Par Rīgas mēru ievēl Andri Bērziņu

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
2Personu saraksts
Notikumi:
7Notikumu saraksts
Datums:
09.03.1997
Papildu lauki

Andris Bērziņš (dzimis 1951. gada 4. augustā, Rīgā) tika ievēlēts par Rīgas Domes priekšsēdētāju 1997. gada 9. martā. Amatā bija lidz  2000. gada 5. maijam. 

Andris Bērziņš ir latviešu pedagogs un politiķis, bijušais Latvijas Ministru prezidents (2000-2002), kā arī Rīgas domes priekšsēdētājs (1997-2000), ministrs un Saeimas deputāts.

Bijis viens no partijas "Latvijas Ceļš" dibinātājiem, pēc tam pārstāvējis LPP/LC. 

Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris.

Biogrāfija

Dzimis Rīgā, bet pēc tam dzīvojis Ogrē, kur pabeidzis skolu un dzīvo joprojām. Augstāko izglītību ieguvis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Pēc studiju beigām strādājis par vēstures skolotāju, bet drīz pievērsies administratīvam darbam. Jau Latvijas PSR laikā darbojies valsts pārvaldē (Valsts profesionāli tehniskās izglītības komitejā un Darba un sociālo lietu komitejā), laika posmā no 1979. līdz 1989. gadam bija arī komunistiskās partijas biedrs.

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas ieņēma augstus amatus izpildvarā: Labklājības departamenta direktora vietnieks Ekonomikas ministrijā (1990–1992) un ministra vietnieks un Darba departamenta direktors Labklājības ministrijā (1992–1993).

Politiskā darbība

1993. gadā A. Bērziņš bija viens no savienības "Latvijas Ceļš" dibinātājiem. Partijai nonākot pie varas pēc 5. Saeimas ievēlēšanas, viņš kļuva par Darba valsts ministru V. Birkava valdībā. Par pilntiesīgu Ministru kabineta locekli A. Bērziņš kļuva nākamajā valdībā, kad ieņēma Labklājības ministra un Ministru prezidenta biedra amatu M. Gaiļa valdībā. 1995.—1997. gadā bija Darba lietu valsts ministrs A. Šķēles valdībā.

1997. gadā A. Bērziņš tika ievēlēts Rīgas domē un ievēlēts par Rīgas domes priekšsēdētāju. Šo amatu ieņēma līdz 2000. gadam, kad kļuva par Latvijas Ministru prezidentu. Droši var teikt, ka tieši šajā laikā tika ielikti pamati tradīcijai, ka jebkurā projektā jāparedz naudas līdzekļi politiķiem, kuri pieļauj projekta īstenošanu un to virza apstiprināšanai par birokrātijas labirintiem. Tiešī šajā periodā politiķi savstarpēji vienojās, kā to sadalīs savā starpā. To vēlāk tautā sāka saukt par "otkatiem" (no krievu valodas vārda - "откат"), kas celtniecībā un ceļu būvē sasniedza pat līdz 30%. Taču šajā laikā par politisko korupciju nebija pieņemts runāt. Šajā laikā ielu stāvoklis bija tuvu katastrofālam un 1998.tgadā ika mēģināts pirmo reizi uzsākt akciju "Bedres". Andris Bērziņš to atzinīgi novērtēja, norādot, ka šāda sabiedriska aktivitāte dod vismaz pamatu budžetā paredzēt naudu kompensācijām par sabojātiem transporta līdzekļiem un citu zaudējumu segšanai. Taču kopumā akcijas gaitu un rezultātu var vērtēt kā neefektīvu un faktiski bez rezultātiem. Daudz veiksmīgāk tā noritēja 2002.gadā, kad to rīkoja Latvijas Juristu biedrība kopā ar apdrošināšanas kompāniju BTA, kā arī Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Ulda Pētersona personīgu atbalstu.

A. Bērziņa valdība darbojās laika posmā no 2000. gada 5. maija līdz 2002. gada 7. novembrim. Tas ir visu laiku ilgākais Ministru kabineta darbības laiks. Šajā laikā A. Bērziņš ieņēma arī "Latvijas Ceļa" priekšsēdētāja amatu.

2002. gadā A. Bērziņš atkārtoti tika ievēlēts par "Latvijas Ceļa" priekšsēdētāju, bet 8. Saeimas vēlēšanās partija startēja neveiksmīgi un netika ievēlēta Saeimā. 2003. gadā viņš atkāpās no partijas priekšsēdētāja amata un nesekmīgi piedalījās arī nākamajās vēlēšanās: 2004. gada Eiropas Parlamenta un 2005. gada Rīgas domes vēlēšanās. Pēc šīs neveiksmes "Latvijas Ceļš" uzsāka tuvināšanos ar Latvijas Pirmo partiju.

2006. gada oktobrī no Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas Ceļš" vēlēšanu apvienības A. Bērziņš tika ievēlēts 9. Saeimā, kur kļuva par LPP/LC frakcijas un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju. 2010. gada rudenī netika ievēlēts 10. Saeimā no apvienības "Par Labu Latviju" saraksta, tomēr 2011. gada aprīlī ieguva Saeimas deputāta mandātu uz laiku, kamēr Inese Šlesere atradās bērna kopšanas atvaļinājumā. Ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās A. Bērziņš kandidēja no Šlesera Reformu partijas LPP/LC saraksta, tomēr, tāpat kā partijas biedri, Saeimā netika ievēlēts.

Apbalvojumi

2018. gada 3. maijā saņēma III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par "Par nopelniem Latvijas valsts neatkarības nostiprināšanā un ieguldījumu valsts attīstībā un sabiedriski politiskajā dzīvē".

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Par Rīgas mēru ievēlēts Oļegs BurovsPar Rīgas mēru ievēlēts Oļegs Burovs19.08.2019lv, ru
2Par Rīgas mēru ievēl Daini TurlajuPar Rīgas mēru ievēl Daini Turlaju30.05.2019lv
3Par Rīgas mēru ievēl Nilu UšakovuPar Rīgas mēru ievēl Nilu Ušakovu01.07.2009lv
4Par Rīgas mēru ievēl Jāni BirkuPar Rīgas mēru ievēl Jāni Birku19.02.2007lv
5Par Rīgas mēru ievēl Aivaru AksenokuPar Rīgas mēru ievēl Aivaru Aksenoku29.03.2005lv
6Par Rīgas mēru ievēl Gundaru BojāruPar Rīgas mēru ievēl Gundaru Bojāru27.03.2001lv
7Par Rīgas mēru ievēl Andri ĀrgaliPar Rīgas mēru ievēl Andri Ārgali10.05.2000lv

Karte

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Mečislavs DubraMečislavs Dubra08.11.193422.09.2003en, lv, ru
    2Gunārs ZiemelisGunārs Ziemelis15.02.193119.02.1978lv, ru
    Birkas