Ukraina pasludina neatkarību no Krievijas Impērijas

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
1Personu saraksts
Notikumi:
26Notikumu saraksts
Datums:
29.06.1917
Papildu lauki

Pēc Februāra revolūcijas Kijevā 1917. gada 17. martā tika nodibināta Ukrainas Centrālā Rada, kas pēc Oktobra revolūcijas 1917. gada 20. novembrī pasludināja autonomas Ukrainas Tautas Republikas izveidi.

Savukārt Harkovā 1917. gada 25. decembrī sanākušais 1. Visukrainas padomju kongress pasludināja Ukrainas Strādnieku, zaldātu un zemnieku padomju deputātu republikasizveidi. Pēc tam, kad Padomju Krievijas valdība pieteica ultimātu Ukrainas Tautas Republikas valdībai, tā 1918. gada 25. janvārī deklarēja Ukrainas Tautas Republikas neatkarību no Krievijas un noslēdza separtātu miera līgumu ar Centrālajām lielvalstīm. Pēc Brestļitovskas miera līgumanoslēgšanas Padomju Krievija apņēmās tūlīt slēgt mieru ar Ukrainas Tautas Republiku un atzīt šīs valsts miera līgumu ar četru valstu savienību. Padomju armija atkāpās no Ukrainas teritorijas, 1918. gada 29. aprīlī ar Vācijas atbalstu Pavlo Skorpadskis gāza Ukrainas Tautas Republikas valdību un pasludināja Ukrainas valsts (ukraiņu: Украї́нська держа́ва) izveidi Vācijas protektorātā.

Pēc tam, kad 1918. gada 16. oktobrī Austroungārijas ķeizars Kārlis I parakstīja manifestu par impērijas pārveidi suverēnu nacionālo valstu savienībā, 19. oktobrī Ļvovā tika pasludināta Rietumukrainas Tautas Republika (ukraiņu: Західноукраїнська Народна Республіка), kuras valdība Polijas karaspēka uzbrukuma dēļ 21. novembrī no Ļvovas atkāpās uz Ternopoli. Pēc Novembra revolūcijasvācu armija tika atvilkta no Ukrainas un 14. decembrī Kijevu ieņēma Ukrainas Tautas Republikai lojālas karaspēka vienības. 1919. gada 22. janvārī Kijevā noslēdza līgumu par Rietumukrainas apvienošanos ar Ukrainas Tautas Republiku. Savukārt 3. Visukrainas padomju kongresā Harkovā 1919. gada 10. martā izsludināja Ukrainas Sociālistiskās Padomju Republikas (Ukrainas SPR) izveidi. Līdz 1919. gada jūlijam Polijas, Rumānijas un Čehoslovākijas armijas ieņēma gandrīz visu Rietumukrainas teritoriju un to sadalīja starp šīm valstīm, bet Sarkanā Armija ieņēma lielāko daļu pārējās Ukrainas teritorijas. Ukrainas Tautas Republikas Direktorijas priekšsēdis Simons Petļura kontrolēja vienīgi Podoliju (tagad Vinnicas apgabals). Deņikina komandētās Dienvidkrievijas Brīvprātīgo armijas ofensīvas rezultātā Sarkanā armija 1919. gada augustā-septembrī atkāpās no Ukrainas, bet pēc uzvaras Orlas-Kromu operācijā 1919. gada decembrī atkal atguva Harkovu, Kijevu un tagadējo Doņeckas apgabalu.

Ukrainas Tautas Republikas valdība 1920. gada 21. aprīlī noslēdza militāru savienību ar Polijas Republiku un kopīgi uzsāka lielu uzbrukuma operāciju Kijevas virzienā, ko ieņēma 7. maijā. 1920. gada 12. jūnijā Sarkanā Armija trešo reizi ieņēma Kijevu un, turpinot uzbrukumu rietumu virzienā, pakļāva visu Ukrainas teritoriju, izņemot Galīciju. Pēc uzvaras kaujā pie Varšavas 1920. gada augustā Polijas armija devās pretuzbrukumā un ieņēma Ukrainas rietumu daļu līdz Žitomirai. 1920. gada 10. novembrī Ukrainas Tautas Republika tika likvidēta, bet tās valdība turpināja darbību trimdā.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Kijevas centrā mēģināts uzspridzināt automašīnuKijevas centrā mēģināts uzspridzināt automašīnu23.06.2017lv, ru
2
200,000 rumāņu protesta mītiņi Bukarestē pret Rumānijas politiķu korupciju01.02.2017lv
3Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
4Krievijas mediji publicējuši "melno sarakstu" ar personām, kuras atbalsta UkrainuKrievijas mediji publicējuši "melno sarakstu" ar personām, kuras atbalsta Ukrainu19.08.2014lv, ru
5Plaši nemieri Kijevā sakarā ar iestāšanās līguma ES apturēšanu (tiešraide)Plaši nemieri Kijevā sakarā ar iestāšanās līguma ES apturēšanu (tiešraide)01.12.2013de, en, fr, he, lt, lv, pl, ru
6Budapeštas memorandsBudapeštas memorands05.12.1994en, lv, pl
7Ukrainas referendumā vairāk kā 90% nobalso par neatkarību no PSRSUkrainas referendumā vairāk kā 90% nobalso par neatkarību no PSRS01.12.1991lv
8Ukraina deklarē neatkarību no PSRSUkraina deklarē neatkarību no PSRS24.08.1991en, lv, pl
9Rumānijas demokrātiskā revolūcija. Demonstranti ieņem Komunistiskās partijas centrālo komiteju Rumānijas demokrātiskā revolūcija. Demonstranti ieņem Komunistiskās partijas centrālo komiteju 22.12.1989lv, pl
10Rumānijā sākās sacelšanās pret komunistisko režīmuRumānijā sākās sacelšanās pret komunistisko režīmu16.12.1989lv, pl, ru
11Varšavas Pakta valstis izsaka ultimātu ČehoslovākijaiVaršavas Pakta valstis izsaka ultimātu Čehoslovākijai16.07.1968lv, pl
12Neatkarību no Apvienotās Karalistes iegūst Jaunkurzeme - bijušās Kurzemes kolonija (1639.-1693.gadā) Tobago. Izveidojas  Trinidada un TobagoNeatkarību no Apvienotās Karalistes iegūst Jaunkurzeme - bijušās Kurzemes kolonija (1639.-1693.gadā) Tobago. Izveidojas Trinidada un Tobago31.08.1962lv
13PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Pavēle N 0078-22 par visu ukraiņu izsūtīšanu no UkrainasPSRS genocīds pret nekrievu tautām. Pavēle N 0078-22 par visu ukraiņu izsūtīšanu no Ukrainas22.06.1944lv
14
Operācija "Wienec" ("Vainags")07.10.1942en, lv, pl
15Atriebjoties par Golodomoru Ukrainas nacionālists Mikola Lemiks nogalina padomju konsulāta Ļvovā darbinieku Alekseju MajlovuAtriebjoties par Golodomoru Ukrainas nacionālists Mikola Lemiks nogalina padomju konsulāta Ļvovā darbinieku Alekseju Majlovu21.10.1933lv, pl
16Jozefs Pilsudskis iecelts par Polijas augstāko militāro vadoni un Valsts pagaidu Priekšnieku. Polijas neatkarības dienaJozefs Pilsudskis iecelts par Polijas augstāko militāro vadoni un Valsts pagaidu Priekšnieku. Polijas neatkarības diena11.11.1918en, lv, pl
17Cara "baltā armija" sagūsta pirmo Sarkanās armijas pusē pārgājušo ģenerāli- Aleksandru fon TaubiCara "baltā armija" sagūsta pirmo Sarkanās armijas pusē pārgājušo ģenerāli- Aleksandru fon Taubi02.09.1918lv, ru
18Krievijas "februāra revolūcija". Nikolajs II atsakās no troņaKrievijas "februāra revolūcija". Nikolajs II atsakās no troņa02.03.1917lv
19Kurzemē, Rīgā, Rīgas apriņķī izsludina kara stāvokliKurzemē, Rīgā, Rīgas apriņķī izsludina kara stāvokli23.01.1915lv
20Krievijas cars Aleksandrs II apstiprina Krievijas ģērboni - divgalvaino ērgliKrievijas cars Aleksandrs II apstiprina Krievijas ģērboni - divgalvaino ērgli11.04.1857lv, ru

Karte

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Pavlo SkoropadskyiPavlo Skoropadskyi03.05.187326.04.1945en, ru
    Birkas