Fēlikss Cielēns bija Latvijas jurists, politiķis, rakstnieks un sabiedrisks darbinieks.

Bijis Latvijas ārlietu ministrs (1926—1928), kā arī Satversmes sapulces un visu četru pirmskara Saeimu deputāts.

LSDSP biedrs 1904.g.

Fēlikss Cielēns piedzima Ādažu pagastā.

Izglītību ieguvis Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzijā.

1903. gadā uzsācis darboties sociāldemokrātu pagrīdes biedrībās.

1904. gadā iestājies LSDSP.

Bijis aktīvs 1905. gada revolūcijas dalībnieks, sacīja runas, kā arī bija viens no organizatoriem. Piedalījies vairākās kaujās.

1906. gadā, nepiedaloties tiesas procesā, tika aizmuguriski notiesāts uz nāvi. Tā paša gada janvārī kopā ar Marģeru Skujenieku un Voldemāru Salno tika arestēts. Atbrīvots par naudu. Bijis propagandists Rīgas un Pēterburgas sociāldemokrātu organizācijās.

No 1906. līdz 1910. gadam studējis Pēterpils Universitātes Juridiskajā fakultātē.

Pēc tam vairākus semestrus mācījies Sorbonnā.

 1910. gadā devies uz Rietumeiropu, dzīvojis Briselē, Bernē, Parīzē un citās pilsētās. Lietojot dažādus pseidonīmus (F. Cinis, Cis F. Cns, u.c.) veidojis rakstus par starptautisko politiku laikrakstos "Arodnieks", "Jaunā Dienas Lapa", "Jaunais Vārds", "Domas", u.c.[1]

1917. gada rudenī atgriezies no emigrācijas un ieradies Pēterburgā.

1918. gadā pārcēlies uz Sibīriju, kuras Latviešu Nacionālā padome viņu nosūtīja uz Parīzi piedalīties Latvijas delegācijas sastāvā Parīzes miera konferencē.

Atgriezies 1919. gada augustā. Kādu laiku strādājis Ārlietu ministrijā par padomnieku. LSDSP deleģēja Cielēnu darbam Tautas padomē — Latvijas Republikas pagaidu parlamentā.

1920. gadā ievēlēts Satversmes sapulcē. Darbojies ārlietu, juridiskajā un Satversmes komisijā.

1922. gadā ievēlēts 1. Saeimā, kur darbojies ārlietu, juridiskajā, kā arī publisko tiesību un valsts pārvaldes iekārtas komisijā.

1925. gadā ievēlēts 2. Saeimā, darbojies izglītības, organizācijas, kā arī publisko tiesību un valsts pārvaldes iekārtas komisijā.

1928. gadā ievēlēts 3. Saeimā, darbojies ārlietu, Centrālajā vēlēšanu, juridiskajā, kā arī publisko tiesību un valsts pārvaldes iekārtas komisijā.

1931. gadā ievēlēts 4. Saeimā, darbojies ārlietu, Centrālajā vēlēšanu, juridiskajā, mandātu, publisko tiesību, kā arī sodu likuma komisijā.

1923. gadā bija ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica biedrs ar balstiesībām Pauļuka valdībā.

1926. gadā kļuvis par ārlietu ministru Marģera Skujenieka vadītajā valdībā.

Pēc Ulmaņa apvērsuma, Fēliksam Cielēnam atrodoties Parīzē, Kārlis Ulmanis 1939.gadā atņēma viņa Latvijas pavalstniecību.

Tādējādi Cielēns ar ģimeni bija spiests palikt trimdā Francijā. Otrā pasaules kara laikā Cielēns ar ģimeni atgriezās Latvijā.

Vācu okupācijas laikā viņš piedalījās Latvijas Centrālās padomes — nacionālās pretestības kustības centra — darbībā.

1944. gada maijā devies trimdā uz Zviedriju.

1964. gada 10. jūlijā Stokholmā miris. 2001. gadā Cielēns kopā ar sievu tika pārapbedīts Raiņa kapos.

Meita Izabella dzīvoja Zviedrijā.

***

* 1888. II 07. Ādažu pag.; S. Maijs dz. Eliass  + 1964. VII 10.

                1906/1910. Pēterburgas Universitātes tieslietu zinību students,

                1904/1905. Kaujinieku organizācijā,

                1905. notiesāts uz nāvi,

                1905/1910. nelegāli dzīvo Pēterpilī,

                1910/1917. emigrācijā, „Cīņas” līdzstrādnieks,

                1917/1918. Laikrakstu „Strādnieku Avīzes” līdzstrādnieks Valkā,

                1918. žurnālu „Laika Domas” un „Brīvā Latvija” redaktors Pēterpilī,

                1918. XI 11. - 1920. IV 09. Tautas padomes loceklis, Latvijas 

                                sociāldemokrātiskā strādnieku partija,

                1920. IV 18. – 1922.XI 07. Satversmes sapulces deputāts, Latvijas 

                                sociāldemokrātu strādnieku partija,

                1922. X07. – 1925. X 03. Saeimas I deputāts, Latvijas sociāldemokrātiskā 

                                strādnieku partija,

                1923. Ārlietu ministra biedrs,

                1924. Latvijas delegācijas loceklis Tautas Savienības kongresā,

                1925. X 03. – 1928. X 06. Saeimas II deputāts, Latvijas sociāldemokrātiskā 

                                strādnieku partija,

                1926. XII 17. - 1928. I 20. ārlietu ministrs,

                1928. X 06. – 1931. X 03. Saeimas III deputāts, Latvijas sociāldemokrātiskā 

                                strādnieku partija,

                1931. X 08. – 1934. V 15. Saeimas IV deputāts, Latvijas sociāldemokrātu 

                                strādnieku partija,

                1933/1934. Latvijas sūtnis Francijā, Spānijā un Portugālē,

                1934/1941. izslēgts no Latvijas pilsonības, trimdā Francijā,

                1941/1944. Latvijas Centrālās padomes loceklis,

                1944/1964. Zviedrijā.

                Avots:       “Tautas padomes stenogrammas”, R., 1925.;

                                „Latvijas satversmes sapulces stenogrammas”, R., 1925.;

                                „L.R. Saeimas stenogrammas”, R., 1922., 1925., 1928., 1931.;

                                “Latvijas darbinieku galerija”, R., 1929.