Ita Kozakeviča

Please add an image!
Birth Date:
03.07.1955
Death date:
28.10.1990
Burial date:
03.11.1990
Length of life:
35
Days since birth:
25107
Years since birth:
68
Days since death:
12206
Years since death:
33
Patronymic:
Jerzy (Juris)
Person's maiden name:
Ita Marija Kozakeviča
Extra names:
Kozakēviča, Kazakēviča, Kozakevica, Kozakiewicz
Categories:
Linguist, MoP, Latvia, Order of the Three Stars (Latvia), Politician, Public figure, victim
Nationality:
 latvian, pole
Cemetery:
Rīgas Miķeļa kapi

Ita Marija Kozakeviča (1955. gada 3. jūlijs — 1990. gada 28. oktobris) bija Latvijas poļu filoloģe, žurnāliste un sabiedriska darbiniece. LR Augstākās Padomes deputāte.

Ita Kozakeviča 1973. gadā absolvēja Rīgas Anrī Barbisa 11. vidusskolu, bet 1981. gadā — Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti franču filoloģijas specialitātē. Strādājusi izdevniecībās un redakcijās par tulkotāju, redaktori un žurnālisti.

I. Kozakeviča prata runāt latviešu, krievu, poļu, franču, spāņu, vācu, lietuviešu, baltkrievu, ukraiņu un mazliet gruzīnu   valodās.

Atmodas sākumā Kozakeviča bijusi Latvijas poļu kultūras draugu biedrības valdē, pēc tam ievēlēta par jaundibinātās Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāju. Viņa bija viena no Latvijas PSR Tautu foruma organizētājām 1988. gada decembrī, vēlāk kļuva par Latvijas nacionālo kulturas biedrību asociācijas priekšsēdētāja vietnieci.

Latvijas Tautas frontes 2. kongresā 1989. gadā ievēlēta par tās Domes valdes locekli. Nākamajā gadā ievēlēta LR Augstākajā Padomē, kļuvusi par Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētāju, vadījusi amnestijas lietu izskatīšanu, bijusi AP Prezidija locekle. Piedalījusies poļu skolu organizēšanā. 1990. gada jūnijā Cēsis kļuvusi par gada "Sievieti Latviju".

1990. gada 28. oktobrī, apmeklējot Itāliju un Vatikānu Vispasaules ārzemju poļu biedrību konferences ietvaros, Ita Kozakeviča noslīka, peldot Tirēnu jūrā pie Gaetas pilsētas.[3] Viņu apglabāja Rīgas Miķeļa kapos. Pēc viņas nāves Rīgas Poļu vidusskola tika pārsaukta par Rīgas Itas Kozakevičas Poļu vidusskolu, bet desmit gadus vēlāk Polijas valdība piešķīra Itai valsts augstāko apbalvojumu - Komandora Krustu ar Nopelnu ordeņa Zvaigzni.

Miķeļa kapos ir izaudzis divmetrīgs piemineklis. Tēlniece Ligita Franckeviča-Ulmane veidojusi tam metu, akmeņkalis Ojars Breģis to iemiesojis sarkanā granītā. Pakājē iekalti vārdi: Nenāciet raudāt, nāciet spēkus smelties!

GRĀMATA; "Zvaigznei tikai stunda", Armands Melnalksnis, 2004.g.

Ita Kozakeviča piedzima 1955. gada 3. jūlijā Rīgā. Viņas tēvs pēc tautības bija polis, bet māte — latviete. Pirmoreiz precējusies ar poli Staņislavu Rišardu Lipecu. Otrreiz aprecējusies ar matemātiķi Induli Strazdiņu, kurš pēc dzīvesbiedres nāves viņas vietā ievēlēts par AP deputātu.

wikipedia

google

ITA KOZAKEVIČA   Pievienoja importer Ce, 01/01/1970 - 03:00

filoloģe, sabiedriska un valsts darbiniece, aktīvi piedalījusies Atmodas notikumos

In memoriam

Dzimusi 1955. g. 3. jūlijā Rīgā. Tēvs - polis, māte -latviete. Gājusi bojā 1990. g. 28. oktobrī Itālijā (Gaetā) Vispasaules ārzemju poļu biedrību konferences laikā. Apglabāta Rīgā, Miķeļa kapos. Beigusi Rīgas A. Barbisa 11. vidusskolu (1973.g.), pēc tam LVU Filoloģijas fakultāti franču filoloģijas specialitātē (1981. g.). Strādājusi izdevniecībās un redakcijās (līdz 1990. gada aprīlim - laikraksta "Daiļrade" redakcijā) par tulkotāju, redaktori un žurnālisti. Atmodas sākumā bijusi Latvijas poļu kultūras draugu biedrības valdē, pēc tam ievēlēta par jaundibinātās Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāju. Viena no Latvijas PSR Tautu foruma organizētājām 1988. gada decembrī, pēc tam kļuvusi par Latvijas nacionālo kulturas biedrību asociācijas priekšsēdētāja vietnieci. LTF II kongresā ievēlēta par LTF Domes valdes locekli (1989. g.). Pēc ievēlēšanas LR AP (1990. g.) kļuvusi par Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētāju, vadījusi amnestijas lietu izskatīšanu, bijusi AP Prezidija locekle. Piedalījusies poļu skolu organizēšanā. 1990. gada jūnijā Cēsis kļuvusi par gada "Sievieti Latviju".

Avots: "4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju". Dr. habil. Tālava Jundža redakcijā. Fonds Latvijas Vēsture. 2000. 2000.gada augusts

Vecāki: Juris (Jerzy) Kozakevičs, krāsotājs un Rita Kozakeviča dz.Līdaka, grāmatvede.

 

No places

    loading...

        Relations

        Relation nameRelation typeBirth DateDeath dateDescription
        1Juris KozakēvičsJuris KozakēvičsFather00.02.1994
        2
        Indulis StrazdiņšHusband31.03.193400.00.2001

        07.10.1988 | Notiek tautas manifestācija «Par tiesisku valsti Latvijā" Mežaparkā

        Submit memories

        08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte

        Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.

        Submit memories

        10.12.1988 | Latvijas PSR Tautu forums

        Submit memories

        06.02.1989 | LTF lietošanā tiek piešķirta ēka Vecrīgā

        1989.gada 6.februārī ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu LTF (Latvijas Tautas Fronte) lietošanā tiek piešķirta ēka Vecpilsētas ielā 13/15. Vēl viens piemērs, kā izpildvara netieši sāka dot atbalstu sabiedrības pilsoniskai aktivitātei ceļā uz neatkarības atjaunošanu.

        Submit memories

        18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas

        Submit memories

        04.05.1990 | Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana

        Submit memories

        28.09.2023 | Filmas "Mana brīvība" pirmizrāde

        Submit memories

        Tags