Vairāk nekā 160 zinātnieku, kultūras darbinieku un uzņēmēju vēstulē aicinājuši Latviju uzņemt bēgļus, klāsta viena no vēstules autorēm Olga Procevska.

Ar patosu Latvijas sabiedrībai ne tikai vēstulē, bet arī reklāmas kampaņā tika klāstīts, ka Latvijas sociāldemogrāfiskajā situācijā 250 bēgļu (vēstules tapšanas brīdī jau bija skaidrs, ka tie ir kārtējie meli sabiedrībai un ka patiesais imigrantu skaits, ko nezin kāpēc sauc par bēgļiem, ir daudzkārt lielāks) uzņemšana ir jāuzlūko nevis kā apdraudējums, bet gan kā "vienreizēja iespēja" Latvijai.

Tā, kā minēts vēstulē, uzskata, vairāk nekā 160 zinātnieku, radošo darbinieku, uzņēmēju, reliģisko konfesiju un citu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, kas šonedēļ parakstījuši Valsts prezidentam, Ministru prezidentei, Kultūras ministrei un Saeimas frakcijām adresētu atklāto vēstuli. Varas elite gan parasti par t.s. pilsonisko sabiedrību sauc personas, kuras tieši vai netieši saistītas ar varas partijām un odiozā (arī par tiesāta finanšu afēristu dēvētā) Sorosa vārdā nosaukto fondiem un NVO, kurus nez kāpēc galvenokārt finansē no valsts budžeta.

Vēstulē atbildīgās iestādes ir aicinātas nākt klajā ar detalizētu pasākumu plānu imigrantu uzņemšanai un integrācijai, kas sniegtu šiem cilvēkiem iespēju uzsākt jaunu dzīvi Latvijā, apgūstot latviešu valodu, iekļaujoties Latvijas sabiedrībā, strādājot pašiem un radot darba vietas citiem. Tāds plāns nav redzēts arī 2 gadus pēc šīs vēstules parakstīšanas.

Vēstules parakstītāji aicina valdību regulāri iepazīstināt sabiedrību ar šī plāna īstenošanu, tādējādi mazinot Latvijas pilsoņu vidū valdošo satraukumu un bažas. Vēstules autori un atbalstītāji nezin kāpēc ir ignorējuši faktus, ka 25 neatkarības gados tiem tā arī nav izdevies integrēt lielu daļu jau Latvijā esošo migrantu, t.sk. nepilsoņu, kā arī gadiem ilgi mākslīgi ir uzturēta un veidota krieviski runājošo vide kā naidīga Latvijai. 

Vēstules autori entuziasma pilni aicina Latvijas politiķus izturēties atbildīgi, izvairīties no bēgļu stigmatizēšanas un nemēģināt celt savu popularitāti, manipulējot ar bailēm no nezināmā.

"...Mēs lūdzam politiskās partijas atgādināt saviem biedriem un sekotājiem, ka Latvijā neviens cilvēks nedrīkst tikt diskriminēts ādas krāsas, reliģiskās piederības, seksuālās orientācijas vai tautības dēļ..."

Ar patiesu patosu vēstules beigās izskan apgalvojums, ka

"Tas ir mūsu spēkos – ar labvēlīgu attieksmi un saprātīgu rīcību padarīt Latvijā uzņemtos bēgļus par mūsu labākajiem sabiedrotajiem. Mēs aicinām Latvijas pašvaldības, uzņēmējus un visus līdzpilsoņus novērtēt ieguvumus, ko varētu sniegt saskarsme ar citām kultūrām. Mēs ceram, ka pratīsim būt atvērti pret citādo, tādējādi kļūstot bagātāki savās kultūras pieredzēs un plašāki savā redzeslokā. Mēs lūdzam nenovērtēt par zemu iespēju, ka, uzņemot bēgļus un nodrošinot tiem labvēlīgus apstākļus, Latvijas valsts varētu iegūt izcilus mūziķus, arhitektus, zinātniekus un biznesa līderus. Jo dots devējam atdodas."

Atliek gaidīt izcilos mūziķus, arhitektus, ārstus, biznesa gigantus to 350 000 tautiešu vietā, kuri bija spiesti no Latvijas emigrēt. Pagaidām Eiropā populistiskā (ar atbilstošiem līdzekļiem nenodrošināta drošības, izglītības u.c. iestāžu) kampaņveidā uzņemtās imigrantu "kopienas" vai indivīdi sevi piesaka ar neslēptu ticības partizāņu karu, turklāt, nereti tādi ir ne tikai tikko iebraukušie, bet jau Eiropā dzimušie "apintegrētie" migrantu bērni.

Vēstules pilns teksts: 

Latvijas Republikas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim
Latvijas Republikas Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai0
Latvijas Republikas Kultūras ministrei Dacei Melbārdei

Latvijas Republikas Saeimas frakcijām

Bēgļu uzņemšana – nevis apdraudējums, bet iespēja Latvijai

Tikai pagājušā gada laikā no Latvijas aizbraukuši vairāk nekā 22 tūkstoši cilvēku – aptuveni 2000 katru mēnesi. Mēs esam pārliecināti, ka šādā situācijā uzskatīt divos gados paredzēto 250 bēgļu uzņemšanu par apdraudējumu ir absurdi. Turklāt ne tikai tāpēc, ka šo cilvēku skaits ir niecīgs, bet arī tāpēc, ka jaunu cilvēku piesaiste ir iespēja Latvijas attīstībai.

Katrs, kurš pabijis ekonomiskās migrācijas vissmagāk skartajos Latvijas laukos, zina, kā izskatās tukšie ciemati, kur teju vienīgais stabilais darbs ir pašvaldības organizētie "algotie pagaidu sabiedriskie darbi", ko tautā joprojām dēvē par "simtlatnieku programmām". Katrs, kurš pazīstams ar biznesa loģiku, zina, ka uzņēmēji vēlas ieguldīt savus līdzekļus tikai reģionos ar attīstības potenciālu. Katrs, kurš ārpus Rīgas mēģinājis nolīgt celtniekus, laukstrādniekus vai citus šķietami vienkāršo darbu darītājus, zina, cik grūti ir atrast uzticamus darbiniekus. Katram, kurš zina, kā veidojas Latvijas pensiju sistēma, ir skaidrs, ka nākotnē būs nepieciešams vairāk strādājošu cilvēku, kas spēs nodrošināt vecumdienas šībrīža 30-gadniekiem.

Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāju labklājības vārdā jaunu spēku piesaistīšana Latvijas ekonomikai ir neizbēgama. Tikpat neizbēgama realitāte ir arī bēgļu kustība. Migrācija no noteiktiem pasaules reģioniem pastiprinās gan bruņotu konfliktu, gan klimata pārmaiņu izraisītā resursu trūkuma dēļ. Bēgļu situācija ir starptautiska problēma un Latvijai kā starptautiskās sabiedrības loceklei šīs problēmas risināšanā ir un būs jāpiedalās. Pašlaik šo slogu ir spiestas nest jaunattīstības valstis un dažas Eiropas Savienības valstis. Latvijai, kas kopš 2000. gada Eiropas fondu finansējumā saņēmusi gandrīz sešus miljardus eiro, ir jāspēj dot pretī vismaz tik daudz kā mājas dažiem simtiem kara, bada un nabadzības apdraudētu cilvēku.

Mēs aicinām Latvijas Ministru kabinetu un citas atbildīgās iestādes nākt klajā ar detalizētu pasākumu plānu bēgļu uzņemšanai un integrācijai. Plānu, kurš, mācoties no citu valstu pieredzes un kļūdām, sniegtu šiem cilvēkiem iespēju uzsākt jaunu dzīvi Latvijā, apgūstot latviešu valodu, iekļaujoties Latvijas sabiedrībā, strādājot pašiem un radot darba vietas citiem. Mēs aicinām valdību regulāri iepazīstināt sabiedrību ar šī plāna īstenošanu, mazinot Latvijas pilsoņu vidū valdošo satraukumu un bažas.

Mēs aicinām Latvijas politiķus izturēties atbildīgi, izvairīties no bēgļu stigmatizēšanas un nemēģināt celt savu popularitāti, manipulējot ar bailēm no nezināmā. Mēs lūdzam politiskās partijas atgādināt saviem biedriem un sekotājiem, ka Latvijā neviens cilvēks nedrīkst tikt diskriminēts  ādas krāsas, reliģiskās piederības, seksuālās orientācijas vai tautības dēļ.

Tas ir mūsu spēkos – ar labvēlīgu attieksmi un saprātīgu rīcību padarīt Latvijā uzņemtos bēgļus par mūsu labākajiem sabiedrotajiem. Mēs aicinām Latvijas pašvaldības, uzņēmējus un visus līdzpilsoņus novērtēt ieguvumus, ko varētu sniegt saskarsme ar citām kultūrām. Mēs ceram, ka pratīsim būt atvērti pret citādo, tādējādi kļūstot bagātāki savās kultūras pieredzēs un plašāki savā redzeslokā. Mēs lūdzam nenovērtēt par zemu iespēju, ka, uzņemot bēgļus un nodrošinot tiem labvēlīgus apstākļus, Latvijas valsts varētu iegūt izcilus mūziķus, arhitektus, zinātniekus un biznesa līderus. Jo dots devējam atdodas.

Avots: 

http://www.satori.lv/article/vairak-neka-160-cilveku-atklata-vestule-aicina-novertet-beglu-uznemsanas-sniegtas-iespejas-latvijai

*

Vēstuli parakstījušas sekojošas personas:

1. Una Bergmane, vēsturniece
2. Olga Procevska, uzņēmēja
3. Gustavs Strenga, vēsturnieks
4. Helmuts Caune, filozofijas maģistrs, redaktors
5. Ansis Dobelis, biedrības "Progresīvie" vadītājs
6. Kaspars Zellis, vēstures doktors, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks

Savu atbalstu vēstulei izteikuši:

1. Lolita Tomsone, Žaņa Lipkes memoriāla direktore
2. Kaspars Kļaviņš, vēstures un starpkultūru menedžmenta profesors, Emirates College of Technology in Abu Dhabi
3. Edgars Engīzers, vēsturnieks
4. Ilze Oļehnoviča, angļu filoloģe, Daugavpils Universitātes pasniedzēja
5. Alise Zariņa, reklāmas tekstu autore, režisore
6. Ieva Brante, juriste
7. Sergejs Ušakovs
8. Emīls Klotiņš
9. Jūlija Dibovska
10. Arvis Kolmanis, rakstnieks
11. Igors Gubenko
12. Ilze Jaunberga, māksliniece
13. Valdis Tēraudkalns, LU Teoloģijas fakultātes profesors
14. Carl Biörsmark, Integration Coach, Sweden
15. Jāna Jēruma-Grīnberga, bīskape emerita
16. Veiko Spolītis, tautas priekšstāvis 12. Saeimā
17. Kristīne Želve
18. Eva Ikstena
19. Inese Runce, LU FSI vadošā pētniece
20. Laima Graždanoviča
21. Katrīna Daugule, Latvijas Kultūras akadēmijas studente
22. Eva Eglāja-Kristsone
23. Gints Knoks
24. Elīna Meiere, sociālo mediju projektu vadītāja
25. Guntars Rēboks
26. Pēteris Cedriņš, rakstnieks, tulkotājs
27. Ilmārs Šlāpins, interneta žurnāla "Satori" galvenais redaktors
28. Jānis Strods
29. Marija Golubeva, politikas analītiķe
30. Ieva Lešinska-Geibere, tulkotāja, publiciste
31. Baiba Rubess
32. Alise Rupeka
33. Jānis Ķīnasts, pilsētplānotājs-vietradis
34. Ieva Garda-Rozenberga, folkloriste, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece
35. Metjū Matīss Kots, vēsturnieks, latviešu bēgļu pēctecis
36. Ieva Raubiško
37. Inga Gaile, dzejniece
38. Lauris Bokišs
39. Agnese Gaile-Irbe, filologs
40. Māra Pinka, Latvijas Universitātes lektore
41. Pauls Bankovskis
42. Andra Neiburga, rakstniece
43. Ulvis Zirnis
44. Inese Zinovska
45. Zane Peneze
46. Dmitrijs Krupņikovs
47. Una Bērziņa
48. Santa Mičule, mākslas zinātniece
49. Lauris Gundars, režisors
50. Jānis Ķirpītis
51. Rolands Puhovs, reklāmas aģentūras vadītājs
52. Dāvis Kaņepe
53. Anete Konste, publiciste
54. Elizabete Lukšo, interneta žurnāla "Satori" ziņu redaktore
55. Kristīne Zamurajeva
56. Toms Jansons, vecākais programmētājs
57. Lelde Caune, investīciju projekta vadītāja
58. Vents Vīnbergs, arhitekts, publicists
59. Agnese Rutkēviča, dramaturģe
60. Edgars Raginskis
61. Kaspars Vanags
62. Diāna Zamurajeva
63. Mārtiņš Vaivars, "infogr.am" finanšu direktors, "QUO tu domā" valdes loceklis
64. Kārlis Langins, feļetonists
65. Iveta Kažoka
66. Rūdolfs Mazurs
67. Roberts Rubenis
68. Ljeta Putāne
69. Krišjānis Bušs
70. Dmitrijs Golubevs
71. Roberts Bernans
72. Gunārs Božis
73. Mārtiņš Vaivods
74. Anita Reitere
75. Madara Peipiņa
76. Gatis Priede, sabiedriski aktīvs pilsonis
77. Artjoms Uršuļskis
78. Maija Upeniece
79. Toms Zariņš, vēstures students
80. Edgars Lapiņš, "Skeptiskās biedrības" līdzdibinātājs un vadītājs, kritiskās domāšanas pasniedzējs
81. Ivars Neiders, RSU Humanitāro zinātņu katedras docents
82. Daina Bērziņa
83. Jānis Egliņš
84. Madara Ventiņa
85. Reinis Tukišs, pavārs
86. Dagnija Strīķe, medicīnas statistiķis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, studente
87. Vents Sīlis
88. Sabīne Brice
89. Fricis Vilnis, arhitekts
90. Evelīna Ozola
91. Dzintars Kalniņš
92. Liene Linde, kinorežisore
93. Toms Bergmanis, doktora grāda kandidāts, Edinburgas universitāte
94. Ingmārs Freimanis, bezdarbnieks
95. Zuzanna Runkovska
96. Dace Dzenovska, sociālantropoloģe, Oksfordas Universitāte
97. Juris Pūce, politiķis
98. Anda Godlinska, Oldenburgas Universitates Humanitāro un sabiedrības zinātņu fakultātes doktorante
99. Santa Remere, tulkotāja
100. Baiba Fromane
101. Ieva  Rozentāle, akadēmiskā pētniece un lektore
102. Igors Vatoļins, biedrības "Eiropas Krievu iniciatīva" valdes priekšsēdētājs
103. Kārlis Apinis
104. Elizabete Anna Rūtens, Latvijas Republikas pilsone
105. Jānis Ķirpītis
106. Madara Rutkeviča, literāte, dramaturģe
107. Liene Kupča, mārketinga komunikācijas eksperte
108. Gundega Evelone, māksliniece, neliela uzņēmuma vadītāja
109. Marta Elīna Martinsone, režisore
110. Viesturs Radovics, žurnālists
111. Jānis Viļums
112. Zanda Zālīte
113. Rita Laima Bērziņš, rakstniece, tulkotāja
114. Dāvis Plotnieks, ekonomists un mārketinga speciālists
115. Agnese Naudiša
116. Aldis Kaufmanis
117. Dmitrijs Oļehnovičs, Daugavpils Universitātes pasniedzējs
118. Kārlis Vērpe, filozofijas doktors
119. Boris Ginzburg, pasniedzējs, Universidad Carlos III de Madrid
120. Gatis Vectirāns
121. Baiba Renerte
122. Jānis Radiņš
123. Elīna Brasliņa, ilustrators
124. Mārtiņš Ķeņģis
125. Evelīna Ozola, arhitekte un urbāniste
126. Viktorija Aizkalna
127. Edgars Jēkabsons
128. Marija Assereckova
129. Roberts Putnis (Mozaika)
130. Mārtiņš Kossovičs, uzņēmējs (Mozaīka)
131. Anete Vanaga
132. Iļja Ļenskis, vēsturnieks
133. Jānis Bērziņš, ekonomists
134. Ingrīda Blūma
135. Anastasija Mežecka, Edinburgas universitātes ierēdne, tulkotāja
136. Marta Kreituse
137. Andis A. Bluķis, uzņēmējs
138. Krists Ozoliņš, podnieks
139. Kaspars Blekte, laborants
140. Karlis Robert Celms, Chef/Owner Zoste/SpridEats foodtruck
141. Liesma Ose
142. Indulis Svīķis, IT konsultants
143. Edmunds Vanags, psihologs
144. Dāvids Vikmanis, IT speciālists
145. Ieva Pirksta, RSU medicīnas studente
146. Marta Rikša, politikas pētniece, Sabiedriskās politikas centrs "Providus"
147. Ilze Ķīķere, reklāmas projektu vadītāja
148. Baiba Fromane, juriste
149. Līga Irbe, vēsturniece
150. Ieva Bergmane
151. Sergejs Gubins, ekonomists, Bocconi University
152. Kaspars Zālītis, cilvēktiesību aktīvists
153. Ainārs Sauka
154. Anne Sauka
155. Ilze Naudiša
156. Linda Lapiņa, psiholoģe, Roskildes Universitātes doktorantūras studente
157. Ivo Briedis, scenārists
158. Inese Ejugbo, biedrības "Zvannieku Mājas" juriste
159. Marta Bergmane
160. Ilze Klimaševska
161. Olga Cara, pētniece
162. Liene Ķeķere
163. Paula Glubinska
164. Pauls Daija, filologs

Starp citu, tā arī netika atklāts, cik šī kampaņa izmaksāja un kas to finansēja.
Nez kāpēc, Baiba Fromane ir atbalstījusi šo kampaņu divreiz.