Noslēgts Varšavas pakts, jeb Līgums par draudzību, sadarbību un savstarpējo palīdzību

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
3Personu saraksts
Notikumi:
18Notikumu saraksts
Vietas:
1Vietu saraksts
Datums:
14.05.1955
Papildu lauki

Varšavas pakts jeb Varšavas līgums (1955—91) bija PSRS Komunistiskās partijas uzspiests "kolektīvās aizsardzības" līgums ar PSRS kontrolētajiem "sociālistiskajiem" režīmiem Austrumeiropas valstīs. Pati līguma noslēgšana ar PSRS marionešu valdībām bija vairāk kā formāla, jo PSRS pēc 2. Pasaules kara, kuru kopā ar nacionālsociālistu pārvaldīto Vāciju bija aizsākusi, tāpat pilnībā kontrolēja. Austrumeiropas valstis PSRS bija jau pārveidojusi par savām karabāzēm, un jebkuras novirzes no PSRS noteiktā kursa apspieda gan politiksi mainot marionešu valdības (piemēram, ar tankiem Vācijas Demokrātiskā republikā 1953. gadā. nerunājot jau par okupēto un PSRS sastāvā inkorporēto Latviju 1959. gadā). PSRS, tai skaitā vēlāk aizsedzoties ar Varšavas paktu, veica arī militārus iebrukumus atkārtoti (pēc Vācijas Demikrātiskās Republikas 1953.g.) tai skaitā paša pakta dalībvalstu teritorijās (Ungārija,- 1956.g., Čehoslovakija- 1968.g.) 

Varšavas pakta parakstīšana tika deklarēta kā Austrumeiropas komunistiskā novirziena bloka atbilde uz Vācijas Federatīvās Republikas uzņemšanu NATO militārajā aliansē 1955. gada maijā.

Taču šis populistiskais skaidrojums  neiztur kritiku, jo Varšavas pakta savienība tika izveidota mazāk kā nedēļu pēc šī notikuma.

Varšavas paktu parakstīja:

  • Albānijas Tautas republika, 
  • Bulgārijas Tautas republika, 
  • Čehoslovākijas Sociālistiskā republika, 
  • Vācijas Demokrātiskā republika, 
  • Ungārijas Tautas republika, 
  • Polijas Tautas republika, 
  • Rumānijas Tautas republika un 
  • Padomju Savienība.

Albānijas Tautas republika1962. gada organizācijas darbā nepiedalījās un 1968. gadā pavisam izstājās no šīs organizācijas.

Vācijas Demokrātiskā republika beidza savu dalību Varšavas pakta organizācijā, jo 1990. gadā notika Vācijas atkalapvienošanās.

Varšavas pakta vadošās institūcijas bija Politiski konsultatīvā komiteja, kura izskatīja jautājumus par Varšavas pakta noteikumiem, to piemērošanu utt., un Apvienotā bruņoto spēku pavēlniecība, kura nodarbojās ar to, lai dalībvalstu bruņotie spēki spētu darboties vienoti, būtu kaujasspējīgi utt.

Varšavas pakta ietvaros, noteicošā loma bija PSRS, jo visas pārējās valstis, kuras parakstīja šo līgumu, bija PSRS satelītvalstis vai tās stiprā ietekmē.

1991. gada 1. jūlijā Varšavas pakta savienība izjuka 

1999. gada 12. martā Čehija, Ungārija un Polija, kas iepriekš bija Varšavas pakta savienības dalībvalstis, tika uzņemtas NATO. Vēlāk NATO pievienojās arī Bulgārija, Rumānija, Slovākija un Albānija.

2004. gadā NATO pievienojās arī PSRS iepriekš okupētās Baltijas valstis.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1
200,000 rumāņu protesta mītiņi Bukarestē pret Rumānijas politiķu korupciju01.02.2017lv
2
Līdz 20,000 protestantu Bukarestes ielās pret valdības plānu amnestēt arestētos korumpantus29.01.2017lv
3Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
4 Atbildot uz Krievijas agresiju Eiropā, NATO nolemj savās dalībvalstīs Baltijā un Polijā izvietot starptautiskos spēkus Atbildot uz Krievijas agresiju Eiropā, NATO nolemj savās dalībvalstīs Baltijā un Polijā izvietot starptautiskos spēkus08.07.2016lv
5Pēc 59 okupācijas gadiem Krievijas armija beidzot pamet pēdējo militāro bāzi LatvijāPēc 59 okupācijas gadiem Krievijas armija beidzot pamet pēdējo militāro bāzi Latvijā23.10.1999lv, ru
6Čehoslovākiju pamet pēdējie padomju okupācijas spēkiČehoslovākiju pamet pēdējie padomju okupācijas spēki25.06.1991en, lv, pl
7Tikai ar 18 balsu pārsvaru Vācijas Bundestāgs nolemj pārcelt Vācijas galvaspilsētu no Bonnas atpakaļ uz atbrīvoto BerlīniTikai ar 18 balsu pārsvaru Vācijas Bundestāgs nolemj pārcelt Vācijas galvaspilsētu no Bonnas atpakaļ uz atbrīvoto Berlīni20.06.1991lv, pl
8Rumānijas revolūcija. Demonstranti ieņem Komunistiskās partijas centrālo komiteju Rumānijas revolūcija. Demonstranti ieņem Komunistiskās partijas centrālo komiteju 22.12.1989lv, pl
9Rumānijā sākās sacelšanās pret komunistisko režīmuRumānijā sākās sacelšanās pret komunistisko režīmu16.12.1989lv, pl, ru
10Vojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokliVojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokli13.12.1981lv
11Naktī no 20. uz 21. augustu piecas Varšavas pakta valstis iebruka ČehoslovākijāNaktī no 20. uz 21. augustu piecas Varšavas pakta valstis iebruka Čehoslovākijā20.08.1968en, lv, pl, ru
12Ungārijas valdība paziņo par izstāšanos no Varšavas bloka un lūdz ANO aizsargāt no PSRS iebrukumaUngārijas valdība paziņo par izstāšanos no Varšavas bloka un lūdz ANO aizsargāt no PSRS iebrukuma02.11.1956lv, ru
13Vācijas Federatīvā Republika oficiāli kļūst par suverēnu valstiVācijas Federatīvā Republika oficiāli kļūst par suverēnu valsti05.05.1955en, lv, pl
14Komunistiskais apvērsums ČehoslovākijāKomunistiskais apvērsums Čehoslovākijā25.02.1948lv, pl
15
Operācija "Wienec" ("Vainags")07.10.1942en, lv, pl
16PSRS lidmašīnas bombardē Ungārijas pilsētu Kassu. Ungārija piesaka karu PSRSPSRS lidmašīnas bombardē Ungārijas pilsētu Kassu. Ungārija piesaka karu PSRS26.06.1941en, lv, ru
17Masu slepkavība Katiņā. Staļins paraksta pavēli Nr. 794/5, jeb nāvessodu PSRS sagūstītajiem 22,000 poļu armijas virsniekiemMasu slepkavība Katiņā. Staļins paraksta pavēli Nr. 794/5, jeb nāvessodu PSRS sagūstītajiem 22,000 poļu armijas virsniekiem05.03.1940de, en, lv, pl, ru
18Sv. Andreja diena- Skotijas un Rumānijas nacionālie svētki un brīvdienaSv. Andreja diena- Skotijas un Rumānijas nacionālie svētki un brīvdiena30.11.900lv

Karte

Avoti: news.lv, wikipedia.org

Vietas

Nosaukums No Līdz Valodas
1Warschau, PräsidentenpalastWarschau, Präsidentenpalast00.00.1643de, en, pl, ru

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Тодор ЖивковТодор Живков07.09.191105.08.1998ru
    2Imre NagyImre Nagy07.06.189616.06.1958de, en, fr, lt, pl, ru
    3Ņikita HruščovsŅikita Hruščovs15.04.189411.09.1971en, lv, pl, ru
    Birkas