Krievijas Valsts domes latviešu deputāti Jānis Goldmanis un Jānis Zālītis publicē patriotisko uzsaukumu "Pulcējieties zem latviešu karogiem!"

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
3Personu saraksts
Notikumi:
37Notikumu saraksts
Datums:
19.07.1915
Papildu lauki

Pulcējaties zem latviešu karogiem!

Latvijas dēli, mums atļauts dibināt kaŗa pulkus. Par pamatu šiem pulkiem tiek likti tie 2 varonīgie bataljoni, kas 19. un 20.aprīlī atsita vācu uzbrukumu Jelgavai. Pulkus vadīs latviešu virsnieki. Latviešu pulki kalpos Latvijas atkaŗošanai un aizstāvēšanai, lai tā arī turpmāk zeltu, kā nešķiŗama varenās Krievijas daļa. Šo pulku apgādāšanu uzņēmās valdība, bet kā latviešu brīvprātīgi pulki un tautas lepnums, tie stāvēs mūsu tautas īpašā aizgādībā un mīlestībā.

Ienaidnieks samin mūsu druvas; pārvērš mūsu mājas par pelniem un mūsu pilsētas par gruvekļiem. Mūsu sirmgalvji un bērni, mātes, sievas un meitas vienmēr vēl bēg no ļaunā vajātāja. Viņu ciešanas brēc pret debesīm, viņi gaida mūsu aizstāvēšanas.

Un mēs neesam vieni: dienu no dienas, plecu pie pleca, mēs cīnāmies kopā ar diženo krievu tautu. Ticiet Krievijas nesalaužamai varenībai, ticiet latviešu tautas gaišai nākotnei! Lai tad pulcējamies zem savas tautas karoga, zem divgalvainā ērgļa spārniem.

Pēc 700 gadiem no jauna veidojas mūsu tautas liktenis.

Pēc šiem 700 ciešanu un gaidīšanas gadiem ir jāpiepildās tautas kultūrālās atdzimšanas sapnim. Tagad, vai nekad! Kaŗa laukā jums, Latvijas dēli, jārada tagad tautas liktenis un slava. Jūs, vidzemnieki un latgalieši, kas druvās vēl izkaptis cilājat, un jūs, kurzemnieki, kam arkli jau atstāti rūsē tēvu tīrumos, - apmaināt izkaptis un arklu pret kareivja zobenu! Un visi, kas izkaisīti svešumā, bet kam sirds vēl pukst priekš dzimtenes, sniedzat roku uz cīņu! Jo vairāk esam zaudējuši, jo vairāk mums jāatgūst. Lielajam naidu laikam jātop par lielu cerību un lielas saņemšanās laikmetu visā mūsu tautā. Brāļi, labāk cīņā doties, nekā nīkt un izputēt pa svešām ceļmalām! Kā arvienu, tā arī šinī gŗūtā bridī, paliksim uzticīgi savai tēvu zemei un kalsim ,paši viņas liktenī!

“Uz ežiņas galvu liku, sargāt savu tēvu zemi!”

Brāļi, stunda ir situsi. Kas tic, tas uzvar. Uz priekšu ar latviešu karogu par Latvijas nākotni!

Ar savu patriotismu, savu uzticību caram un Krievijai un varonību cīņās pret mūsu vēsturisko ienaidnieku, latvieši ir pelnījuši iet kaŗā zem sava karoga. Vai tas nepilda mūsu sirdis ar lepnumu! Un kur lai latvietis ar lielāku prieku cīnītos, ja ne zem sava karoga? Kur lai viņš mīļāk noliek galvu, ja ne uz savas dzimtenes ežas! Brāļi, kaŗa pienākumi jānes visiem, bet lai stājamies zem karoga no brīva prāta savas dzimtenes labā!

Latvju dēli, atsaucaties, - pati dzimtene jūs sauci Un jūs, kas esat izklīduši pa tāliem svešiem lielceļiem un minat bēgļu tekas, - apstājaties: dzimtene jūs sauc!

“Tēvu zemei gŗūti laiki, dēliem jāiet palīgā!”

—Valsts domnieki: J.Goldmanis, J.Zālītis. , Pēterpilī. 19.jūlijā 1915.g.

(teksta autors: K. Skalbe)

*****************************

Pirmā Pasaules kara sākumā Krievijas impērijas karaspēks 1914. gadā iebruka Austrumprūsijā, bet jau drīz zaudēja iniciatīvu un kaujās zaudēja divas armijas un ievērojamu daudzumu ieroču un munīcijas.

Tikai pirmajā kara gadā Krievijas armijas rindās Polijas teritorijā pēc dažādām aplēsēm tika nogalināti apmēram 20,000 latviešu, jo Krievija, tāpat, kā citas lielvalstis, kara gadījumā par "lielgabalu gaļu" vispirms pēc iespējas izmantoja savas impērijas mazākumtautības.

1914. gadā, sākoties karam Krievija "evakuēja" no karam atvēlētas teritorijas- Baltijas visas rūpnīcu iekārtas, lopus u.c., bet karot nespējīgos aizdzina "bēgļu gaitās".

Savukārt, visi jaunie vīrieši tika pakļauti iesaukšanai.

Krievijas Impērija daudzajos karos (Turku karš, Krimas karš, Japāņu-krievu karš) un 1905.-07. gada revolūcijā bija novājināta. Valstī valdīja neierobežota korupcija, tai skaitā militārā sektorā. 

Piemēram, Liepājas nocietinājumus un ostu, kuru sāka būvēt 1890. gadā  Krievijas impērijas ķeizara Aleksandra III valdīšanas laikā (Порт императора Александра III) un kuras izveide izmaksāja 45 miljonus zelta rubļu, būvēja uz zemes, kuru pirms būvniecības uzsākšanas bija lēti uzpirkušas militāristiem pietuvinātas personas, kuras jau vēlāk to pārdeva vairākas reizes dārgāk (līdzīgi miljonus joprojām pelna arī daži Latvijas politiķi;). Par spīti milzīgajiem tēriņiem, izbūvētajiem 8 fortiem un citai infrastruktūrai, šis darbs no militārā viedokļa bija bezjēdzīgs- jau pirmajās kara dienās vācu flote netraucēti apšaudīja pilsētu, bet sākoties sauszemes operācijai, krievi paši pilsētu pameta iepriekš uzspridzinot nocietinājumus, kuros bija ieguldīti milzīgi līdzekļi.

Liela Krievijas militāro operāciju problēma bija arī teju totāls tautas analfabētisms: pēc pēdējiem daudzmaz ticamiem tautas skaitīšanas datiem 1897.g., tikai ap 15-20% Krievijas iedzīvotāju prata lasīt (krievus lasīt iemācīja tikai "padomju vara"), salīdzinājumam- Baltijā, kurā spēkā bija t.s. "zviedru baznīcas likums" (kopš 1632. g.) un kurā dzimtbūšana jau bija atcelta sākot no 1816. gada, lasītprasme pārsniedza 90%

1915. gada 1. aprīlī Vācijas impērijas karaspēks iebruka Kurzemes guberņas teritorijā un strauji virzījās uz tās galvaspilsētu Jelgavu.

1915. gada 2.-3. aprīlī Krievijas impērijas karaspēks sekmīgi atsita pirmo uzbrukumu Jelgavai, kaujās izcēlās Daugavgrīvas apvienotie bataljoni, kuros pārsvarā dienēja latvieši.

1915. gada Vācu karaspēks 7. maijā ieņēma Liepāju, krievu karaspēks veidoja aizsardzības līniju gar Ventu.

1915. gada 19. jūlijā Krievijas Valsts domes latviešu deputāti Jānis Goldmanis un Jānis Zālītis publicēja patriotisko uzsaukumu "Pulcējieties zem latviešu karogiem!". Straujais vācu uzbrukums izraisīja aptuveni puses Kurzemes iedzīvotāju došanos bēgļu gaitās uz Vidzemes guberņu un Rīgu, tālāk uz Krieviju.

Kaut gan Krievijas valdība neuzticējās nacionālām bruņotajām vienībām, armijas vadība atļāva veidot latviešu brīvprātīgo strēlnieku bataljonus. To vadību uzņēmās t.sk. krievu- japāņu karā u.c. operācijās pieredzējuši latviešu virsnieki (krievu- japāņu karā pie Japānas krastiem nācās cīnīties Baltijas kara flotei, kuras sastāvā dienēja vairāk kā 2000 latviešu, tai skaitā daudzi latviešu izcelsmes virsnieki).

1915. gada 1. augustā vācu karaspēks ieņēma Jelgavu un Ziemeļrietumu frontes pavēlnieks Rīgas aizstāvēšanai pavēlēja no latviešu brīvprātīgajiem saformēt 1. Daugavgrīvas un 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonus.

1915. gada 12. augustā Rīgā sākās brīvprātīgo uzņemšana, pirmajā pieņemšanas dienā pieteicās 71 brīvprātīgais.

1915. gada 12. septembrī vācu karaspēks ieņēma Jaunjelgavu, 23. oktobrī Ilūksti. Krievu karaspēks Daugavas kreisajā krastā saglabāja stipru placdarmu, ko nosauca par Ikšķiles priekštilta nocietinājumu (vēlāk nodēvētu par Nāves salu).

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1
Altaja novadā, Krievijā kādā tūristu bāzes istabiņā atrasti 4 līķi31.07.2020lv
23 nogalinātie apšaudē ASV karaflotes aviācijas bāzē Floridā. Uzbrucējs nošāvies3 nogalinātie apšaudē ASV karaflotes aviācijas bāzē Floridā. Uzbrucējs nošāvies06.12.2019lv
3Japānas imperators Akihito atkāpjas no Japānas troņa pēc 31 gada valdīšanas Japānas imperators Akihito atkāpjas no Japānas troņa pēc 31 gada valdīšanas 30.04.2019lv
4Kravas auto ietriecies Ziemassvētku tirgū Berlīnē - 12 upuri Kravas auto ietriecies Ziemassvētku tirgū Berlīnē - 12 upuri 19.12.2016de, en, lv, pl, ru
5Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
6Tikai ar 18 balsu pārsvaru Vācijas Bundestāgs nolemj pārcelt Vācijas galvaspilsētu no Bonnas atpakaļ uz atbrīvoto BerlīniTikai ar 18 balsu pārsvaru Vācijas Bundestāgs nolemj pārcelt Vācijas galvaspilsētu no Bonnas atpakaļ uz atbrīvoto Berlīni20.06.1991lv, pl
7
Operācija "Wienec" ("Vainags")07.10.1942en, lv, pl
8Noslēgts Latvijas un Padomju Krievijas bēgļu reevakuācijas līgumsNoslēgts Latvijas un Padomju Krievijas bēgļu reevakuācijas līgums12.06.1920lv
9Krievijas Tautas komisāru padome pieņem dekrētu par analfabētisma likvidāciju KrievijāKrievijas Tautas komisāru padome pieņem dekrētu par analfabētisma likvidāciju Krievijā26.12.1919lv, pl, ru
10Inčukalna kaujaInčukalna kauja31.12.1918lv
11Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna" Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna" 17.12.1918lv, ru
12Jozefs Pilsudskis iecelts par Polijas augstāko militāro vadoni un Valsts pagaidu Priekšnieku. Polijas neatkarības dienaJozefs Pilsudskis iecelts par Polijas augstāko militāro vadoni un Valsts pagaidu Priekšnieku. Polijas neatkarības diena11.11.1918en, lv, pl
13Lielbritānijas valdība de facto atzīst Latvijas Republiku Lielbritānijas valdība de facto atzīst Latvijas Republiku 11.11.1918en, lv
14Kompjenas pamiers. Rietumeiropā 1. Pasaules karš praktiski beidziesKompjenas pamiers. Rietumeiropā 1. Pasaules karš praktiski beidzies11.11.1918en, lv, pl
15Soļi Latvijas neatkarības atjaunošanā. Baltijas hercogistes izveidošanaSoļi Latvijas neatkarības atjaunošanā. Baltijas hercogistes izveidošana12.04.1918lv
16Soļi Latvijas neatkarības atgūšanas ceļā. Ķeizars Vilhelms II Vācijas impērijas vārdā atzina Kurzemes hercogisti "par brīvu un patstāvīgu valsti"Soļi Latvijas neatkarības atgūšanas ceļā. Ķeizars Vilhelms II Vācijas impērijas vārdā atzina Kurzemes hercogisti "par brīvu un patstāvīgu valsti"15.03.1918lv
17Krievijas dekrēts "Par kārtu un civilpakāpju likvidāciju"Krievijas dekrēts "Par kārtu un civilpakāpju likvidāciju"10.11.1917lv
18Latgales kongress nolemj apvienot Krievijas Impērijas okupācijas laikā nošķirto Latgali ar pārējām latviešu teritorijāmLatgales kongress nolemj apvienot Krievijas Impērijas okupācijas laikā nošķirto Latgali ar pārējām latviešu teritorijām27.04.1917lv
19Pirmais pasaules karš: beidzās Verdenas kaujaPirmais pasaules karš: beidzās Verdenas kauja18.12.1916lv
20Sāk formēt 4.Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonu.Sāk formēt 4.Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonu.29.09.1915lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Kārlis SkalbeKārlis Skalbe07.11.187915.04.1945lv
    2Jānis  GoldmanisJānis Goldmanis09.09.187518.11.1955lv, pl, ru
    3Jānis ZālītisJānis Zālītis27.07.187409.12.1919lv, ru
    Birkas