Jānis Goldmanis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
09.09.1875
Miršanas datums:
18.11.1955
Tēva vārds:
Juris
Papildu vārdi:
Янис Голдманис, Гольдман Ян Юрьевич
Kategorijas:
Deputāts, Jurists, Krievijas Domes deputāts, Militārpersona, karavīrs, Ministrs, Parlamenta deputāts, Politiķis, Saeimas deputāts(-e), TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Kalamazoo, Riverside Cemetery

Jānis Goldmanis ( bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts no Kurzemes guberņas (1912-1917), latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētājs (1915), Latvijas Tautas padomes loceklis (1918-1920). Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas bija Satversmes sapulces (1920-1922) un 1. Saeimas un 2. Saeimas deputāts no Latviešu zemnieku savienības, pirmās Pagaidu valdības zemkopības ministrs (1918-1919) un atkārtoti Apsardzības ministrs (1920-1926).

Dzimis 1875. gada 29. augustā (11. septembrī) Līves pagasta " Vēveru" māju saimnieka Jura Goldmaņa ģimenē. Pēc mācībām pilsētas skolā viņš darbojās Baldones pagasta tiesā, 1896. gadā viņš nodibināja Baldones lauksaimniecības biedrību un bija tās priekšsēdētājs. Vēlāk bija Jelgavas krājaizdevu biedrības revidents.

1906. gadā Goldmani ievēlēja par Bauskas apriņķa pārstāvi Kurzemes guberņas gubernatora komisijā Baltijas guberņu reformas izstrādei.

1907. gadā viņš bija Kurzemes guberņas zemnieku pārstāvis Baltijas pagaidu ģenerālgubernatora Īpašajā sapulcē (Особое совещание).

1912. gada 10. novembrī Goldmani ievēlēja Krievijas Valsts domē, kur viņš iestājās Progresīvajā frakcijā.

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma viņš bija latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētājs.

Iesniegums par latviešu karaspēka vienību dibināšanu (fragments)

Lūgumraksts bija sastādīts trīs eksemplāros, no kuriem viens bija adresēts Krievijas armijas augstākajam virspavēlniekam lielkņazam Nikolajam Romanovam, otrs eksemplārs bija adresēts Krievijas armijas ģenerālštāba priekšniekam, bet trešais eksemplārs Ziemeļrietumu frontes štābam.

Jūsu augstā ekselence, augsti godātais kungs, Nikolaj Nikolajevič! 1914. gada 26. jūlijā vēsturiskā valsts domes sēdē man bij tas gods, no valsts domes tribīnes, tautas un lielās Krievijas valdības priekšstāvju sapulcei apliecināt augsto patriotisko saviļņojumu visā latviešu tautā pēc pirmām ziņām par varmācīgā ienaidnieka nodomiem. Tomēr šis patiesais patriotisms nevarēja izpausties vienīgi vārdos; jau no pirmām šī asiņainā kaŗa dienām visi latvieši tiecās pierādīt to darbos un aktīvi līdzdarboties cīņā par dzimtenes atbrīvošanu. Pēdējo dienu notikumi sevišķi stiprināja latviešu tautā šīs tieksmes un, lai viņas izvestu dzīvē, tautas priekšstāvji griezās pie manis ar lūgumu, darīt zināmu attiecīgām iestādēm latviešu neliekuļoto vēlēšanos piedalīties Krievijas aizstāvēšanā pret nekaunīgo ienaidnieku, formējot šim nolūkam sevišķas latviešu kaujas družīnas no latviešu jaunekļiem - brīvprātīgiem, pēc valdības atļauto poļu leģionu un armēņu družīnu parauga, un lūgt kara resora nepieciešamo atbalstu, lai šis patriotiskais pasākums tiktu realizēts. [..] (Rīgā, 1915. gada 28. maijā) 


***

Pēc Februāra revolūcijas Goldmanis 1917. gada 8. martā tika iecelts par Pagaidu valdības komisāru Rīgā un 24. martā piedalījās sanāksmē par Vidzemes guberņas sadalīšanu pēc etniskā principa, ko vadīja Pagaidu valdības iekšlietu ministra biedrs D. Ščepkins.

1917. gada 5. aprīlī viņš piedalījās sabiedrisko organizāciju pārstāvju sanāksmē Rīgā, kurā ziņoja par Krievijas Pagaidu valdības plāniem Latvijas nākotnes jautājumā. Pēc viņa iniciatīvas 25. aprīlī Tērbatā sasauca Kurzemes zemes sapulci, kas ievēlēja Kurzemes pagaidu zemes padomi.

1917. gada 12.-15. augustā Goldmanis Maskavā bija Valsts sapulces (Государственное совещание) un 3. oktobrī Krievijas republikas Pagaidu padomes deputāts no Vidzemes vēlēšanu apgabala Zemnieku savienības saraksta.

1918. gada 5. janvārī viņš Krievijas Satversmes sapulcē uzstājās par Latviešu pagaidu nacionālās padomes viedokli un pasludināja, ka "Latvija ir autonoma vienība, tās ārējās attiecības un iekšējo kārtību noteiks Satversmes sapulce un plebiscīts".

Pēc Krievijas Satversmes sapulces padzīšanas viņš atgriezās Vācijas okupētajā Latvijā un bija Tautas padomes loceklis (1918-1920). Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Goldmanis bija pirmās Latvijas Pagaidu valdības Zemkopības ministrs (1918-1919), Satversmes sapulces (1920-1922) un 1. un 2.Saeimas (1922-1928) deputāts un atkārtoti Apsardzības ministrs (1920-1926) Kārļa Ulmaņa valdībās.

Otrā pasaules kara laikā Goldmanis bija viens no 189 Latvijas pilsoņiem, kas parakstīja Latvijas Centrālās Padomes memorandu 1944.gada 17.martā, prasot atjaunot Latvijas Republikas suverenitāti.

1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju.

1950. gadā pārcēlās uz dzīvi ASV, kur mira 1955. gada 18. novembrī.

Līdz savai nāves stundai Jānis Goldmanis dzīvoja pie sava znota, H. Klarka Sauth Bendā, visu laiku bija samērā spirgts un vesels, tikai 17. novembra pievakarē viņš juties saguris, kādē| ataicināts ārsts, kas parakstījis zāles, bet ne piederīgie, ne ārsts nedomājuši, ka šķiršanās no šīs zemes ir tik tuvu, un tā 18. novembra rītā atlicis konstatēt vienīgi nāvi.

Literatūra

  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. Rīga, 1999.
  • Четвертая Государственная Дума: Портреты и биографии. СПб., 1913;
  • Николаев А.Б. Комиссары Временного комитета Государственной думы в апреле 1917 года: персональный состав // Из глубины времен. СПб., 1997. № 8;
  • Londonas avīze, 02.12.1955

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts

        19.07.1915 | Krievijas Valsts domes latviešu deputāti Jānis Goldmanis un Jānis Zālītis publicē patriotisko uzsaukumu "Pulcējieties zem latviešu karogiem!"

        Pievieno atmiņas

        01.08.1915 | Ar Ziemeļrietumu frontes pavēlnieka pavēli tiek dibināti pirmie latviešu strēlnieku bataljoni

        Pievieno atmiņas

        30.01.1918 | Soļi Latvijas neatkarības ceļā. Latvija un Igaunija pasludina savu neatkarību no Padomju Krievijas

        1917. gada 16. novembrī izveidotā Latviešu Nacionālā Padome 30. novembrī pasludināja Latvijas autonomiju, bet 1918. gada 30. janvārī deklarēja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali.

        Pievieno atmiņas

        10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena

        10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.

        Pievieno atmiņas

        16.10.1919 | Tiek dibināta LU Juridiskā fakultāte

        Pievieno atmiņas

        01.05.1920 | Satversmes sapulces 1. sēde - Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"

        Pievieno atmiņas

        20.06.1920 | Latvijas 1. Ministru kabinets. Darbu sāk K. Ulmaņa demokrātiski apstiprinātā Latvijas 1. valdība

        Darbība 20.6.1920- 18.6.1921

        Pievieno atmiņas

        17.03.1944 | Latvijas Centrālās Padomes Memorands

        Pievieno atmiņas

        Birkas