izveidota arī Pagaidu valdība, kuru vienbalsīgi uzdod vadīt Kārlim Ulmanim

        Proposez souvenirs

        18.11.1918 | Jour de l'Indépendance en Lettonie

        Proposez souvenirs

        10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena

        10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.

        Proposez souvenirs

        30.11.1919 | The Latvian National Theatre

        Proposez souvenirs

        19.03.1921 | Dibināta Latvijas Republikas advokatūra

        Proposez souvenirs

        19.06.1921 | Latvijas 2. Ministru kabinets. Z.A. Meierovica 1. valdība

        19.6.1921.-19.6.1922

        Proposez souvenirs

        20.07.1922 | Latvijas 3. Ministru kabinets. Z. A, Meierovica 2. valdība

        Zigfrīda Annas Meierovica vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1922. gada 20. jūlija līdz 1923. gada 26. janvārim

        Proposez souvenirs

        07.10.1922 | Latvijas Republikas 1. Saeimas vēlēšanas

        Proposez souvenirs

        08.04.1927 | Latvijas Republikas 2. prezidenta ievēlēšana. Gustavs Zemgals

        Proposez souvenirs

        28.05.1929 | Gustavs Zemgals ierodas oficiālā vizītē Stokholmā, kur tiekas ar karali Gustavu V

        Proposez souvenirs

        09.04.1930 | Latvijas Republikas 3. prezidents Alberts Kviesis

        Proposez souvenirs

        03.10.1931 | Latvijas Republikas 4. Saeimas vēlēšanas

        Proposez souvenirs

        06.12.1931 | Latvijas 14. Ministru kabinets. M. Skujenieka 2. valdība

        Marģera Skujenieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1931. gada 6. decembra līdz 1933. gada 23. martam

        Proposez souvenirs

        02.02.1932 | Rīgā noslēgts Latvijas - Krievijas neuzbrukšanas līgums

        Latvijas Republikas Prezidents un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Centrālā Izpildu Komiteja, pamatodamies uz 1920.gada 11.augustā starp Latviju un Krievijas Sociālistisko Federatīvo Padomju Republiku noslēgto Miera līgumu, kas spēkā visā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības teritorijā un kura visi noteikumi negrozāmi un uz visiem laikiem paliek par nesatricināmu pamatu Augsto līdzēju pušu attiecībās... ...vienojās par sekojošo:

        Proposez souvenirs

        22.05.1937 | 1937. gada 22. maijā notika Ķeguma spēkstacijas pamatakmens ielikšana un iesvētīšana.

        Proposez souvenirs

        Mots clés