Par Rīgas mēru ievēl Nilu Ušakovu

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
2Personu saraksts
Notikumi:
7Notikumu saraksts
Datums:
01.07.2009
Papildu lauki

Par Rīgas mēru Nilu Ušakovu ievēlēja 2009. gada 1. jūlijā, nomainot Jāni Birku, kurš savas partijas neveiksmes pirmsvēlēsanu cīņā mēģināja kompensēt ar sabiedrības biedēšanu - "Krievi nāk!" Līdz ar šo pie varas tika mūžīgie opozicionāri valsts galvaspilsētā, iesaistot pilsētas pārvaldē arī virkni nelatviešu politiķu.  Šajā amatā viņš bija līdz 2019. gada 4. aprīlim, kad citas varas partijas pārstāvis Juris Pūce, konkurences cīņā par varu, izdeva rīkojumu par mēra atstādināšanu. Līdzīgi varas instrumenti tika izmantoti pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

Iespējams, ka šī posma veiksmes un īpaši kultivētās neveiksmes būs svaigākā atmiņā, jo tie bijuši nesen. Katrā gadījumā, tas vien, cik ļoti apzināti Ušakova tēls visus šos gadus tiek demonizēts, ļauj runāt par viņu, kā par vienu no redzamākajiem jaunāko laiku politiķiem.

Nils Ušakovs (krievu: Нил Валерьевич Ушаков, dzimis 1976. gada 8. jūnijā Rīgā) ir Latvijas krievu izcelsmes politiķis un bijušais žurnālists, pārstāv partiju "Saskaņa" un apvienību "Saskaņas Centrs" (bijis to abu priekšsēdētājs). Bijis 9. Saeimas deputāts, Rīgas domes priekšsēdētājs (2009—2019). Kopš 2019. gada — Eiropas Parlamenta deputāts.

Nils Ušakovs dzimis Rīgā, viņa vecvecāki ieradās Latvijas PSR 1940. gadu beigās, vecmāmiņa un māte bijušas krievu valodas skolotājas, tēvs — inženieris rūpnīcā "Alfa". Uzaudzis Imantā, 1994. gadā N. Ušakovs beidza vidusskolu. 1999. gadā viņš Latvijas Universitātē ieguva sociālo zinātņu bakalaura grādu ekonomikā, 2002. gadā — maģistra grādu (Cand. oecon.) ekonomikā Eiropas studijās Dienviddānijas Universitātē. 1999. gadā N. Ušakovs naturalizējoties kļuva par Latvijas pilsoni.

1998. gadā bijis pasniedzējs Latvijas Universitātē, bet drīz pēc tam kļuva par žurnālistu: strādājis Krievijas televīzijas NTV Baltijas nodaļā, Latvijas Televīzijas ziņu dienestā, laikrakstā "Respubļika" par ziņu un politikas nodaļas redaktoru, tāpat vēlāk laikrakstā "Телеграф" par ziņu un politikas nodaļas redaktoru, televīzijā TV5, Krievijas ziņu aģentūrā ITAR-TASS. 2006. gadā beidzis darbu žurnālistikā, pilnībā pievēršoties politikai. Šī pieredze deva viņam priekšrocības komunikācijā ar medijiem Daudzus bijušos kolēģus, kuri pie raduši "pļaukāt" nepieredzējušus politiķus pieredzes trūkuma un lampu drudža dēļ, tas nenoliedzami kaitināja.

N. Ušakovs pārvalda krievu, latviešu un angļu, kā arī pamatlīmenī — vācu, dāņu un zviedru valodas. Brīvajā laikā aizraujas ar sportu — skriešanu un riteņbraukšanu, ir nodarbojies ar boksu. Patiess dzīvniekmīlis. Kā mērs no pilsētas patversmes paņēma 2 kaķus, kuri dzīvoja mēra birojā. Zīmīgi, ka politiskiem oponentiem, demonstrējot savu "kompetenci" par pilsētā notiekošo, liela daļa debašu par mēra posteni 2019.gadā, aizņēma jautājumi par abiem kaķiem.

2011. gada 22. maijā, Rīgas maratona ietvaros, skrienot pusmaratona distanci, piedzīvoja pārslodzi un tika hospitalizēts. Rīgas mēra veselības stāvoklis saglabājās kritisks arī turpmākās dienās, tādēļ naktī uz 25. maiju viņš tika pārvests tālākai ārstēšanai uz klīniku Berlīnē. 30. maijā viņš pamodās no mākslīgā miega, bet 9. jūlijā viņš atgriezās Rīgā.

2005. gadā pēc politikas veterāna Jāņa Urbanoviča uzaicinājuma N. Ušakovs iesaistījās politikā: iestājās Tautas Saskaņas partijā, bet tā paša gada novembrī tika ievēlēts par tās veidotās apvienības "Saskaņas Centrs" priekšsēdētāju. 2006. gada Saeimas vēlēšanās tika ievēlēts 9. Saeimā.

Pēc 2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanām, kurās N. Ušakovs startēja kā "Saskaņas Centra" saraksta līderis Rīgā, ievēlēts Rīgas domē, kur "Saskaņas Centrs" kopā ar partiju LPP/LC izveidoja pārliecinošu vairākuma koalīciju un abu partiju līderi Ušakovs un Ainārs Šlesers tika ievēlēti domes vadībā - kā domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks (pēc A. Šlesera ievēlēšanas Saeimā par vietnieku ievēlēts Andris Ameriks, kurš tāpat kā N. Ušakovs amatu saglabāja arī nākamajā domes sasaukumā). Šis laiks noplicināja opozīcijas kvalitāti, kuri neko vairāk par teatrālām uzrunām un dažādiem paziņojumiem nespēja likt pretī viņus pilnīgi ignorējošai pozīcijai. 

2011. gadā parakstu vākšanas referenduma ierosināšanai ietvaros Nils Ušakovs parakstījās par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai un publiski apstiprināja to, tādējādi veicinot nepieciešamā parakstu skaita savākšanu referenduma ierosināšanai. Šis solis izraisīja kritiku ne vien latviešos un latviešu politiķos, bet par to viņu nosodīja arī virkne ietekmīgu paša partijas biedru. To viņam pārmeta visus 10 vadīšanas gadus.

2013. gada vēlēšanās N. Ušakovs tika atkārtoti ievēlēts Rīgas domē, saņemot lielāko plusiņu skaitu no visiem kandidātiem — 110 572 — un 593 svītrojumus. Pirmajā jaunā domes sasaukuma sēdē atkārtoti ievēlēts Rīgas domes priekšsēdētāja amatā. 2013. gada novembrī tika ievēlēts par partijas "Saskaņa" valdes priekšsēdētāju, nomainot amatā Jāni Urbanoviču.

Turpmākos gados latviešu mediji, kā arī daudzi bijušie kolēģi sabiedrīibai skaidroja, ka Ušakova politiskās popularitātes avots esot "Pirmais Baltijas Kanāls", kurš nodrošina viņam nepārtrauktu pozitīvu publicitāt, ignorējot citus "Saskaņas" vai konkurējošo partiju politiķus. Mediji konsekventi veidoja viņa tēlu, uzsverot mēra labās attiecības ar Krievijas politiķiem un stāstot par viņa atkarību no Krievijas Federācijas. Ilgu laiku konkurējošo partiju politķi ir gribējuši atstādināt mēru, kā arī slēgt Krievijas TV kanālu darbību Latvijas teritorijā. Nenoliedzams fakts, ka liela daļa "Saskaņas" elektorāta dzīvo Krievijas informatīvajā telpā. Latvijas mediju telpā gadiem ilgi Saskaņa tiek pretstatīta latviskām vai pat latviešu partijām. Tai pašā laikā, Saskaņā iekļaujas arvien vairāk latvieši. Zīmīgi, ka daudzi ierēdņi, kuri ir strādājuši valdošo politisko partju vadībā, nonākot politikā, izvēlas Nila Ušakova vadīto partiju.

Paralēli Saskaņai perfekts restarts Rīgas Domē šajā laikā izdevās Nacionālajai apvienībai, kuri pārliecinoši atgriezās Domē ar Baibu Broku priekšgalā. Ušakovs jau pirms tam bija uzņēmis latvisku kursu un daudzus pārsteidza, ka Saskaņa samērā lietišķi saprotas ar nacionālo spārnu. Diskusijas brīžiem bija asas, bet nekad nepārkāpa pieklājības robežas un nekļuva bezcerīgi destruktīvas. Pēc tam izrādījās, ka Baiba Broka ir sena Ušakova dzīvesbiedres Ivetas draudzene. Krievu aprindās Ušakovam sāka pārmest pārmērīgu latviskošanos, lielai latviešu viņš bija un palika krievs. Taču, rīdzinieki vērtēja notiekošo Rīgā - rezultātā Ušakovs vadīja galvaspilsētu 10 gadus, līdz sīvākie politiskie konkurenti, izmantojot administratīvu resursu, tam pielika punktu.

2019. gada 5. aprīlī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce atstādināja N. Ušakovu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata par "sistemātisku, bezkaunīgu likumu pārkāpšanu", vadot pašvaldības darbu. Diemžēl, jūtot tendenciozi veidoto Latvijas nedrauga tēlu, Nils komunikācijā sociālos tīklos pārgāja uz divvalodību - rakstot savus vēstījumus vairs ne tikai latviski, bet arī krieviski.

2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās kā "Saskaņas" saraksta līderis viņš tika ievēlēts Eiropas Parlamentā. 2019.gada 29. maijā, jau pēc ievēlēšanas Eiropas Parlamentā, Ušakovs paziņoja par atkāpšanos no Rīgas domes priekšsēdētāja amata. 2019. gada oktobrī notikušajā partijas "Saskaņa" kongresā N. Ušakovs vairs nepretendēja uz partijas vadītāja amatu.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Par Rīgas mēru ievēlēts Oļegs BurovsPar Rīgas mēru ievēlēts Oļegs Burovs19.08.2019lv, ru
2Par Rīgas mēru ievēl Daini TurlajuPar Rīgas mēru ievēl Daini Turlaju30.05.2019lv
3Par Rīgas mēru ievēl Jāni BirkuPar Rīgas mēru ievēl Jāni Birku19.02.2007lv
4Par Rīgas mēru ievēl Aivaru AksenokuPar Rīgas mēru ievēl Aivaru Aksenoku29.03.2005lv
5Par Rīgas mēru ievēl Gundaru BojāruPar Rīgas mēru ievēl Gundaru Bojāru27.03.2001lv
6Par Rīgas mēru ievēl Andri ĀrgaliPar Rīgas mēru ievēl Andri Ārgali10.05.2000lv
7Par Rīgas mēru ievēl Andri BērziņuPar Rīgas mēru ievēl Andri Bērziņu09.03.1997lv, ru

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Mečislavs DubraMečislavs Dubra08.11.193422.09.2003en, lv, ru
    2Gunārs ZiemelisGunārs Ziemelis15.02.193119.02.1978lv, ru
    Birkas