PSRS okupācijas varas pārstāvja, komunista S. Šustina pavēle nošaut 78 Centrālcietumā apcietinātos latviešus

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
38Personu saraksts
Notikumi:
43Notikumu saraksts
Pieminekļi:
1Pieminekļu saraksts
Datums:
26.06.1941
Papildu lauki

Kad 1941. gada 22. jūnija agrā rītā nacistiskā Vācija sāka uzbrukumu PSRS no Baltijas līdz Melnajai jūrai, izrādījās, ka vienīgie, kas spēja zibenīgi reaģēt, bija komunistiskā režīma represīvie "orgāni".

Kara pirmajās dienās Latvijā lielā steigā tika arestēti vai nošauti ap 600 cilvēku.

Šustina pavēle tika izpildīta pēc divām dienām.

***

Par ko noslepkavoja latviešu patriotus

Pasaules tiesu vēsture nepieredzēti spriedumi

Čekisti un bendes paguva izdemolēt centrālcietuma kancelejas, iznīcināt vai paņemt līdzi svarīgākos dokumentus, kas liecinātu par latviešu patriotu likteņiem. Tagad rūpīgi pārmeklējot cietumā atstātos papīrus, atrasts orīginālsaraksts par 78 latviešiem, kuriem piespriests nāves sods. Cik liela steiga bijusi centrālcietumā šo sarakstu sastādot, liecina tas, ka viena un tā pati persona notiesāta divas reizes. Sarakstā atrodamas arī ziņas, par ko latviešiem piespriests nāves sods.

 

  • Nošauto pulkvedi Miervaldi Lūkinu apvaino, ka viņš 1919. gadā aktīvi cīnījies pret padomju iekārtu un sarkano armiiu. Sākot ar 1922. gadu bijis valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa adjutants. Nodarbojies ar pretpadomju aģitāciju. Čekisti  vairāk nepamatotus apvainojumus pulkvedim nav varējuši izdomāt un vienkārši pierakstījuši klāt „un tā  tālāk". Apvainojums esot pierādīts.
  • Ārsts Nikolajs Reinics 1919. gadā iestājies vācu nacionālā landesvēra vienībā. Bijis nacionālsociālists un Hitlera piekritējs. Savu pazīstamo vidū aģitējis pret padomju iekārtu. Jūlija vidū 1940. g. gribējis nelikumīgi izbraukt uz Vāciju.
  • Plkv. Nikolajs Fogelmanis bijis cara armijas virsnieks. Palīdzējis orientēties vācu aviācijai. 1919, gadā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā un ieņēmis svarīgu vietu. Pēdējā dienesta pakāpe — pulkvedis.
  • Augusts Kalnpuris bijis aizsargs. Slēpies no mobilizācijas mežā, apcietināts 22. jūnijā.
  • Heinrichs Neibergs naktī no 24. uz 25. jūniju gaisa trauksmes laikā šāvis no sava dzīvokļa, lai saceltu starp iedzīvotājiem paniku.
  • Haralds Jandals aģitējis pret padomju iekārtu. Lamājis sarkano armiju un izteicis vēlēšanos iestāties padomju iestāžu sarkanā dienestā,lai vēlāk iegūtās ziņas nodotu Vācijai.
  • Aleksandrs Bartenverters esot noskaņots pret padomju iekārtu un starp vairākām personām vedis kontrrevolūcionaru aģitāciju, cildinājis fašismu un nievājis padomju aviāciju.
  • Juris Bucis bijis naidīgi noskaņots pret padomju iekārtu. No 1940.—1941. g. sistemātiski vedis kontrrevolūcionaru aģitāciju pret padomju iekārtu. Cildinājis fašistisku iekārtu.
  • Matvejs Kuzņecovs 1924. g. atbraucis no Padomju Savienības Latvijā. Laikā no 1932.—1933. g. bijis Vācijā. Cekoslovakijā un Somijā. 23. jūnijā nodevības nolūkā devis raķešu signālus vācu lidmašīnām un apšaudījis tvaikoni„Smoļnijs".
  • Pēteris Dolgovs, sākot ar Vācijas - Padomju Savienības kara sākumu aģitējis pret padomju iekārtu . 23. jūnijā nodevības nolūkā devis raķešu signālu un apšaudījis tvaikoni „Smolnijs".
  • Sergejs Aleksejevs tāpat 23. jūnijā devis raķešu signālu vācu lidmašīnām, aģitējis un apšaudījis „Smoļniju".
  • Kristijans Freidenfelds (sarakstā minēts Frīdenfelds) nodarbojies ar sabotāžu. Kara laikā signalizējis vācu lidmašīnām.
  • Eduards Krūse, sākot ar 1919. g. kalpojis baltajā armijā. Laikā no 1922.-1940. g. strādājiskā tiesnesis un komunistu un komjauniešu lietu izmeklēšanas laikā esot pēdējos sitis, rāvis matus un visādi spīdzinājis.
  • Augusts Rozenbergs kopš kara sākuma ar Vāciju atstājis darba vietu un aģitējis pret padomju iekārtu. Vilis Pikans laikā no 1934.—1940. g. bijis aizsargu organizācijā. Pēc padomju iekārtas nodibināšanās Latvijā aģitējis pret tās iekārtu un gribējis organizēt aktīvu pretošanos pret padomju iekārtu, kad būtu sācies karš starp Padomju Savienību un Vāciju.
  • Arvīds Mednis bijis spiegu organizācijas dalībnieks. Savācis dažādas ziņas par Padomju Savienību vācu iestāžu uzdevumā. Sākoties karam ar Vāciju, viņš savas organizācijas biedriem devis norādījumu palīdzēt vācu parašutistiem, kuri nolaidušies Latvijas teritorijā .
  • Jānis Kuks 1941.gada aprīli dezertējis no sarkanās armijas un kopā ar citiem gribējis pārbēgt robežu. Viņš viltojis dokumentus.
  • Voldemārs Valeskalns 25. jūnijā devis gaismas signālus fašistu aviācijai un veicinājis bombardēšanu.
  • Eduards Ūdris nav bijis apmierināts ar padomju iekārtu Latvijā. Savu pazīstamo vidū sistemātiski vedis pretpadomju aģitāciju.
  • Jūlijs Viķelis tāpat nav bijis apmierināts ar padomju iekārtu un starp paziņām aģitējis. Ir aizdomas, ka viņš signalizējis vācu lidmašīnām.
  • Rūdolfs Svarups bijis policists un naidīgi noskaņots padomju iekārtai. Gaisa trauksmes laikā atradies kapsētā un tādā veidā pārkāpis padomju iestāžu noteikumus. Jāatzīmē, ka Svarups notiesāts divas reizes. Viņš sarakstā atrodams ar num. 45. un 48. Ierakstot viņu sarakstā otro reizi, atzīmēts, ka viņš kalpojis policijā laikā no 1936. līdz 1940. g. Vedis cīņu ar kreiso kustību.
  • Vladislavs Rubulis kā bijušais policists naidīgi noskaņots pret padomju iekārtu. Gaisa trauksmes laikā atradies uz savas mājas jumta Gertrūdes ielā 42 un devis gaismas signālus .
  • Kazimirs Burneiko nošauts tikai tāpēc, ka glabājis kāšakrusta zīmi. Par līdzīgu pārkāpu-mu uz nāvi notiesāta arī
  • Minna Ellerburga. Viņa esot glabājusi pie sevis kāša krusta zīmi un nodevusi to augšā minētam Kazimiram Burneiko. Jāatzīmē, ka Minnas Ellerburgas līķis vēl nav atrasts. Cik mums izdevies noskaidrot, tad vairākām uz nāvi notiesātām sievietēm izdevies no cietuma izbēgt. Oficiāli šīs ziņas vēl nevar apstiprināt.
  • Miķelis Čaguss nošauts tāpēc, ka sākot ar 1935. gadu bijis aizsargu organizācijā. Pēdējā laika vedis aģitāciju pret padomju iekārtu. Arī nošautais
  • Heinrichs Vistiņš esot bijis aizsargu organizācijas biedrs. Tāpat vedis aģitāciju pret padomju iekārtu.
  • Arnolds Čuibe nošauts tāpēc, ka bijis Skolu departamenta vicedirektors Latvijā. Vācu uzlidojuma laikā signalizējis lidmašīnām. Viņa dēls
  • Arnolds-Nikolajs Čuibe nošauts kā aizsargu organizācijas biedrs. Esot signalizējis vācu lidmašīnām.
  • Jānis Kuks 1941. g. aprīļa mēnesī palīdzējis dezertēt no sarkanās armijas Pēterim Kukam un Raimondam Eglītim. Viņš tos apgādājis arviltotiem dokumentiem, pistolēm un kaujas patronām.
  • Kārlis Valdmanis bijis vec. kārtībnieks, aktīvs aizsargs un palīdzējis orientēties vācu lidmašīnām.
  • Videvuds Roga noslepkavots tikai tādēļ, ka bijis aktīvs aizsargs.
  • Ādolfs Cirss nogalināts tikai tādēļ, ka bijis aktīvs aizsargs.
  • Indriķim Stallītim piespriests un izpildīts nāves sods, jo tas dzimis kulaku ģimenē. Līdz padomju iekārtas nodibināšanai Latvijā piederējusi liela maizes ceptuve, veikals un divstāvu nams. Ekspluatējis 8 cilvēkus. Naidīgi noskaņots padomju iekārtai, izplatījis provocējošas baumas, lamājis sarkano armiju, izrādījis simpātijas vāciešiem un izdalījis kontrrevolūcionāras lapiņas.
  • Pēteris Frišenfelds nošauts kā liela nama īpašnieks. Saviem pazīstamiem izteicis neapmierinātību par padomju iekārtas nodibināšanos Latvijā.
  • Richards Krauja nošauts par dzimtenes nodevību. Dzimis 1896. g. Cēsu apr. 1923. gadā pārnācis no Padomju Savienības Latvijā un līdz apcietināšanas dienai nodarbojies ar spiegošanu.
  • Arturs Rozenbergs vedis pretpadomju aģitāciju, cildinājis vācu fašismu un izteicis cerības, ka padomju iekārtai drīz pienāks gals.
  • Herberts Lucaus starp iedzīvotājiem vedis pretpadomju iekārtai naidīgu aģitāciju un cildinājis fašismu. Priecājies, ka Vācijas Vadonis Ādolfs Hitlers ieņem jaunas zemes .

***
Nāves spriedumu parakstījis žīds S. šustins. Viņš uzrakstu „nošaut" 26. jūnijā uz oriģināla uzrakstījisar sarkanu tinti. Uz pēdējās lapaspuses redzams ar sarkanu tinti rakstīts bendes apliecinājums, ka viņš saņēmis 62 cilvēkus.
Prokuratūrai jau ir ienākušas ziņas par vairākām kapenēm, kur guļ noslepkavotie patrioti. Kapenes atraks tuvākās dienās

***

Tēvija, Nr.7 (08.07.1941)

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Kārtējā (šogad 22.) apšaude ASV skolās, šoreiz Santa Fe vidusskolā, Teksasā. 10 bojāgājušie, 10 ievainoti. Šāvējs aizturētsKārtējā (šogad 22.) apšaude ASV skolās, šoreiz Santa Fe vidusskolā, Teksasā. 10 bojāgājušie, 10 ievainoti. Šāvējs aizturēts18.05.2018en, lv, ru
2Pēc 59 okupācijas gadiem Krievijas armija beidzot pamet pēdējo militāro bāzi LatvijāPēc 59 okupācijas gadiem Krievijas armija beidzot pamet pēdējo militāro bāzi Latvijā23.10.1999lv, ru
3Leģionāru pieminekļu spridzināšana Latvijas kaposLeģionāru pieminekļu spridzināšana Latvijas kapos04.12.1990lv
4
Beidzas tiesas prāva pret Kurzemes nacionālo partizānu A. Janpētera grupu23.05.1962lv
5Cīņa pret padomju okupāciju. Legalizējas "Pana" mežabrāļu grupa Cesvaines apkaimēCīņa pret padomju okupāciju. Legalizējas "Pana" mežabrāļu grupa Cesvaines apkaimē30.10.1956lv
6LPSR IeM A. Eglīša slepens ziņojums par LPSR IeM darbību 1949.gada 25.marta deportāciju akcijas laikā LPSR IeM A. Eglīša slepens ziņojums par LPSR IeM darbību 1949.gada 25.marta deportāciju akcijas laikā 24.04.1949lv
7Īles kaujaĪles kauja17.03.1949lv
8Latviešu cīņas pret padomju okupāciju. Saikavas "Dambīšu" kaujaLatviešu cīņas pret padomju okupāciju. Saikavas "Dambīšu" kauja27.02.1946lv
9Zūru kauja Zūru kauja 23.02.1946lv
10Eiropā beidzas Otrais Pasaules karšEiropā beidzas Otrais Pasaules karš08.05.1945en, fr, lv, pl, ru
11Līdz ar 2. Vācijas kapitulāciju, karadarbību beidz Kurzemes CietoksnisLīdz ar 2. Vācijas kapitulāciju, karadarbību beidz Kurzemes Cietoksnis08.05.1945en, lv
12Latviešu cīņas pret padomju okupāciju. Stompaku (Stampaku) kaujaLatviešu cīņas pret padomju okupāciju. Stompaku (Stampaku) kauja02.03.1945lv
13 «Атака века".  Padomju zemūdene S-13 nogremdēja vācu laineri General von Steuben. 4000 noslīcināto «Атака века". Padomju zemūdene S-13 nogremdēja vācu laineri General von Steuben. 4000 noslīcināto10.02.1945lv, pl
14Zlēkas: Aizmirstais 2. Pasaules kara nacistu noziegums Zlēkas: Aizmirstais 2. Pasaules kara nacistu noziegums 09.12.1944en, lv
15Turpinājuma karš. Somija un PSRS paraksta miera līgumuTurpinājuma karš. Somija un PSRS paraksta miera līgumu19.09.1944lv, ru
16Beidzas Jelgavas ugunsgrēks pēc masīviem Sarkanās armijas uzlidojumiem vācu spēkiemBeidzas Jelgavas ugunsgrēks pēc masīviem Sarkanās armijas uzlidojumiem vācu spēkiem31.07.1944lv
17Komunistu noziegumi. Kara noziegums Mazajos Batos: padomju kolaboranti nogalina 9 civiliedzīvotājusKomunistu noziegumi. Kara noziegums Mazajos Batos: padomju kolaboranti nogalina 9 civiliedzīvotājus27.05.1944lv
18Latvijas Centrālās Padomes MemorandsLatvijas Centrālās Padomes Memorands17.03.1944de, en, lv, ru
19Komunistu organizēts terora akts Vācijas okupētajā Latvijā. Rīgā, Doma laukumā notiek sprādziens-iet bojā 2 pieaugušie un 1 bērnsKomunistu organizēts terora akts Vācijas okupētajā Latvijā. Rīgā, Doma laukumā notiek sprādziens-iet bojā 2 pieaugušie un 1 bērns13.11.1943lv
20Kaseles bombardēšana - ap 10.000 bojāgājušoKaseles bombardēšana - ap 10.000 bojāgājušo22.10.1943lv, ru

Karte

Avoti: news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Otto PenkaOtto Penka02.09.191029.06.1941lv
    2Simons ŠustinsSimons Šustins00.00.190803.08.1978lv, ru
    3Oskars HeniņšOskars Heniņš00.00.190428.06.1941lv
    4Marta DuškinaMarta Duškina09.10.190100.00.1986lv
    5
    Rihards Krauja00.00.189628.06.1941lv
    6Miervaldis LūkinsMiervaldis Lūkins26.11.189428.06.1941lv
    7Augusts MuižulisAugusts Muižulis17.07.189329.06.1941lv
    8
    Jānis Zlaugotnis Cukurs09.09.188822.06.1941lv
    9Nikolajs FogelmanisNikolajs Fogelmanis21.05.188527.06.1941lv
    10Arnolds ČuibeArnolds Čuibe00.00.188128.06.1941lv
    11
    Juris Bucis28.06.1941lv
    12
    Miķelis Cagušs28.06.1941lv
    13
    Rūdolfs Svarups28.06.1941lv
    14
    Herberts Lucavs28.06.1941lv
    15
    Arvīds Mednis28.06.1941lv
    16
    Heinrichs Vistiņš28.06.1941lv
    17
    Kazimirs Burneiko28.06.1941lv
    18
    Pēteris Frišenfelds28.06.1941lv
    19
    Eduards Krūze28.06.1941lv
    20
    Videvuds Roga28.06.1941lv
    Birkas