Krievija likvidē Zaporožjes Siču

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
3Personu saraksts
Notikumi:
28Notikumu saraksts
Datums:
03.08.1775
Papildu lauki

Zaporožjes Siča bija Zaporožjes kazaku (slāvu tautu) apdzīvots valstisks veidojums lejpus Dņepras krācēm 15.-18. gadsimtā uz robežas osmaņu impērijas tjurku- musulmaņu tautām. Siča bija viens no ukraiņu nācijas veidošanās centriem.

Zelta Ordas sabrukuma periodā ap 1449. gadu radās Krimas haniste, kurai pakļāvās Dņepras lejtecē dzīvojošās stepju klejotāju nogaju (tjurku) ciltis.

16. gadsimta sākumā no Lietuvas dižkunigaitijas ieceļoja dažādas izcelsmes brīvie ļaudis, pamatā, slāvu izcelsmes, kas sevi dēvēja par kazakiem un apmetās grūti pieejamajās Dņepras palienēs un salās lejpus krācēm. Dņepra šajā apvidū veidoja nosacīto robežu starp Lietuvas (labajā krastā) un Krimas (kreisajā krastā) valstīm pakļautajām teritorijām.

Pēc 1553. gada Lietuvas dižkunigaitijai pakļautais Čerkasu un Kaņevas stārasts Dmitro Višņeveckis, saukts Bajda, uz Mazās Horticas salas nodibināja nocietinājumu, ko dēvēja par Aizkrāces Siču (senslāvu сѣкти - atskaldīt). Nocietinājumu apjoza koka pāļu sienas, kuru iekšpusē atradās kazaku apmetne ar dzīvojamām mājām un baznīcu. Tā militāri pakļāvās Polijai-Lietuvai, taču citādi baudīja autonomiju.

Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts izveides 1569. gadā Zaporožjes kazaki nokļuva arvien lielākā vasaļatkarībā no Polijas-Lietuvas magnātiem.

1572. gadā Sigismunds II Augusts parakstīja rīkojumu par kazaku pakļaušanos kroņa lielhetmanim Ježijam Jazloveckim (Jerzy Jazłowiecki). Kopš Stefana Batorija valdīšanas laika kazaku pulki piedalījās kaujās ar Osmaņu impērijas karaspēku.

17. gadsimtā kazaki sašķēlās divās daļās, no kurām viena atteicās pakļauties novājinātās Polijas-Lietuvas (tā vienlaikus bija spiesta karot gan pret Maskavijas, Zviedrijas un Osmaņu iekarotājiem) virsvadībai un uzsāka sarunas ar Krievijas caristes sūtņiem, kuri nemitīgi centās iegūt Lietuvas teritorijas.

Hetmaņa Bogdana Hmeļņicka vadītās sacelšanās (1648—1654) un sekojošā Otrajā Ziemeļu karā (1655-1661) lielākā daļa kazaku cīnījās pret Poliju-Lietuvu.

Pēc Andrusovas pamiera noslēgšanas Zaporožjes Siča izcīnīja autonomiju Polijas-Lietuvas kopvalsts un Krievijas caristes kontrolē, ko vēsturnieki dēvē par Ukrainas hetmanātu (ukraiņu: Гетьманщина, 1649-1764).

Pēc hetmaņa Bogdana Hmeļņicka nāves 1657. gadā līdz Ivana Mazepas ievēlēšanai par Ukrainas kazaku hetmani 1687. gadā bija juku periods, ko vēsturnieki dēvē par "Drupu periodu" (ukraiņu: Руїна). To raksturo kazaku klanu cīņas, anarhija un kaimiņvalstu iejaukšanās. Uz šo periodu attiecas leģenda par Zaporožjes kazaku atbildi sultānam Mehmedam IV, kas 1676. gadā pieprasījis Zaporožjes kazaku pakļaušanos viņa varai. Uz to anarhistiski noskaņotie kazaki sacerēja izsmejošu atbildi, kas gan bija piesātināta ar lamu vārdiem un apvainojumiem.

Pēc hetmaņa Ivana Mazepas vadīto kazaku kā Zviedrijas sabiedroto sakāves Poltavas kaujā 1709. gadā Zaporožjes Seča nokļuva pilnīgā atkarībā no Krievijas.

Pirms Krievu—turku kara (1735—1739) 1734. gadā krievu karaspēks okupēja Zaporožes Siču.

Kazaki atbalstīja Pugačova sacelšanos, tāpēc Krievijas valdnieki ar aizdomām skatījās uz brīvajiem kazakiem.

1775. gada 5. jūnijā krievu karaspēkam, kuru atbalstīja arī ungāru un vallahu spēki, izdevās ielenkt Sičas galveno cietoksni- Novosičji un nolīdzināt to ar zemi.

1775. g. 3. augustā Zaporožjes Siča tika likvidēta

 «Об уничтожении Запорожской Сечи и о причислении оной к Новороссийской губернии»

Pirmā pasaules kara laikā pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas vācu armija 1918. gada pavasarī okupēja bijušās Zaporožjes Sičas zemes un pēc Ukrainas Tautas Republikas valdības gāšanas par Ukrainas hetmani Kijevā iecēla ģenerāli Pavlo Skoropadski.

Pēc Vācijas sakāves Pirmajā pasaules karā 1918. gada novembrī P. Skoropadski atstādināja no varas un Kijevā atjaunoja Ukrainas Tautas Republiku Simona Petļuras vadībā.

Savukārt Zaporožjes teritoriju ieņēma Nestora Mahno vadītā Revolucionārā Ukrainas nemiernieku armija (1918-1921)

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
2
Krievija atklāj uguni uz Ziemeļkorejas kuģi; nogalina 1 zvejnieku, 8 ievainoti15.10.2016lv
3Krievijas mediji publicējuši "melno sarakstu" ar personām, kuras atbalsta UkrainuKrievijas mediji publicējuši "melno sarakstu" ar personām, kuras atbalsta Ukrainu19.08.2014lv, ru
4Plaši nemieri Kijevā sakarā ar iestāšanās līguma ES apturēšanu (tiešraide)Plaši nemieri Kijevā sakarā ar iestāšanās līguma ES apturēšanu (tiešraide)01.12.2013de, en, fr, he, lt, lv, pl, ru
5Budapeštas memorandsBudapeštas memorands05.12.1994en, lv, pl
6Varšavas Pakta valstis izsaka ultimātu ČehoslovākijaiVaršavas Pakta valstis izsaka ultimātu Čehoslovākijai16.07.1968lv, pl
7PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Pavēle N 0078-22 par visu ukraiņu izsūtīšanu no UkrainasPSRS genocīds pret nekrievu tautām. Pavēle N 0078-22 par visu ukraiņu izsūtīšanu no Ukrainas22.06.1944lv
8Atriebjoties par Golodomoru Ukrainas nacionālists Mikola Lemiks nogalina padomju konsulāta Ļvovā darbinieku Alekseju MajlovuAtriebjoties par Golodomoru Ukrainas nacionālists Mikola Lemiks nogalina padomju konsulāta Ļvovā darbinieku Alekseju Majlovu21.10.1933lv, pl
9Jozefs Pilsudskis iecelts par Polijas augstāko militāro vadoni un Valsts pagaidu Priekšnieku. Polijas neatkarības dienaJozefs Pilsudskis iecelts par Polijas augstāko militāro vadoni un Valsts pagaidu Priekšnieku. Polijas neatkarības diena11.11.1918en, lv, pl
10Latviešu anarhistu kauja Londonā, Sidnejas ielāLatviešu anarhistu kauja Londonā, Sidnejas ielā03.01.1911de, en, fr, lv, ru
11Latviešu anarhisti. Uzbrukums Krievijas Valsts bankai HelsinkosLatviešu anarhisti. Uzbrukums Krievijas Valsts bankai Helsinkos26.02.1906lv
12Romualds Trauguts kļūst par Janvāra sacelšanās rezultātā atjaunotās Polijas DiktatoruRomualds Trauguts kļūst par Janvāra sacelšanās rezultātā atjaunotās Polijas Diktatoru17.10.1863lv, pl
13Krimas karšKrimas karš16.10.1853lv, pl, ru
14Jaunbebros (Aizkraukles novads) izceļas “kartupeļu nemieri”Jaunbebros (Aizkraukles novads) izceļas “kartupeļu nemieri”08.09.1841lv
15Dekabristu dumpisDekabristu dumpis14.12.1825lv, ru
16ASV aizliedz ievest vergus ASV aizliedz ievest vergus 02.01.1808lv
17Krievijas Impērijā aizliedz spīdzināšanu pratināšanas laikāKrievijas Impērijā aizliedz spīdzināšanu pratināšanas laikā14.04.1801lv, ru
18Koscjuško sacelšanās. Krakova padodas prūšiem bez pretošanāsKoscjuško sacelšanās. Krakova padodas prūšiem bez pretošanās15.06.1794lv, pl
191736. gada 24. maijā tika ielikts pamatakmens Rundāles pilij1736. gada 24. maijā tika ielikts pamatakmens Rundāles pilij24.05.1736lv
20Krievijas cars Pēteris I lika uzcelt Petropavlovskas cietoksni, šī diena pieņemta par Sanktpēterburgas dibināšanas dienuKrievijas cars Pēteris I lika uzcelt Petropavlovskas cietoksni, šī diena pieņemta par Sanktpēterburgas dibināšanas dienu26.05.1703en, lv

Karte

Avoti: news.lv, wikipedia.org

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Grigory PotemkinGrigory Potemkin24.09.173916.10.1791en, pl, ru
    2Katrīna II  LielāKatrīna II Lielā02.05.172917.11.1796de, en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    3Petro  KalnyshevskyPetro Kalnyshevsky00.00.169031.10.1803en, pl, ru
    Birkas