Rēzeknes pilsētas izpildkomiteja atkārtoti pieņem lēmumu nojaukt Latgales Māras pieminekli

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Notikumi:
8Notikumu saraksts
Datums:
24.06.1950
Papildu lauki

Pieminekli atklāja Eiropai sarežģītā un trauksmainā laikā – vien dažas dienas pēc Otrā pasaules kara sākuma.

1940. gadā sekoja Latvijas okupācija, padomju vara nesaudzēja arī neatkarīgās Latvijas brīvības simbolu. Sākotnēji no Latgales Māras rokas pazuda pret debesīm vērstais krusts, to atzina par neatbilstošu padomju ideoloģijai, pēcāk no pieminekļa postamenta dzēsa uzrakstu “Vienoti Latvijai”. Dažus mēnešus pēc okupācijas pieminekli nogāž. Galvenajam tēlam – brīvajai Latgalei nolauž rokas, kādam citam tēlam – galvu, bronzas figūras aizved uz Rēzeknes lopkautuvi.

Padomju varas nogāztais un sabojātais Latgales atbrīvošanas piemineklis Rēzeknes lopkautuves teritorijā 1940.g.

Te sāka piepildīties kādas rēzeknietes izteiktais pareģojumus pieminekļa atklāšanas dienā. Šo nostāstu no savas vecmāmiņas, kura bijusi klāt atklāšanā, dzirdējis arī Daugavpils Universitātes lektors un Latgales vēstures pētnieks Valentīns Lukaševičs:

“Parosti skaituos, ka pīminekļam loba ir dzeive, kod prīkškars tai smuki nūpleist, atsataisuos. Tys boltīs paladzeņš voi iz kristeņa, voi kur turiejīs. Tai saguojs, ka gondreiž ar varu daguojs jū plēst. Un tei nav bejuse loba zeime. Tymā laikā tautā izaplatejuos zabobons. Iz pīminekļa atkluošonu atguojuse vīna cīši vaca nanūsokomys tauteibys sīvīte. Jei siediejuse, vārusēs, vārusēs i sacejuse – ar tū pīminekli byus tai, ka jū sešys reizis nūjauks i tikai septeitajā reizē pastateis.”

Tā arī notika. Trīs gadus pēc nogāšanas, kad Latgale atradās nacistu varā, piemineklis atgriezās savā vietā.

“Vaicuojums deļ kam? Vīna nu atbiļdem ir taida, ka 1943. goda suokumā nacistiskuos Vuocejis karaspāks cīš vīnu nu sovom pyrmajom leluokajom sakuovem Staliningradā. Prūtams, grybādami teiri nu propagandys vīdūkļa giut atbolstu vītejā sabīdreibā, atļaun pīminekli atjaunuot,”l abvēlīgo attieksmi, brīvības simbolu atjaunojot, komentē Latgales kultūrvēstures muzeja vēsturnieks Kaspars Strods.

Atjaunoto Latgales atbrīvošanas pieminekli atklāja 1943. g. 22. augustā.

Uz lopkautuvi aizvestajam piemineklim atjaunoja zudušās daļas, līdzekļus ziedo latgalieši. Līdzīgi kā 1939. gadā, arī 1943. gadā pieminekli atklāja svinīgā pasākumā.

1950. gada 24. jūnijā piemineklis tiek nojaukts. Tā vietā tiek uzstādīts stabs ar skaļruni

1965. gada 21. jūlijā šajā vietā uzstādīja lielinieku (komunistu) apvērsuma vadoņa Krievijā- Ļeņina pieminekli.

Latgales Māru atjaunoja 1992.gadā

992. gadā oriģinālais piemineklis bija zudis, to neizdevās atrast, Latgales Māra tika izgatavoya no jauna

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Esplanādē atklāj Raiņa pieminekliEsplanādē atklāj Raiņa pieminekli11.09.1965lv
2Pēc Rēzeknes pilsētas kompartijas komitejas pavēles kā "tautai naidīgu" nogāž pieminekli "Latgales Māra" un aizved uz lopkautuviPēc Rēzeknes pilsētas kompartijas komitejas pavēles kā "tautai naidīgu" nogāž pieminekli "Latgales Māra" un aizved uz lopkautuvi06.11.1940lv
3PSRS armijas okupētās Latvijas teritorijā notiek neleģitīmas Tautas Saeimas vēlēšanasPSRS armijas okupētās Latvijas teritorijā notiek neleģitīmas Tautas Saeimas vēlēšanas15.07.1940lv
4Notiek oficiālā Tiesu pils atklāšana RīgāNotiek oficiālā Tiesu pils atklāšana Rīgā09.12.1938lv
5Vilhelms Ķuze atklāj konditorejas fabrikas Staburadze ēku Artilērijas ielāVilhelms Ķuze atklāj konditorejas fabrikas Staburadze ēku Artilērijas ielā17.11.1934lv
6Pēterburgā tiek atklāts Dž. Garibaldi piemineklisPēterburgā tiek atklāts Dž. Garibaldi piemineklis09.03.1919lv, ru
7Esplanādē atklāj Barklaja de Tolli pieminekliEsplanādē atklāj Barklaja de Tolli pieminekli13.10.1913lv
8Pēterburgā publikai tiek atvērts mākslas muzejs- "Ermitāža"Pēterburgā publikai tiek atvērts mākslas muzejs- "Ermitāža"05.02.1852en, lv

Nav piesaistītu vietu

    Nav piesaistītas personas

    Birkas