Jaunais vilnis 2015

Jauno izpildītāju konkurss «Jaunais vilnis», kas no pašiem pirmsākumiem tradicionāli notika Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē, nesot tās vārdu ārpus valsts robežām, vienmēr bija gaidīts un labi apmeklēts starptautisks pasākums. Tas bija vērienīgs burziņš, kur vienmēr varēja redzēt visu - gan uz bezgaumības balansējošu glamūru, gan plašiem žestiem pavadītas "jauno krievu izdarības", gan apjomīgu konkursa līdzdibinātāja Igora Krutoja dzimšanas dienas ballīti, radot lielai skatītāju un tusiņa dalībniekiem sajūtu par līdzdalību visā notiekošajā. Viss bija tik, tik, ka konkursa patiesā vērtība - konkursanti kaut kā palika otrā plānā. 

Lieki piebilst, ka grūti iedomāties, cik lielas reklāmas naudas Latvijai nāktu tērēt, lai nodrošinātu 400 miljonu auditorijai translēto un neskaitāmas reizes Krievijas un citu NVS valstu TV atkārtotis koncerta vai tā fragmentu ierakstus ar nemitīgu Latvijas, Jūrmalas un Dzintaru vārda pieminēšanu. Atpazīstamība nodrošināta. Taču, šī atpazīstamība daļā Latvijas neraisīja prieku. Drīzāk pretēji, atsevišķi politiķi to nodēvēja par Krievijas maigās varas izpausmi Latvijā. Pamazām diskusija par to būt vai nebūt konkursam publiskā telpā tika uzkurināta līdz pilnīgi polāriem viedokļiem - Jaunais vilnis ir prokrieviski prokremlisks, un ikviens šī konkursa atbalstītājs vai skatītājs ir potenciāls piektās kolonnas aģents. Tā pamazām Latvijas oficiālā vara, varai pietuvinātās inteliģences aprindas, izdabājot nacionālās publikas daļai un nevēloties saņemt ķengas, attālinājās no konkursa organizētājiem, zaudējot iespēju kaut nedaudz ietekmēt pasākuma norises gaitu. Tā politiskas konjunktūras spēļu gaitā izveidojās apvainota un atstumta poza, pasīvi vērojot Krievijas TV pilnīgi autonomo ikgadējo rosību Jūrmalā un izsakot indīgas piezīmes par notiekošo. Tāda mūsdienīga vīzija par klasisko Sūnu ciemu.

Kā mēdz notikt, publikai tika uzspiesta diskusija un pat izvēle - skatīties/neskatīties nenoliedzami krievisko un identificēto ar Krievijas politiku "Jauno vilni" vai margināļu un seksuālo minoritāšu augstāko publisko forumu "Eirovīzija", aizmirstot, ka ka vienā, gan otrā gadījumā - ir konkurss, kurā piedalās un ir iespēja ieraudzīt jaunus talantus.

Katram konkursam sava mērķauditorija, sava publika, sava iespēja tikt uz skatuves pamanītam. Ja Eirovīzija ir kļuvusi kā visaugstākā līmeņa Tv un skatuves šovs, ar visām pieejamām un jaunākajām tehnoloģiskajām iespējām, tad JV par pamatu ņem vokālo izpildījumu, kuru labākā gadījumā var papildināt krievu stilistu uzspiestais skatuves tēls, kurš ne vienmēr ir veiksmīgs, kā tas bija gadījumā ar Donu. Grūti iedomāties, ka no Eirovīzijas nāk ABBA, Olīvija Ņūtona Džone vai Klifs RIčards. Tieši Latvijas gadījumā var salīdzināt un pat pretstatīt izcilo Igo, Intara Busuļa vai Cosmos sniegumu Jaunajā vilnī ar mūsu trio - pasaules apceļotājs Jānis Vaišļa, dejotāja Aleksandra Kurusova un šovmens Roberto dalību Eirovīzijā. 

Esošie skandāli un publiska Jaunā viļņa jau kļuva par tradīciju, kura nesaraujami saistīta ar šo konkursu. Jaunu sparu tas ieguva, kad viens no pieaicinātajiem JV vakara vadītājiem Vadims Galigins ( Comedy Club) atļāvās aizskarošu joku par LV himnu, aizmirstot, ka ciniskā humora pārstāvjiem "nekas nav svēts" un par jokiem, ko viņi atļaujas par Krieviju un tās valdību, droši vien Latvijā viņi būtu saplosāmi gabalos. Bet, galvenais, lai būtu iemesls. Kas meklē, tas atrod. Tagad jau JV katra politiķa, kur grib sevi saukt par eiropeisku, pienākums bija izteikties nievājoši par Jūrmalas notikumu. 

Sakarā ar Krievijas uzsākto karadarbību Ukrainā situācija, protams, saasinājās attiecības arī savstarpēji nesaraujamās  Krievijas un Ukrainas šovbiznesa aprindās. Nevienam nav noslēpums, ka lielākā daļa Krievijas estrādes šovu zvaigznes un komiķi nāk tieši no Ukrainas un šī reģiona humora un satīras epicentra Odesas. Jaunais Vilnis 2014 šo situāciju mēģināja glābt un to varētu nosaukt par politiski un cilvēciski vistolentāko divu sakonfliktēto nāciju publisko pasākumu pēdējo gadu laikā. 

Taču, Latvijas ārlietu resors, izmantojot likumā dotās pilnvaras, pirms konkursa, kurš notika vasaras vidū, pamanīja, ka Kobzons, Valērija un Gazmanovs ir izteikuši savas simpātijas kaut kad pavasarī ir izteikuši atbalstu Krievijas prezidentam Putinam un līdz ar to viņiem ir liegtas tiesības iebraukt un atrasties Latvijas Republikas teritorijā. Nav lieki piezīmēt, ka Gazmanovs jau paŗis nedēļas pirms koncerta bija ieradies un uzturējās Jūrmalā. Īsi pirms koncerta, kura biļetes jau bija izpārdotas, viņu izraidīja no valsts. Tas, nenoliedzami tika uzverts kā ļoti nedraudzīgs žests un atklāta nerrošana, kas vēl ilgu laiku tika pieminēts visos iespējamos līmeņos. Pret Krieviju starptautiski tika vērstas visdažādākās sankcijas, bet tieši gadījums ar šovbiznesa zvaigžņu iekļaušanu nevēlamo personu sarakstā tika uztverts kā viens no smagākajiem publiskajiem pliķiem. Politiski šī rīcība sasniedza visaugstāko mērķi. Tā tiešām tika pamanīta. Konkursa organizatori beidzot pieņēma lēmumu - Latvija ir jāpamet. Bet, uz kurieni?

Krievija vairākkārt ir mēģinājusi vērst par labu jomas, kurās viņiem, kā lielvalstij lietas nevedas. Vēl Borisa Ņemcova laikā bija iniciatīva, pārsēdināt Krievijas činavniekus Krievijā ražotās mašīnās, tādējādi cerot, ka tas būs stimuls šo jomu uzlabot. No tiem laikiem var atcerēties, ka Volgai, kura tika nosaukta par limuzīnu, tika paredzēts iedzīvināt visas Mersedesa ekstras, taču šo auto mersedesam pietuvināja tikai cena ( ap 37000$). Kārtojot biznesa darīšanas Krievijā, sen nebija dzirdēta tik sirsnīga un patiesa lamāšanās par uzspiesto kārtību. Ejot par šo ceļu, kaut kur Kremļa gaiteņos kāds atcerējās, ka ir taču īsta kūrorta un atpūtas vieta Soči, kuros vajadzētu iepūst dzīvību. Un vajadzētu izveidot tiešām cienīgu kurorta un atpūtas reģionu. Zinot Krievijā valdošo izpratni par servisu un tā organizēšanu (kas ir pilnīgs antipods tradicionālai krievu tautas viesmīlībai), ir grūti iedomāties, kā šo nereālo ideju īstenot. Acīmredzot, to saprot arī konkursa organizatori, daudzkārt atklāšanas koncertā uzsverot - mēs esam tikai uz laiku, mēs noteikti atgriezīsimies Jūrmalā. 

Sākotnēji tika plānots, ka konkurss notiks Sočos ierastajā laikā - no 25. līdz 30.augustam, bet pieredzējušie organizātori drīz vien atskārta, ka konkursa zāle bez publikas neder. Reklāmās daudzinātās Soču pludmales ir tukšas, bet esošie atpūtnieki ir no to vidus, kuri nevar atļauties atpūsties ārzemēs, līdz ar to - arī iegādāties dārgās biļetes un piedalīties ārpuskonkursa rīkotajos saietos. Aizbildinoties ar sliktiem meteoapstākļiem, konkurss tika pārcelts uz oktobra sākumu - no 2. līdz 10. oktobrim, kad Sočos tiek atklāta Formula -1 trase un notiek plašs starptautisks investīciju forums ar atbilstošu maksātspējīgu publiku. Nojume konkursa norisei tika uzbūvēta uz Soču ostas akvatorija Ziemeļu mola.

Konkursa atklāšana izvērtās visai divdomīga.

To atklāja par Krievijas estrādes Primadonnu, karalieni un imperatori dēvētā Alla Pugačova. Šķiet, ka gaumes un mēra sajūta tomēr šoreiz izspēlēja ļaunu joku. Par talantīgo un patiesu nopelnu bagāto mākslinieci, kura iznāca tīnes veidolā, šķiet bija nolēmis paņirgāties ne tikai stilists, bet arī organizatori. Nezin kāpēc kāds bija izdomājis, ka viņai ir jākļūst par publikas iesildītāju. TV šova vadītāji vēl kaut kur ārpusē mēģināja puslīdz veiksmīgi iesildīties un norunāt katrs savus scenārijā paredzētos jociņus, sēdās elektromobilī, lai pamazām dotos uz pasākuma norises vietu. Tai laikā Alla jau dzied pilnā sparā, bet, tas izrādās ir tikai fons pasākuma vadītāju pieciniekam ierodoties zālē. Iznāca necienīgi.

Uzrunas. Alla tieši pasaka publikai, ka Jūs esiet te tā - uz laiku, jo mēs atgriezīsimies Jūrmalā, kurai tiek veltīti labākie vārdi un sūtīti sveicieni. Arī citi runātāji skaidro publikai, ka konkursa norisei šajā vietā ir īslaicīgs gadījuma raksturs, bet Timurs Rodrigess, sveicot publiku un, sūtot latviski sveicienus Jūrmalai, pat ieminas, ja netiksim atpakaļ uz Jūrmalu, tad kāpēc konkursu nerīkot, piemēram, Penzā?  Latvijas publika noteikti apvainotos. 

Uz konkursa atklāšanu no Biznesa Forumu attaicināts arī premjers Dmitrijs Medvedevs, īsā uzrunā sveicot visus ar Konkursa atgriešanos (?) dzimtenē, gandrīz vai secina - ne tikai Krim naš, bet arī - 

Dalībnieki un programma

2015. gada konkursā piedalās 16 dalībnieki no 12 valstīm. 

Grigors Kekčjans - Armēnija,

Trio «Inžir» - Baltkrievija,

Nevena Coņeva - Bulgārija,

Jessica Josephine Wendel  - Grieķija,

 Millane Fernandez - Indonēzija,

Michele Perniola - Itālija,

Voice KZ un Ademi (Dinara Kairova) -  Kazahija,

Valērijs Bogdānovs - Latvija,

Kamila Izmailova, Oļegs Sidorovs un Tatjana Šamaņina - Krievija,

Vadims Oļeiņiks unThe Pringlez - Ukraina,

Damirs Kedzo - Horvātija

Biku Ginta - Šveice.

Īpašas pārdomas izraisīja Pugačovas izpildītā dziesma - Svētie meli.

Kāpēc tā tika izraudzīta konkursa programmai - nezinām, bet viņa to nodziedāja - smagi, talantīgi un ar spiedienu:

(dziesmas vārdi ir nopublicēti šī notikuma krieviskajā versijā)

Latvijas pārstāvji Jaunajā vilnī

• 2002 — Jānis Stībelis (3. vieta)
• 2003 — Nicol
• 2003 — Nika Plotņikova
• 2004 — Cosmos (Uzvara)
• 2005 — Intars Busulis (Uzvara)
• 2006 — Žanna Blagoveščenska (7.—8. vieta)
• 2007 — Andris Ērglis (2.—3. vieta)
• 2008 — Dons (4. vieta)
• 2009 — Aisha (4. vieta)
• 2010 — PeR (11. vieta)
• 2010 — Lady’s Sweet (10. vieta)
• 2011 — Liene Candy (8. vieta)
• 2012 — Framest (4. vieta)
• 2013 — Pēteris Upelnieks (16. vieta)
• 2014 — Stas Šurins
• 2015 - 

Uzvarētāji

2014  Gruzija Nutsa Buzaladze

2013  Kuba Roberts Keltoress 

2012  Krievija Niloo 

2011  ASV Džeidens Felders 

2010  Armēnija Sona Šahgeldjana

2009  Indonēzija Sandijs Sandoro un  Ukraina Džamala

2008  Gruzija Duets Georgia 

2007  Moldova Natālija Gordijenko

2006  ASV Anželīna La Rouza 

2005  Latvija Intars Busulis 

2004  Latvija Cosmos

2003  Krievija Anastasija Stocka

2002  Krievija Smash!!