Varšavas pakts jeb Varšavas līgums (1955—91) bija PSRS Komunistiskās partijas uzspiests  "kolektīvās aizsardzības" līgums ar PSRS kontrolētajiem "sociālistiskajiem" režīmiem Austrumeiropas valstīs. Pati līguma noslēgšana ar PSRS marionešu valdībām bija vairāk kā formāla, jo PSRS pēc 2. Pasaules kara, kuru kopā ar nacionālsociālistu pārvaldīto Vāciju bija aizsākusi, tāpat pilnībā kontrolēja paktā ieklautās valstis.

Austrumeiropas valstis PSRS bija jau pārveidojusi par savām karabāzēm, un jebkuras novirzes no PSRS noteiktā kursa apspieda gan politiski mainot marionešu valdības (piemēram, ar tankiem Vācijas Demokrātiskā republikā 1953. gadā vai vēlāk, 1959.g.- okupētajā un PSRS sastāvā inkorporētajā Latvijā). PSRS, tai skaitā vēlāk aizsedzoties ar Varšavas paktu, veica arī militārus iebrukumus atkārtoti (pēc Vācijas Demokrātiskās Republikas 1953.g.) tai skaitā paša pakta dalībvalstu teritorijās (Ungārija,- 1956.g., Čehoslovakija- 1968.g.) 

Varšavas pakta parakstīšana tika deklarēta kā Austrumeiropas komunistiskā novirziena bloka atbilde uz Vācijas Federatīvās Republikas uzņemšanu NATO militārajā aliansē 1955. gada maijā. Taču šis populistiskais skaidrojums neiztur kritiku, jo Varšavas pakta savienība tika izveidota mazāk kā nedēļu pēc šī notikuma, sekojoši PSRS bija labi informēta par demokrātisko valstu plāniem un pats līgums bija tikai formāls papīrs de fakto krievu armijas leģitimizācijai Eiropā.

Varšavas paktu parakstīja:

• Albānijas Tautas republika, 
• Bulgārijas Tautas republika, 
• Čehoslovākijas Sociālistiskā republika, 
• Vācijas Demokrātiskā republika, 
• Ungārijas Tautas republika, 
• Polijas Tautas republika, 
• Rumānijas Tautas republika un 
• Padomju Savienība.

Albānijas Tautas republika1962. gada organizācijas darbā nepiedalījās un 1968. gadā pavisam izstājās no šīs organizācijas.

Vācijas Demokrātiskā republika beidza savu dalību Varšavas pakta organizācijā, jo 1990. gadā notika Vācijas atkalapvienošanās.

Varšavas pakta vadošās institūcijas bija Politiski konsultatīvā komiteja, kura izskatīja jautājumus par Varšavas pakta noteikumiem, to piemērošanu utt., un Apvienotā bruņoto spēku pavēlniecība, kura nodarbojās ar to, lai dalībvalstu bruņotie spēki spētu darboties vienoti, būtu kaujasspējīgi utt.

Varšavas pakta ietvaros, noteicošā loma bija PSRS, jo visas pārējās valstis, kuras parakstīja šo līgumu, bija PSRS satelītvalstis vai tās stiprā ietekmē.

1991. gada 1. jūlijā Varšavas pakta savienība izjuka 

1999. gada 12. martā Čehija, Ungārija un Polija, kas iepriekš bija Varšavas pakta savienības dalībvalstis, tika uzņemtas NATO. Vēlāk NATO pievienojās arī Bulgārija, Rumānija, Slovākija un Albānija.

2004. gadā NATO pievienojās arī PSRS iepriekš okupētās Baltijas valstis.