30. septembrī ap pusdienas laiku Lielajā Maskavas ielā notika uzbrukums Kuzņecova fabrikas kasierim, kurš ar apsardzi, kas sastāvēja no dažiem fabrikas ierēdņiem, veda 20 000 rubļu izmaksai strādniekiem. Kasieris tika nošauts, kučieris mira no ievainojuma pēc dažām dienām, grāmatvedi ievainoja. Kaujinieki ieguva vienu somu ar 2000 rubļiem, bet nepārmeklēja pajūgu, kurā bija noslēpta pārējā nauda. Viens no šo operāciju organizētājiem bija leģendārs kaujinieks Pēteris Pidrihsons ar segvārdu Čirgata. P. Pidrihsons 1906. gada pirmajā pusē cīnījās mežabrāļu rindās Vidzemē Jaunpils (Zaubes) apkaimē, tad darbojās kaujinieku pulciņos Rīgā un Liepājā, 1906. gada 11. oktobrī viņu Rīgas stacijā arestēja un aizveda uz Siguldu, lai parādītu lieciniekiem sakarā ar Jaunpils pagasta rakstveža Jāņa Kalniņa nogalināšanu 1906. gada 27. janvārī un monopolpārdotavas iznīcināšanu 1906. gada 9. augustā. No aresta telpām Siguldā 1906. gada 25. oktobrī viņš izbēga, pārvīlēdams roku dzelžus un ievainodams policijas pristavu Taubi, kurš viņu apsargāja. P. Pidrihsons aizbrauca uz Šveici un vēlāk ieradās Londonā, kur nopratināšanā iegūtās rētas demonstrēja parlamenta locekļiem, bet 1907. gada pavasarī atgriezās Krievijā.26 P. Pidrihsonu apcietināja aprīlī Pēterburgā kādā latviešu un krievu kaujinieku sanāksmē un ar Ernesta Feltmaņa vārdu nosūtīja uz Rīgu, kur viņu pratināja policijas Izmeklēšanas daļas pristavs Greguss. Drīz kļuva zināms viņa īstais vārds, un izmeklēšanas lietas protokoli rāda, ka P. Pidrihsons visai sīki ir stāstījis par abiem uzbrukumiem.27 Viņu atpazinuši arī dzīvi palikušie liecinieki. Šo operāciju pārējie līdzdalībnieki tajā laikā jau bija nogalināti vai arī aizbēguši. 

1908. gada 16. februārī pagaidu karatiesa viņam piesprieda nāves sodu, ko izpildīja pie Centrālcietuma 21. februāra agrā rītā