Viktors Avotiņš ir dzimis 1947. gadā Ludzā

Bērnību pavadījis Cirmas pagastā pie vecvecākiem.

Skolas gaitas uzsācis Rundāles pamatskolā, kur māte strādāja par skolotāju

1961. gadā ģimene pārceļas uz Suntažiem.

1966. gadā beidzis Suntažu vidusskolu

1972. gadā beidzis Rīgas Civilās aviācijas institūtu. Strādājis par inženieri programmētāju Civilās aviācijas automatizēto vadības sistēmu zinātniski-pētnieciskā institūtā Rīgā.

1970. gados Viktors Avotiņš aktīvi darbojās komjaunatnē,

No 1975. līdz 1978.g. bijis Rīgas pilsētas Maskavas rajona komjaunatnes otrais sekretārs.

Avotiņš ir strādājis vairākos preses izdevumos: bijis laikraksta "Literatūra un Māksla" atbildīgais sekretārs un redaktora vietnieks, žurnāla "Daugava" atbildīgais sekretārs un galvenā redaktora vietnieks, laikraksta "Latvijas Jaunatne" redaktora vietnieks.

Latvijas Tautas Frontes (LTF) organizēšanas iniciators, kurš šo ideju izteicis viens no pirmajiem, taču pēc J. Petera ierosinājuma, Avotiņa priekšlikums neguva tūlītēju virzību, bet tikai pēc tam, ka "padomju radošās inteliģences" nomenklatūra to bija saskaņojusi ar Komunistiskās partijas un tai pakļautās VDK vadību.

No 1989. līdz 1990. gadam bijis Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs; vairākus gadus Avotiņš ieņēma Rakstnieku savienības priekšsēdētāja posteni.

Atmodas laikā Avotiņš bija viens no Tautas frontes idejas autoriem un organizētājiem.

Bijis 1., 2., un 3. sasaukuma LTF Domes loceklis.

1989. gadā Avotiņš tika ievēlēts PSRS Tautas deputātu kongresā no 311. Ogres vēlēšanu apgabala. Strādājis PSRS reorganizācijas komisijā.

Piedalījās arī Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanās 1990. gadā, bet ievēlēts netika.

Bijis laikraksta "Jaunā Avīze" galvenais redaktors; no 1998. gada darbojas laikrakstā "Neatkarīgā Rīta avīze".

Precējies. Meita

***

Draugs,Viktor! Paldies par katru brīdi kopā. Mūžībai jāsagaida Tevi, rēķinoties, ka daudz daudz daudz jau esi sapratis dzīvojot te, uz zemes, tā liecina ieraksts "Facebook".

Tautas frontes ideju Latvijā pirmais pieminēja Viktors Avotiņš, Radošo savienību plēnumā 1988.gada jūnija sākumā publiski ierosinot radīt organizāciju ar nosaukumu “Latvijas Tautas fronte”. Tautas frontes ideja pieder juridisko zinātņu doktoram Borisam Kurašvili, kurš to publiskoja 1988. gada martā.

Pats Viktors Avotiņš atceras:

“Manā dzīvoklī sacerējām papīru [iniciatīvas vēstuli], kurš bija domāts Radošo savienību Plēnumam un kura pēdējais teikums bija: „Rakstnieku savienība uzņemas šīs Tautas demokrātiskās frontes iniciatora lomu. Un es domāju, ka tādu dzīvokļu bija desmitiem – vienkārši mēs bijām tuvāk publicitātes iespējām nekā tie pārējie.”

Tā ka Tautas frontes vārdu pirmoreiz pateica:

• Viktors Avotiņš,
• Jānis Baltvilks,
• Uldis Bērziņš,
• Sarmīte Ēlerte,
• Guntars Godiņš,
• Rolands Kalniņš,
• Rudīte Kalpiņa,
• Aleksandrs Kiršteins,
• Dzintra Krievāne,
• Andrejs Linkēvičs,
• Aleksandrs Maļcevs,
• Inese Paklone,
• Jānis Rukšāns,
• Artūrs Snips,
• Valdis Šteins,
• Egils Zirnis.

***

Dzejoļu krājumi

• Apiet loku, Rīga: Liesma, 1979;
• Taupīšanās, Rīga: Liesma, 1982;
• Lēzenā mūžība, Rīga: Liesma, 1986.

Tulkojumi

• M. Mamardašvili, Domātprieks, Rīga: Spektrs, 1994,
• F. Ņeznanskis, Asinsatriebība, Rīga: Kontinents, 2000