Rumānijā sākās sacelšanās pret komunistisko režīmu

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
2Personu saraksts
Notikumi:
32Notikumu saraksts
Datums:
16.12.1989
Papildu lauki

Divdesmitā gadsimta astoņdesmito gadu beigās, atšķirībā no citām Austrumeiropas valstīm, Rumānijā nebija notikusi pat daļēja "destaļinizācija", nerunājot jau par citur aizsākto Gorbačova "perestroiku". 

Čaušesku pie varas Rumānijā atradās kopš 1965. gada, kad kļuva par Komunistiskās partijas ģenerālsekretāru, bet 1967. gadā arī par oficiālu valsts vadītāju.

Nikolaje Čaušesku savas valdīšanas sākumā guva tautas atbalstu par neatkarīgu nacionālās politikas kursu, atklāti apstrīdot PSRS dominanci pār Rumāniju un praktiski izbeidzot Rumānijas dalību Varšavas pakta militārajā aliansē.

Tomēr iekšpolitikā Čaušesku pieturējās pie stingra komunistiskā kursa un varas centralizācijas. Viņa slepenpolicija uzturēja kontroli pār vārda brīvību un medijiem, un nepieļāva nekādu disidentismu vai opozīciju. Čaušesku piekopa personības kultu, kā arī svarīgos valsts amatos iecēla savu sievu Elenu un citus ģimenes locekļus.

Lai atmaksātu milzīgo ārējo parādu, ko valsts iekrāja neveiksmīgos rūpniecības projektos, 1982. gadā Čaušesku deva rīkojumu eksportēt gandrīz visu Rumānijā saražoto lauksaimniecības un rūpniecības produkciju un ieviesa stingrus taupības pasākumus. Tas noveda pie ārkārtēja pārtikas, degvielas, enerģijas, medikamentu un citu ikdienas nepieciešamības preču trūkuma, dramatiski pasliktinot dzīves līmeni valstī.

1989. gada novembrī, pēc 24 gadiem amatā, Rumānijas Komunistiskās partijas kongresā "kā ierasts", uz nākamajiem 5 gadiem pēc kārtas tika ievēlēts Nikolaje Čaušesku. 

1989. gada 16. decembrī Rumānijas drošības policija apcietināja kādu ugāru garīdznieku, un tas kļuva par iemeslu strādnieku dumpim Timišoaras pilsētā. N. Čaušesku, kurš bija atgriezies no vizītes Irānā, vērsās pie tautas ar ierasto komunistu propagandu, taču šoreiz tas neiedarbojās pat uz drošības dienestiem.

1989. gada 17. decembrī tika atklāta uguns pa protestētājiem. Nākamajās dienās demonstrācijām pievienojās arvien jauni cilvēki, arī rūpnīcu strādnieki, kurus valdība sūtīja palīgā demonstrantu izdzenāšanai. Rietumu raidstacijas, kuras informēja par asiņainiem mēģinājumiem apturēt Timišoaras strādnieku sacelšanos, strauji mainīja Rumānijas visu slāņu noskaņojumu, tāpēc demonstrācijas sākās arī citās pilsētās. 

1989. gada 21. decembrī galvaspilsētā Bukarestē tika sarīkots "spontāns Čaušesku atbalsta mītiņš", kura dalībniekus Rumānijas līderis uzrunāja no Centrālkomitejas ēkas balkona. Uzruna, kurā tika slavēti sociālisma sasniegumi, nosodīti notikumi Timišoarā, saucot tos par ārēju spēku mēģinājumu pakļaut un sadalīt valsti, tika translēta televīzijā.

Nicolae Ceausescu LAST SPEECH (english subtitles) 1/2

Tomēr labi plānotais mītiņš, uz kuru bija savesti strādnieki ar karogiem un Čaušesku ģīmetnēm uz plakātiem, lai radītu iespaidu par plašu tautas atbalstu vadonim, pārvērtās par protesta demonstrāciju. Cilvēkus nomierināt nepalīdzēja arī Čaušesku paziņojums, ka no 1. janvāra tiks paceltas algas, pensijas un pabalsti.

Čaušesku pieprasīja izmantot drošības policijas un armijas spēkus, lai demonstrācijas apturētu,- ielās sākās šaušana. Radio pārraidīja paziņojumu, ka ir ieviests karastāvoklis un aizliegts pulcēties grupās, kas lielākas par par piecām personām.

1989. gada 22. decembrī militārie spēki pārgāja demonstrantu pusē, kā rezultātā izcēlās sasiņainas sadursmes starp abiem bruņotajiem grupējumiem- demonstrantiem un armijniekiem no vienas puses un drošības policiju - no otras. Demonstrantiem kopā ar armiju izdevās sagrābt Komunistiskās partijas centrālkomitejas ēku un arī partijas vadītāju Čaušesku. Pēc dažām stundām demonstranti nolēma Čaušesku un viņa sievu sodīt ar nāvi, nāvessodu nekavējoties arī izpildot.

 

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Krasnodaras novadā, Krievijā avarējis militārais helikopters MI-28. Abi piloti gājuši bojāKrasnodaras novadā, Krievijā avarējis militārais helikopters MI-28. Abi piloti gājuši bojā11.12.2019lv, ru
2В Благовещенске студент устроил стрельбу в колледже. Двое убитыхВ Благовещенске студент устроил стрельбу в колледже. Двое убитых14.11.2019ru
3Spēcīga sprādziena mākslīgo minerālmēslu rūpnīcā Ķīnā rezultātā vismaz 78 bojāgājušie un simti ievainotoSpēcīga sprādziena mākslīgo minerālmēslu rūpnīcā Ķīnā rezultātā vismaz 78 bojāgājušie un simti ievainoto21.03.2019en, lv
4
200,000 rumāņu protesta mītiņi Bukarestē pret Rumānijas politiķu korupciju01.02.2017lv
5
Līdz 20,000 protestantu Bukarestes ielās pret valdības plānu amnestēt arestētos korumpantus29.01.2017lv
6Latvija pievienojas NATOLatvija pievienojas NATO29.03.2004lv, pl, ru
7Saeima galīgajā lasījumā pieņem Ziemeļatlantijas līgumu, kas paredz Latvijas pievienošanos NATOSaeima galīgajā lasījumā pieņem Ziemeļatlantijas līgumu, kas paredz Latvijas pievienošanos NATO26.02.2004lv, ru
8
PSKP ģenerālsekretārs nosoda Baltiju par separātisma ideju izplatīšanu16.11.1990lv
9Moldova pasludināja neatkarību no Padomju SavienībasMoldova pasludināja neatkarību no Padomju Savienības23.06.1990lv, pl
10Rumānija ir pirmā bijušā Varšavas bloka valsts, kura aizliedz 20. gadsimta asiņaināko sērgu- komunistisko partijuRumānija ir pirmā bijušā Varšavas bloka valsts, kura aizliedz 20. gadsimta asiņaināko sērgu- komunistisko partiju12.01.1990lv, ru
11Rumānijas demokrātiskā revolūcija. Demonstranti ieņem Komunistiskās partijas centrālo komiteju Rumānijas demokrātiskā revolūcija. Demonstranti ieņem Komunistiskās partijas centrālo komiteju 22.12.1989lv, pl
12Uzsāk darbu leģendārais Latvijas TV raidījums "Labvakar"Uzsāk darbu leģendārais Latvijas TV raidījums "Labvakar"31.01.1988lv
13Pasaules Starptautiskā romu dienaPasaules Starptautiskā romu diena08.04.1971en, fr, lv, pl, ru, ua
14Noslēgts Varšavas pakts, jeb Līgums par draudzību, sadarbību un savstarpējo palīdzību Noslēgts Varšavas pakts, jeb Līgums par draudzību, sadarbību un savstarpējo palīdzību 14.05.1955en, lv, pl
15Норильское восстание Норильское восстание 26.05.1953ru
16PSRS komunistu noziegumi pret cilvēci. Operācija "Ziemeļi". Deportētas 8576 personasPSRS komunistu noziegumi pret cilvēci. Operācija "Ziemeļi". Deportētas 8576 personas02.04.1951en, lv, pl, ru
17Kara tribunāls Rīgā piespriež un izpilda nāves sodu 7 vācu ģenerāļiemKara tribunāls Rīgā piespriež un izpilda nāves sodu 7 vācu ģenerāļiem03.02.1946lv
18
Otrais pasaules karš: PSRS spēki ieņēma Rumāniju22.08.1944lv
19Holokausts Jasos, Rumānijā. Nacisti 3 dienās nogalina vairāk kā 13,000 ebrejuHolokausts Jasos, Rumānijā. Nacisti 3 dienās nogalina vairāk kā 13,000 ebreju27.06.1941lv, pl
20PSRS nosūta ultimātu Rumānijai, pieprasot tai atdot Besarābiju.PSRS nosūta ultimātu Rumānijai, pieprasot tai atdot Besarābiju.26.06.1940en, lv, pl

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv, delfi.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Nikolaje  ČaušeskuNikolaje Čaušesku26.01.191825.12.1989de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    2Elena  CeaușescuElena Ceaușescu07.01.191625.12.1989de, en, fr, pl, ru, ua
    Birkas