Kuļikovas kauja: sadursme starp diviem Zelta Ordas klanu karavadoņiem. Rezultātā uzvar maskavieši

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Notikumi:
20Notikumu saraksts
Datums:
08.09.1380
Papildu lauki

The Battle of Kulikovo, Мамаево побоище, Донское побоище, Куликовская битва, битва на Куликовом поле

Pretēji Krievijā izplatītam uzskatam, ka Kuļikovas kauja bija "krievu apvienota cīņa pret tatāriem",  faktiski tas bija lokāls konflikts starp diviem Krievijā valdošu mongoļu- tatāru cilšu pārstāvju- hana Tohtamiša vasaļa Donas Dmitrija un Zelta Ordas viena no karavadoņa Mamaja karaspēkiem.

Mamajs nebija dzimis hans, bet bija tikai ievērojams Ordas karavadonis no Krimas, kas ar tur mītošo Dženovas tirgotāju atbalstu bija sagrābis varu un pats sevi pasludinājis par hanu. Taču Zelta Ordas vasalis Maskavas - Vladimiras lielkņazs Dmitrijs par "likumīgo" ordas hanu un Maskavijas krievu zemju pārvaldītāju atzina Čingizshana pēcnācēju,-  čingizīdu no Sibīrijas,- Tohtamišu.

Tādējādi, kņazs Dmitrijs un tā vadītie krievi nevis karoja pret Zelta ordu, bet uzstāja uz "likumīgas" hana varas atjaunošanu Maskavijas Krievzemē. Vēl vairāk,- liela daļa "rietumnieku"- slāvu cilšu un kņazistu nostājās tieši Mamaja pusē, vai kā varenākā no tām- Novgoroda- izvēlējās palikt neitrāla.

Kas un kurā pusē piedalījās visā konflikta gaitā un kaujā precīzi nav zināms, taču vēstures avoti liecina, ka Mamaja armiju veidojuši:

  • polovcieši,
  • Volgas bulgāri,
  • itāļi (dženovieši),
  • jūdi,
  • armēņi,
  • osetīni un
  • čerkesi.
  • Mamaja sabiedrotais bija Lietuvas lielkunigaitis Jagailis, kurš savus pulkus centās savienot ar Mamaja armiju.

Te svarīgi atcerēties, ka XIV. gadsimta Lietuvas valstī ietilpa visa t.sk. kādreizējā baltu apdzīvotā teritorija pirms slāvu invāzijas, jeb no šībrīža viedokļa raugoties visa Baltkrievija, Ukraina un Rietumkrievija.

Senkrievi:

  • polockieši,
  • kijevieši,
  • volīnieši,
  • galīcieši kā Jagaiļa vasaļi šajā konfliktā atradās Mamaja pusē.
  • Par Mamaja sabiedroto vēsturnieki uzskata arī Rjazaņas kņazu.

Savukārt lielkņazam Dmitrijam karavīrus deva 30 Krievzemes pilsētas, no kurām lielākās

  • Maskava,
  • Vladimira,
  • Suzdaļa,
  • Brjanska,
  • Pleskava,
  • daļēji Smoļenska, bet sabiedrotie bija
  • hans Tohtamišs, kā arī
  • vairāki lietuviešu cilmes vietvalži.

Šajā konfliktā neitrāla palika

  • lielākā Krievzemes valsts Novgoroda, kā arī
  • Ņižņinovgorodas un
  • Tveras kņaziste.

Tātad ne par kādu apvienotās krievu tautas cīņu pret mongoļu-tatāru Zelta ordu Kuļikovas kaujā nevar būt ne runa.

Pēc sakāves Mamaju nogalināja viņa līdzgaitnieki.

Par Zelta ordas hanu un Maskavijas pārvaldītāju kļuva hans Tohtamišs, kurš gan izrādījās ļoti tuvredzīgs politiķis. Viņš drīz sanaidojās ar savu vasali lielkņazu Dmitriju Donskoju un to sakāva.

Pieveicis Dmitriju, Tohtamišs pamanījās sanīsties arī ar savu vareno aizbildni, Centālāzijas valdnieku Timuru Tamerlānu, kura karapulki 1395.gadā deva nāvējošu triecienu Zelta ordas armijai.

Zelta orda sašķēlās vairākās hanu valstīs un atsevišķās nelielākās ordās.

Aplami izdarīt secinājumu, ka tieši Krievzemes pieaugošās varenības vai Kuļikovas kaujas dēļ sabruka Zelta orda,- tā sabruka to pašu Krievijas zemju valdnieku - tatāru - savstarpējo nesaskaņu dēl, kamdēļ notika Kuļikovas kauja.

Fragmenti no: "Kuļikovas kauja: cīņa starp patriotisko mītu un patiesību",  Valdis Klišāns Venstpils muzeja direktors, LU Vēstures un filozofijas fakultātes Centrālās un Austrumeiropas vēstures katedras lektors

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Minskā, Baltkrievija, protestos pret prezidenta vēlēšanu rezultātiem- pirmais upurisMinskā, Baltkrievija, protestos pret prezidenta vēlēšanu rezultātiem- pirmais upuris10.08.2020lv
2
Altaja novadā, Krievijā kādā tūristu bāzes istabiņā atrasti 4 līķi31.07.2020lv
3Krievijas iebrukums Ukrainā. Militārie spēki okupējuši Ukrainas pussalas stratēģiskos punktusKrievijas iebrukums Ukrainā. Militārie spēki okupējuši Ukrainas pussalas stratēģiskos punktus28.02.2014en, lv, pl, ru
4Bruņoti krievu šovinisti naktī ieņem Krimas Parlamenta un Valdības ēkasBruņoti krievu šovinisti naktī ieņem Krimas Parlamenta un Valdības ēkas27.02.2014lv, ru
5Budapeštas memorandsBudapeštas memorands05.12.1994en, lv, pl
6Moldova pasludināja neatkarību no Padomju SavienībasMoldova pasludināja neatkarību no Padomju Savienības23.06.1990lv, pl
7Pieņemta programma par Krimas tatāru atgriešanos etniskajā dzimtenē.Pieņemta programma par Krimas tatāru atgriešanos etniskajā dzimtenē.14.05.1990lv, ru
8PSRS APP nodod Krimu UkrainaiPSRS APP nodod Krimu Ukrainai19.02.1954en, fr, lv, pl, ru, ua
9Komunistu veiktie genocīda akti PSRS: 1944.g. 18. maijs- 228,543 Krimas iedzīvotāju izsūtīšanaKomunistu veiktie genocīda akti PSRS: 1944.g. 18. maijs- 228,543 Krimas iedzīvotāju izsūtīšana18.05.1944en, lv, pl, ru
10Genocīds pret nekrievu tautām. PSRS AP lēmums par Pievolgas vāciešu deportāciju.  Deportēti 438,700Genocīds pret nekrievu tautām. PSRS AP lēmums par Pievolgas vāciešu deportāciju. Deportēti 438,70028.08.1941en, lv, pl, ru
11Genocīds pret nekrievu tautām.  Uzsākta pavēles № 00485-poļu operācijas- izpilde PSRS. Gada laikā nošauti 111,091 poļiGenocīds pret nekrievu tautām. Uzsākta pavēles № 00485-poļu operācijas- izpilde PSRS. Gada laikā nošauti 111,091 poļi11.08.1937en, lv, pl, ru
12Atriebjoties par Golodomoru Ukrainas nacionālists Mikola Lemiks nogalina padomju konsulāta Ļvovā darbinieku Alekseju MajlovuAtriebjoties par Golodomoru Ukrainas nacionālists Mikola Lemiks nogalina padomju konsulāta Ļvovā darbinieku Alekseju Majlovu21.10.1933lv, pl
13Ņesvižas sacelšanāsŅesvižas sacelšanās19.03.1919en, lv, pl
14Ukraina pasludina neatkarību no Krievijas impērijasUkraina pasludina neatkarību no Krievijas impērijas22.01.1918en, lv
15Pēc ilgstošiem kariem Krievijas Impērija okupē un anektē KrimuPēc ilgstošiem kariem Krievijas Impērija okupē un anektē Krimu08.04.1783en, lv, pl
16Krievija likvidē Zaporožjes SičuKrievija likvidē Zaporožjes Siču03.08.1775lv, pl
17Poļu karavadonis Staņislavs Žolkevskis Maskavā ar Krievijas bajāru padomi paraksta līgumu, ar kuru par Krievijas caru tiek iecelts Polijas princis Vladislavs IV VāzaPoļu karavadonis Staņislavs Žolkevskis Maskavā ar Krievijas bajāru padomi paraksta līgumu, ar kuru par Krievijas caru tiek iecelts Polijas princis Vladislavs IV Vāza28.08.1610lv, pl
18Krimas hans Devlets I Girajs iebrūk Krievijā un nodedzina MaskavuKrimas hans Devlets I Girajs iebrūk Krievijā un nodedzina Maskavu03.06.1561lv, ru
19Kauja pie Kļeckas. Lietuvieši uzvar iebrukušos apvienotos tatāru- krievu spēkusKauja pie Kļeckas. Lietuvieši uzvar iebrukušos apvienotos tatāru- krievu spēkus06.08.1506lv
20Edvards I izdod "Izraidīšanas Ediktu" (‘Edict of Expulsion’) izsūtot visus 16,000 jūdus no AnglijasEdvards I izdod "Izraidīšanas Ediktu" (‘Edict of Expulsion’) izsūtot visus 16,000 jūdus no Anglijas16.07.1290en, lv

Karte

Avoti: wikipedia.org

Nav piesaistītu vietu

    Nav piesaistītas personas

    Birkas