Kad Padomju armija tuvojās Varšavai (1944. gada jūlija beigas), padomju varas iestādes, solot atbalstu, iedrošināja poļus pretoties vācu karaspēkam. Ģenerāļa Tadeuša Komorovska vadībā 50 tūkstoši cilvēku uzbruka salīdzinoši vājajiem vācu spēkiem 1. augustā, triju dienu laikā tika iegūta kontrole pār lielāko daļu pilsētas.

Taču nonākuši Varšavas tiešā tuvumā komunistu spēki pēkšņi apstājās un par ārkārtēju izbrīnu daudz mazskaitīgākajiem vācu spēkiem (to liecina viņu kaujas vienību pierakstu arhīvi) apstājās uz 4 mēnešiem.

Vācieši Varšavas atgūšanai ("Vislas līnijas"noturēšanai) nosūtīja papildspēkus, uzbruka poļiem ar gaisa un ar artilēriju. PSRS valdība arī neatļāva rietumu Sabiedrotajiem izmantot padomju aviācijas bāzes palīdzības sniegšanā poļiem.

Bez Sabiedroto atbalsta Armia Krajowa sadalījās mazās vienībās un bija spiesta padoties 2. oktobrī. Komorovskis un viņa spēki tika sagūstīti, vēlāk vācieši sistemātiski deportēja atlikušos pilsētas iedzīvotājus un iznīcināja pilsētu.

Pastāv teorija, ka PSRS bija vienojusies ar britiem jau par Polijas atdošanu PSRS, tādēļ Sabiedrotie ļāva vāciešiem iznīcināt poļu spēkus un pilnībā nopostīt Varšavu. PSRS arhīvi par šo tēmu bija slēgti pat 1989-1992.g. "Krievu atmodas" periodā, savukārt,- kā paziņoja briti- to Polijas arhīvi esot iznīcināti "kļūdas pēc".