Par Rīgas mēru ievēl Daini Turlaju

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
2Personu saraksts
Notikumi:
11Notikumu saraksts
Datums:
30.05.2019
Papildu lauki

Rīgas mērs, Nils Ušakovs sakarā ar ievēlēšano EP 29.maijā nolika savas pilnvaras. 

Visas dienas gaitā tiek izvaicāts jaunais mēra kandidāts Dainis Turlais. Domes sēdi vada mēra pienākumu izpildītājs - Oļegs Burovs.

Ja izdosies, mēģināsim pievienot ši pasākuma stenogrammu, lai vēsturē paliek to personu vārdi un uzvārdi, kuri sarīkoja šo daudzstundu izrādi, kur katrs otrais demonstrēja savu "asprātību" jautājumos par Rīgas Domē dziivojšiem kaķiem, mēģināja personīgi aizskārt vai aizvainot pretendentu, aizmuldoties pat līdz pārmetumam, kāpēc viņš esot atkāpies no Iekšlietu ministra amata pēc Talsu traģēdijas.

Dīvaina ir pati forma, kā notiek debates. Ikvienam vaicātājam ir atvēlētas 20 minūtes, kuru laikā viņš var demonstrēt sevi un lielākā daļa to ar\i izmantoja, lai palīstu zem intelelekta un jebkādas pieklājības kājlīstes. Lielakā daļa vispirms nāk klajā ar virkni ne visai saprotamiem apgalvojumiem, bet Turlajam pēc tam nākas taisnoties, ka pateiktais varētu arī neattieksties uz viņu vai nav taisnība. Kāds prāta ģēnijs sāka citēt teikumus vai to fragnentus no 15-20 gadus vecām intervijām līdz beidzot nocitēja, ka Turlais esot turējis savās rokās kodolčemodānu. Iestājās pauze, kamēr Turlais spēja pēc šāda klaja idiotisma kaut ko atbildēt. Protams, vaicātājs nespēja atbildēt, no kurienes šis citāts. 

Vienīgie no deputātiem, kuri pretendentam uzdeva lietišķus jautājumus, nemēģinot aizskārt un izrādīt cieņu, bija nacionālās apvienības deputāti Dainis Locis, Baiba Broka un Nauris Puntulis. Par pārējiem gandŗiz vai rodas ir bažas, ka viņiem ļauj pārvietoties pa ielām un citās publiskās vietās bez apsardzes vai pavadošiem medicīnas dadrbiniekiem.

Dažu brīdi sāka likties, ka tautas kalpi ir sagrabinājuši vēl kaut kādu simtgades naudu un šeit pa fikso tiek mēģināts uztaisīt "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu" latviešu versiju. Miloš Forman, turies!

Pēc milzīgi garās un daiļrunīgās opozīcijas deputātu izrādīšanās ar 32 balsīm par Rīgas mēru - Domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Dainis Turlais. Opozīcijas 23 klātesošie deputāti nebalsoja.

Dainis Turlais 

(dzimis 1950. gada 24. novembrī Madonā) ir pirmais Latvijas bruņoto spēku komandieris, vēlāk — politiķis.

Dzimis 1950. gadā Madonā. 1969. gadā viņš pabeidza mācības Valmieras Viestura 3. vidusskolā un tika iesaukts Padomju armijā. Pēc obligātā militārā dienesta līdz 1973. gadam mācījās Ļeņingradas Kirova augstākajā karaskolā.

1985. gadā absolvēja Frunzes Kara akadēmiju un no 1985. līdz 1989. gadam piedalījās Afganistānas karā, kur bija 40. armijas štāba operatīvās daļas vadītājs un štāba priekšnieka vietnieks.  Armijas virspavēlnieks viņu esot iesaucis par "veiksmes talismanu", jo viņa plānotajās operācijās neesot bijis upuru. Izstrādāja arī plānu 40. armijas izvešanai no Afganistānas.

1989. gada 15. februārī kopā ar pēdējo PSRS militāro vienību (izlūkbataljonu) un padomju bruņoto spēku virspavēlnieku Afganistānā pameta Afganistānu. 1990. gadā pabeidza Maskavas Ģenerālštāba akadēmiju.

Pēc Augusta puča uzrakstīja iesniegumu Jānim Peteram, kas tobrīd bija Latvijas vēstnieks Maskavā, ka vēlas kalpot Latvijas Republikai.

1991. gada beigās viņš atgriezās Latvijā un tika iecelts par Aizsardzības spēku komandieri. Viņš bija pirmais Latvijas Aizsardzības spēku (kopš 1994. gada Latvijas Nacionālie bruņotie spēki) komandieris. 1994. gadā pulkveža pakāpē atkāpās no amata. Šajā laikā arī stažējies ASV un Eiropā.

Pēc atkāpšanās no amata bija neilgu laiku prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieks aizsardzības jautājumos. 

1995. gadā ievēlēts Vidzemes apgabalā no Demokrātiskās partijas "Saimnieks" saraksta 6. Saeimā. Partijai izveidojot koalīciju ar citām partijām iegāja Andra Šķēles vadītajā Ministru kabinetā, kur bija Iekšlietu ministrs.

1997. gada jūlijā pēc Talsu traģēdijas pēc paša vēlēšanās atkāpās no šī amata. Šo rīcību viņš skaidroja ar morālas dabas apsvērumiem.  

2001. gadā neatbalstīja ASV iebrukumu Afganistānā..

2001. gadā nodibināja partiju Mūsu Latvija, ar kuru startēja pašvaldību vēlēšanās, tomēr viņiem neizdevās gūt panākumus, tāpēc pievienojās PCTVL partijai. 

2002. gadā ievēlēts 8. Saeimā no PCTVL saraksta. 

2004. gada pavasarī aizgājis no Tautas saskaņas partijas frakcijas uz Latvijas pirmās partijas frakciju. Tajā pat gadā pirmo reizi iecelts par Iekšlietu ministrijas sekretāru.

2006. gadā kļuva par Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru. 

2009. gadā ievēlēts no LPP/LC saraksta 9. Saeimā, kurā darbojas kā Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs un vairāku komisiju loceklis. 

2009. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēts Rīgas domē.

Apbalvots ar - Viestura ordenis III šķira (2005).

Epiloga vietā - jaunas izrādes sākums

Bet, ar to politiskais pilnmēness Kaļķu ielā nebeidzās. Latvijas politikai raksturīgais olšteinisma faktors parādījās arī Saskaņas rindās. 

Domes sēde, kurā bija plānots par RD vicemēru ievēlēt Sandri Bergmani, tika pārtraukta, jo 4 deputāti no “Saskaņas” ir atteikušies par viņu balsot, Vēlēšanu vietā domes “Saskaņas” frakcija bija jālemj par 4 deputātu izslēgšanu no frakcijas.

Rezultātā, "Saskaņas" Rīgas domes frakcija, kā nokomentēja nu jau bijušais mērs un politiskās partijas līderis Nils Ušakovs, par rupju frakcijas disciplīnas neievērošanu no savām rindām izslēdza četrus deputātus - Vadimu BaraņņikuAlekseju RosļikovuValēriju Petrovu un Vitāliju Dubovu, kuri atteicās balsot par Sandri Bergmani vicemēra amatā. Pieņemtais lēmums nozīmē, ka RD koalīcijai vairs nav vairākuma. Šo kvartetu, acīmredzot, izslēgs arī no partijas, kā arī atsaukšana no visiem ieņemamajiem amatiem.

Četri no RD “Saskaņas” frakcijas izslēgtie domnieki, kā izrādās,vēlējās diskutēt par vicemēra ievēlēšanu, “pārformulēt” jautājumu un "darīt to citādi”. Tā no rīta jau publiski skaidroja  viens no viņiem – Valērijs Petrovs. Par ko tieši radās domstarpības, viņš gan neatklāja.

Jau šobrīd bukmeikeri var sākt veidot likmes par dažādiem turpmāko notikumu attīstību. Iemesls sarosīties ir visām partijām - sākot no bezcerīgiem lūzeriem un beidzot ar tiem, kuri ir ilgstoši piezīdušies dažādiem ārpus Latvijas esošiem maciņiem. Lielajās cīņās vietējie maki ir daudz par plānu.

Dainis Turlais saņem neuzticības balsojumu

2019.gada 20.jūnijā, turpinot savas politiskās spēles cīņā par varu, Rīgas Domes opozīcija sarīkoja balsojumu, kura rezultātā pēc 21 dienas amatā, Dainis Turlais zaudēja Rīgas Domes priekšsēdētāja vai mēra posteni. Viens no neizteiksmīgākajiem domes deputātiem Vilnis Ķirsis cer ieņemt šo amatu, lai gan līdzšinējā darbība politikā ir parādījusi, ka īstas skaidrības, ko un kā darīt viņam nav. 

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Svarīgākie 2019.gada notikumi Latvijā un pasaulēSvarīgākie 2019.gada notikumi Latvijā un pasaulē31.12.2019de, ee, en, lt, lv, pl, ru
2Par Rīgas mēru ievēlēts Oļegs BurovsPar Rīgas mēru ievēlēts Oļegs Burovs19.08.2019lv, ru
3Par Rīgas mēru ievēl Nilu UšakovuPar Rīgas mēru ievēl Nilu Ušakovu01.07.2009lv
4Par Rīgas mēru ievēl Jāni BirkuPar Rīgas mēru ievēl Jāni Birku19.02.2007lv
5Par Rīgas mēru ievēl Aivaru AksenokuPar Rīgas mēru ievēl Aivaru Aksenoku29.03.2005lv
6Par Rīgas mēru ievēl Gundaru BojāruPar Rīgas mēru ievēl Gundaru Bojāru27.03.2001lv
7Par Rīgas mēru ievēl Andri ĀrgaliPar Rīgas mēru ievēl Andri Ārgali10.05.2000lv
8Par Rīgas mēru ievēl Andri BērziņuPar Rīgas mēru ievēl Andri Bērziņu09.03.1997lv, ru
9Dibināta partija Latvijas ceļšDibināta partija Latvijas ceļš25.09.1993de, lv, ru
10Sākas Rīgas aplenkums. Pirmais Krievijas mēģinājums iekarot pilsētuSākas Rīgas aplenkums. Pirmais Krievijas mēģinājums iekarot pilsētu22.08.1656lv
11Svētās Romas impērijas ķeizars Ludvigs IV apstiprināja ordeņa virskundzību pār Rīgas pilsētuSvētās Romas impērijas ķeizars Ludvigs IV apstiprināja ordeņa virskundzību pār Rīgas pilsētu08.05.1332lv

Karte

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Mečislavs DubraMečislavs Dubra08.11.193422.09.2003en, lv, ru
    2Gunārs ZiemelisGunārs Ziemelis15.02.193119.02.1978lv, ru
    Birkas