Kaujas darbība Rīgas nocietinātā rajona teritorijā 1916. gada vasarā aktivizējās, jo to noteica situācija citos Krievijas armijas frontes sektoros — apjomīgais ģenerāļa Brusilova uzbrukums Austroungārijas karaspēkam, kā arī cīņas Rumānijā. Rīgas frontē krievu ģenerāļi neplānoja plašus stratēģiskus uzbrukumus, šeit galvenais uzdevums bija piesaistīt lielākus Vācijas spēkus. Pēc neveiksmīgā jūlija uzbrukuma Ķekavas tuvumā Krievijas 12. armijas vadība tūlīt sāka gatavot kaujas operāciju iebrukumam Kurzemē. Trieciens notiktu divos virzienos — pie Rojas no 12 transportkuģiem, kurus apsargātu Baltijas kara flotes kuģi, tiktu izcelts kājnieku un kavalēristu desants. Tālāk šie karavīri nekavējoties dodas uz Tukumu, vienlaikus pie Smārdes sākas frontāls uzbrukums vācu aizsardzības pozīcijām. Dažādu iemeslu dēļ, kurus apskatīsim raksta noslēgumā, operācijas galvenā daļa netika realizēta. Tomēr kaujas plānā paredzēto pirmo posmu — platās neitrālās joslas ieņemšanu — latviešu strēlnieki godam paveica. Tobrīd mūsu astoņiem bataljoniem jau bija lielāka un mazāka cīņu pieredze, latviešu strēlnieku vienību kaujas spējas palielinājās. Katrā bataljonā noorganizēja 5. un 6. rotu, izveidoja bumbmetēju un grenadieru komandas. Iepriekšējās kaujās latviešu strēlnieku bataljoni pamatā cīnījās katrs atsevišķi, bet Smārdes operācijas laikā pieci mūs bataljoni bija apvienoti vienā brigādē, kuru komandēja pulkvedis Andrejs Auzāns. Šajā apvienotajā brigādē jau jūlija beigās Jūrmalā tika sapulcēti vienkopus pieci latviešu strēlnieku bataljoni — 2. Rīgas, 4. Vidzemes, 5. Zemgales, 7. Bauskas un 8. Valmieras bataljons. Nāves salas pozīcijās tobrīd atradās 3. Kurzemes bataljons, bet 1. Daugavgrīvas un 6. Tukuma bataljons iepriekšējās kaujās bija cietis ievērojamus zaudējumus, tāpēc šīs divas vienības atradās rezervē.

Kopā Smārdes uzbrukuma operācijai nozīmēja 32 kājnieku bataljonus, piecus latviešu strēlnieku bataljonus, 144 lielgabalus un bruņuvilcienu. Ja izdotos fronti pārraut, tad uz priekšu dotos no rezerves pieci kavalērijas pulki ar vairākām bruņu automašīnām. Vācijas armijas pozīcijās šeit izvietojās pastiprinātās 29. landesvēra brigādes vienības ar spēcīgu artilērijas grupu. Engures ezerā dislocējās vācu hidroplānu vienība, Rīgas jūras līci kontrolēja Krievijas kara flote. Pašā Kurzemē garo jūras piekrasti aizsargāja nelieli vācu spēki — pamatā kavalēristi un landšturma jeb zemessardzes rotas.

***

Somu jēgeri (Suomen jääkärit, Finska jägartrupper, Finnische Jäger) bija no Somijas izbraukušajiem brīvprātīgajiem izveidota Vācijas impērijas karaspēka vienība, kas kā 27. Karaliskais prūšu rezerves batajons (vācu: das Königlich-Preußische Reserve-Jäger bataillon 27) 1916.—1917. gadā piedalījās Pirmā pasaules kara kaujās Austrumu frontē Latvijas teritorijā.

1918. gada 13. februārī Liepājā bataljons zvērēja uzticību Somijas valdībai un pēc tam atgriezās Somijā. Daudzi jēgeri piedalījās Somijas pilsoņu kara kaujās un pēc kara beigām izveidoja politiski ietekmīgo Jēgeru kustību (Jääkäriliike, Jägarrörelsen).

Somijā militāro inženieru gadadienu svin 25. jūlijā. Šajā datumā, 1916. gadā, somu militāro inženieru rota piedalījās savā pirmajā kaujā Smārdē (Schmarden), Latvijā.

Kopā ar vācu jēgeru bataljonu somu sapieri uzbruka krievu pozīcijām ar nolūku tās iznīcināt. Uzbrukums izdevās un uzdevums tika izpildīts.

Šī ir nozīmīga kauja 27. Jēgeru bataljona vēsturē, jo tā bija vienīgā, kurā somu jēgeri piedalījās vienlaikus tik lielā skaitā. Kaujā krita viens somu jēgeru sapieris, deviņi bija ievainoti un viens pazudis bez vēsts. Pēc kaujas visām tajā iesaistītajām vienībām ar pavēli Nr. 8 tika izteikta Vācijas armijas īpaša atzinība. Seši somu jēgeri tika apbalvoti ar Dzelzs Krustu. Pēc atgriešanās Somijā jēgeri dibināja sapieru vienību un sāka atzīmēt Smārdes kaujas gadadienu.

2015. g. 21. augustā Somijas vēstniecībā Somijas militāro inženieru savienības pārstāvji, Engures novada domes pārstāvji un zemes īpašnieks Māris Būmanis parakstīja vienošanos par sadarbību somu jēgeru kaujas piemiņas vietas izveidei Smārdē pie Smārdes kroga. Piemiņas akmens par godu somu jēgeru dalībai Smārdes kaujā 1916. gada 25. jūlijā, tiks atklāts kaujas 100. gadadienā 2016. gada jūlijā.