Liepnas pagasts atrodas Latvijas galējos ziemeļaustrumos. Jau 1944.gadā šeit izveidojās spēcīga "meža brāļu" vienība Alfrēda Brica ("Straubergs") vadībā. 1944./45. gada ziemā daļa grupas (12 vīri) dzīvoja Kupča mājā "Judiņos". Iestājoties atkusnim, viņi pārcēlās uz mežu, kur Kupravas masīva otrajā kvartālu rindā smilšainā nogāzē Andris un Pēteris Bindri bija ierīkoju­ši divas zemnīcas un ierakumus. Vienībā ieradās Jānis Arvīds Ozols, kurš pārņēma grupas vadī­bu. Kara laikā Ozols bija sarkanais partizāns un kopā ar Vili Samsonu bāzējās Žīguru mežnie­cības Āpšu kalnā. Viņš nonāca konfliktā ar padomju varu. Būdams Latvijas patriots, aizgāja mežā un pievienojās Alfrēda Brica "meža brāļiem".

Partizānu grupu, kas mitinājās bunkuros, nodevības dēļ 1945.gada aprīlī ielenca liela NKVD īpašā karaspēka vienība. Čekisti automašīnās pa Kupravas-Liepnas ceļu jau naktī pie­brauca Strautiem un izvērsās uzbrukuma ķēdē. Sākās nežēlīga, nevienlīdzīga kauja, jo partizāni nepadevās, bet cīnījās līdz pēdējai patronai. Kauja turpinājās apmēram trīs stundas. Krita ko­mandieris Jānis Ozols, partizāni Jānis un Arvīds Pugeji, trīs Bindri - brāļi Pēteris un Andris un viņu reti skaistā māsa Lūcija. Līdz pēdējai iespējai ar automātu rokās varonīgi cīnījās Velta Rižija un Anastasija Keiša. Jādomā, ka pēdējie ievainotie partizāni nošāvās paši, jo no 14 cīnītā­jiem neviens dzīvs nepalika.

Nav ziņu, cik kritušo bija NKVD karotāju vidū. Jādomā, ka vismaz divreiz vairāk, jo kritušie karavīri tikuši aizvesti vairākās automašīnās. Kritušo partizānu mirstīgās atliekas līdz pat šodienai vēl atrodas divās pirmapglabājumu vietās. - viņi nav pārapbedīti.

Sarkano partizānu vadītājs, vēlākais vēsturnieks - akadēmiķis Vilis Samsons, kurš sa­vus partizānus, krievu karotājus Latvijā, "atnesa uz sarkanarmiešu durkļiem"(skat.  V.Samsons . "No Lovates līdz Zilupei") gan ne ar vienu vārdu nepiemin šos 14 Latvijas patriotus, kas krita, cīnoties par Latvijas neatkarību, turpat vai viņa (Samsona) dzimto tēva māju durvju priekšā...