Roberts Ancāns (1919. gada 11. novembris — 1982. gada 1. janvāris) bija Latviešu leģiona virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieku krusta kavalieris.

Roberts Ancāns dzimis 1919.gada 11.novembrī Latvijā, Ludzas apriņķa Tilžas pagastā. Mācījies brāļu Skrindu pamatskolā un vienu gadu Aglonas ģimnāzijā.

1938.gadā absolvējis Kārsavas pilsētas ģimnāziju  Tā paša gada rudenī uzsācis studijas Latvijas Universitātes tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, tautsaimniecības nodaļā.

1939.gada rudenī brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, lai kļūtu par kara juristu.

Šo nodomu izjauc Latvijas okupācija 1940.gadā.

1941.gadā, sākoties Vācijas un PSRS karam, brīvprātīgi piesakās latviešu bruņoto formējumu rindās.

1941.gada oktobrī 16.Zemgales policijas bataljona sastāvā devies uz austrumu fronti kā vada seržants.

1941/1942 gada ziemā Holmas ielenkumā, Veļikajas upes krastos pirmo reizi ievainots. Pēc ārstēšanās nosūtīts uz virsnieku kursiem, pēc kuru beigšanas kā Latviešu leģiona leitnants piedalījies kaujās pie Ļeņingradas, Volhovas purvos, pie Ostrovas un Kurzemes cietoksnī. Vairākas reizes ievainots un apbalvots.

1944.gada ziemassvētku kauju laikā Kurzemes cietoksnī, Ancāna komandētā 19.divīzijas kaujas skola, pie Lestenes stacijas triju dienu ielenkuma kaujās ar kājnieku ieročiem iznīcināja 14 padomju tankus.

Par šajā kaujā parādīto varonību Robertu Ancānu 1945.gada janvārī apbalvoja ar vācu armijas augstāko militāro apbalvojumu- Bruņinieka pakāpes dzelzs krustu.

1945.gada februārī organizējot Latvijas pagaidu valdību (Latvijas nacionālā komiteja), par vienu no delegātiem, pārstāvot leģiona 19.divīziju, tika izraudzīts arī Roberts Ancāns.

Ģenerālis Rūdolfs Bangerskis viņu iecēla par valdības pils komandantu. Valdības mītne bija paredzēta Ēdoles pilī.

1945.gada marts/aprīlī, sestajā Kurzemes lielkaujā, pie Blīdenes dzelzceļa stacijas Ancānu astoto reizi ievaino. Ievietots Liepājas kara slimnīcā.

1945.gada 8.maijā ar vācu mīnu kuģi devies uz Vāciju. Karu beidzis virsleitnanta dienesta pakāpē.

Vācijā sākumā apmeties uz dzīvi Bādverishofenē (Badwoerishofen), pēc tam Neištatē (Neustadt) un beidzot Augsburgā. Neištatē bijis administrators IRO (International Refugee Organization- Starptautiskajā bēgļu organizācijā) kara invalīdu pārskološanas centrā, kur arodus apguvuši vairāk nekā 300 latviešu un igauņu kara invalīdu.

1950.gadā pārcēlies uz Augsburgu, kur pildījis Latviešu komitejas priekšsēža un latviešu tautskolas (pamatskolas un ģimnāzijas) pārziņa pienākumus.

1955.gadā Hamburgā atjaunojoties Latvijas kara invalīdu apvienības darbs, Ancānu ievēlēja par tās vadītāju, šo amatu viņš pildīja 15 gadus.

1955.gadā ieceļojis ASV un apmeties Ņujorkā. Tur strādājis kompānijā Otis elevators par tehnisko zīmētāju. Aktīvi piedalījies kara veterānu atpūtas nama Rota un Brāļu kapu izbūvē.

Roberts Ancāns miris 1982.gada 1.janvārī Ņujorkā. Apbedīts Ņujorkas štatā, Katskiļu brāļu kapos.

Roberts Ancāns bija latviešu studentu korporācijas Lacuania (1938-II) biedrs.